Izdevniecība „Zvaigzne" oktobra nogalē lasītājiem nodevusi rakstnieces Annas Skaidrītes Gailītes neticami interesantu biogrāfisko romānu „Alīna – likteņa celtā un likteņa gremdētā".
Romāns radīts, tautā mīlētajai rakstniecei Annai Skaidrītei Gailītei izlasot, izdzīvojot un arhīvu materiālos pārbaudot Alīnas Antevičas (1908-1996) dienasgrāmatā smalki fiksētos dzīves faktus.
Jaunā – jau trīspadsmitā – A. S. Gailītes grāmata ir daudzkārt īpaša. Tā ir latviešu tautas 20. gadsimta vēstures grāmata. Laika Grāmata, kurā galvenais varonis „līdzīgs bezkaislīgam soda izpildītājam, kas neatsaucas nevienam lūgumam: ak, būt mazliet žēlsirdīgākam un ieklausīties savos upuros. Nevienam no tiem nav ļauts apstāties, lai labotu savas kļūdas vai sāktu visu no gala".
Lai savu likteņstāstu pierakstītu, Laika soda izpildījumus komentētu un padarītu vizuāli uztveramus, Biržu pagastā dzimušajai, Zasā ilgus gadus pavadījušajai Alīnai Antevičai vajadzēja sešpadsmit kantora grāmatu. Alīna tās sargāja, pierakstiem uzticējās cerībā, ka kādreiz no tā visa taps īsta lasāmviela. 2008. gadā deviņi dienasgrāmatas sējumi nonāca rakstnieces A. S. Gailītes rokās, un nu latvieši tikuši pie skaista mākslas tēla Alīnas, savukārt Alīna – pie ilgi kārotās grāmatas, iesietas skaistos vākos un iecirstas akmenī. Viena cilvēka likteņstāsts, uzlikts kā uz delnas, vienaldzīgu nevar atstāt neviena vecuma un dzimuma grāmatu mīli.
Lasītājiem vīriešiem Alīna interesanta ir ar savu šarmu, eleganci, dabas dotu lunkanumu – īsts vīriešu pielūgsmes objekts. Alīnas kuplie mati nav paslēpjami ne zem koķetām cepurītēm, ne zem lielām platmalēm. Pat no cietuma, kurā Alīna nonāk saimniekam nodedzinātā šķūņa dēļ, viņa atgriežas nevis novājējusi, sašņurkusi, bet eleganta, modīga dāma garā, šaurā mētelī ar sudrabainu lapsas krāgu ap kaklu.
Vīriešu piekrišanas ērkšķainajai, grūti pieejamajai Alīnai netrūkst nedz laukos, nedz Rīgā un Cēsīs, tāpat kā ne Latvijā, ne Beļģijā. Vecmāmiņas mācību būt ērkšķrozītei, sevi sargājošai būtnei, Alīna patur cieņā līdz brīdim, kad Antverpenē satiek savu mūža mīlestību vācu jūrnieku Gerdu Olsenu. Tad no ērkšķrozītes Alīna pārtop cēlā rozē ar gludu kātu. Fotogrāfijās aplūkojamā Alīna septiņdesmit gadu vecumā pārsteidz pat vairāk kā dabas dotajā jaunības skaistumā. Arī šajā vecumā viņa ir iekārota – mazdēla vecuma vīrietim. Likteņa sods vai balva? Ne jau mums tiesāt!
Lasītājas Alīnā var meklēt, atrast un izsāpēt, kā viņa no sievietes – mākslinieces, sievietes – mīļākās beidzot pārtop sievietē – mātē. Sākotnēji latvju meitenes stihija nav „Kirche, Küche, Kinder" (baznīca, virtuve, bērni). Skatuve, publika, atzinība ir tas, pēc kā latviešu lauku skuķe alkusi, ganot govis un dziedot: „Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā, lai mana balstiņa skanēja tālu." Un, kā izrādās – viss iespējams. Vienas dzīves laikā piedzīvojama kā paradīze, tā elle.
Alīnai labpatīkas domāt, ka ir Zasas barona Greiga meita, diemžēl tikai ārlaulības. Paceļot sevi mazliet augstāk pa sociālajām trepītēm, ir iespēja sēdēt līdzās iemīlētam baronam, kad tiek braukts cauri Buloņas mežam, ložā Parīzes operā un būt kopā rezervētajā Elizejas lauku pieczvaigžņu hoteļa numurā. Par krišanu azartiskā priekā, avantūristisko raksturu Alīnai jāsamaksā ar pārāk augstu cenu – ar klosterī uz neredzēšanos atstāto dēliņu Georgu, par kura piedzimšanu tēvam Gerdam Olsenam nav ne jausmas. Alīnā cīnās māte ar mīļāko, bet uzvar pēdējā – tik ļoti pirms šķiršanās kopā pavadāmos mirkļos negribas skaidroties, bet atrasties vīrieša skavās.
Jaunatnei romāns saistošs ar to, ka Alīnā atrodama mūsdienu cilvēkam raksturīgā drosme, un drošajiem pieder pasaule, kā arī vēlme, pat vitāla nepieciešamība riskēt, iesaistīties avantūrās. Vienlīdz vērtīga ir jaunajam lasītājam nodotā Alīnas dzīves mācība – nav labuma bez ļaunuma, par visu jāsamaksā. Ikkatrs bruģa akmens Rīgas ielā kliedz: „Vēl ir laiks! Vēl ir laiks!", kad Alīna dipina prom uz ostu, uz holandiešu kuģi, lai kravas noliktavā nelegāli bez ārzemju pases aizceļotu no Latvijas. Kad Alīna atgriežas no izsūtījuma Sibīrijā, viņa skūpsta Latvijas zemi par reizi, kad bija to nodevusi.
Grāmatas „Alīna – likteņa celtā un likteņa gremdētā" atvēršanas svētkos 3. novembrī Jēkabpils tautas nama zālē bija grūti saskatīt brīvu sēdvietu. Ikvienam atnākušajam svarīgi bija nodot savu ziedu staltajai un šarmantajai autorei, kuras vārds uz vēl nelasītās grāmatas vāka ir augstvērtīgas literatūras garants. Izdevniecības „Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka A. S. Gailīti kronē par mūsdienu rakstniecības karalieni. Grāmatu izdevējas vārdu patiesumu apliecināja sveicēju rinda bez gala.
Tautas mīlestībā un pateicības ziedos ieburtā māksliniece ir stiprs cilvēks, tāpēc raksta par stiprajiem latviešiem, tādējādi saliedējot un garīgi spēcinot savu tautu.
Anna Skaidrīte Gailīte ir arī cilvēcības karaliene, kas pārredz, pārzina mākslinieka un prototipa attiecību smalkumu, līdz sirds dziļumiem izjūt ikkatru savu literāro pavalstnieku. Ja tā nebūtu, vai rakstniece Alīnai Antevičai uzstādītu kapa pieminekli ar tajā iegravētu Alīnas sapņa piepildījumu – grāmatu?
Autore: LINDA ŠMITE