Triju autoru radošo darbu izstādē, kas līdz 7. decembrim apskatāma Vestienas kultūras namā, visražīgākā ir Ņina Elsiņa, kas piedāvā 78 darbus – floristikas veidojumus, izšuvumus, gobelēnus, gleznas un no auduma gabaliņiem sašūtas dekoratīvas segas, galdautus un romantiskus spilvenus. Maija Žube vestēniešu vērtējumam izstādījusi 15 gleznas, bet no Vitas Elksnes adījumu pūralādes Vecpiebalgā uz Vestienu atceļojuši izrakstītie dūraiņi.
Pēc izstādes atklāšanas 28. novembrī ar rokdarbiem mūs iepazīstina kultūras nama direktore Gunta Ozoliņa, bet ar saviem darbiem – Ņina Elsiņa. Šī ir otrā lielākā viņas darbu izstāde.
– Rokdarbu izstādes pagastā cenšamies rīkot divreiz gadā. Šoreiz mums ir laimējies. Parasti izstādē piedalās astoņas vai deviņas sievas, kas atnes pa druskai savu roku darinājumu. Šajā izstādē ar ļoti bagātīgu devumu izceļas Ņina Elsiņa. Viņai bijusi ļoti ražīga vasara un rudens, apbrīnojamas radošā gara spējas, kad tapis tik daudz darbu. Ņina ir izdomas bagāta, un mākslinieciskā varēšana izpaužas gan gobelēnos, gan aplikācijās, spilvenos, izšuvumos, gan glezniecībā. Šajā cilvēkā ir tāda romantika, krāsas, un, kad apmeklētājs ienāk zālē, acu priekšā viss ir vienos ziedos, jūtama laba aura. No darbiem strāvo tāda enerģija, tāda krāsu terapija, ka pēc izstādes apmeklējuma skumjš un nomākts cilvēks mājup aiziet palēkdamies, – vērtējumu pauž Gunta Ozoliņa.
Apskatot izstādi, patiesi rodas izjūta, ka Ņina Elsiņa, radot rokdarbus, dzīvo savā pasaulē, kur zied maigas rozes, kas nevīst, peonijas, kas smaržo, kur meklē papardes ziedu, kur redz krāsainus sapņus.
– Te ir jūras dzelme, te – rudens, te – magones, te – buduāra komplekts. Visi darbi man pašai ir vienlīdz tuvi, bet gobelēni – vismīļākie, ko nepārdotu, ja nu vienīgi par miljonu. Idejas naudā nevar novērtēt, jo viss ir pašas radīts, nav aizgūts. Pasakiet, kur var nošpikot idejas, un es maksāšu naudu par tām. Bērni jau man prasa, kā mēnesi no vietas varot šūt ar adatu ziedus uz rupjā maisa auduma. Tiesa, pašai tagad šķiet neticami, cik daudz esmu paveikusi, bet, kad bija iesākts īstenot kādu ieceri, pat pa naktīm strādāju. Kur man radās tāda enerģija?
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 04.12.2007.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto