17. aprīļa rītā no Vaijes (Vācijā) atgriezās bijušā Madonas rajona visu piecu novadu jaunieši. Vaijē viesojās 20 jauniešu, grupas vadītāja bija Vera Gutāne, bet tulka pienākumus veica Anda Kokina.
Kandidāti braucienam tika izvēlēti, ņemot vērā viņu sasniegumus mācībās, sportā un ārpusklases nodarbībās. Starp Vaiji un Madonu, kā zināms, partnerattiecības izveidojušās jau 20 gadu garumā. Atzinīgi vērtējama sadarbība starp jauniešiem, kuras rezultātā ir dota iespēja iepazīt citu zemi, tās kultūru, tradīcijas un izglītības sistēmu.
Vaijē pavadījām brīnišķīgas piecas dienas. Laiks bija saplānots tā, lai mēs gūtu pēc iespējas vairāk priekšstata un iespaidu par Vaiji un tās apkārtni. Tā kā mūsu jaunieši tika uzņemti ģimenēs, pirmā diena, svētdiena, bija ģimenes diena, ko skolēni pavadīja kopā ar ģimeni, kurā viņi viesojās. Šīs dienas programma katram bija atšķirīga. Daži pabija „Klimahaus", tur varēja vērot vairākas izstādes, ko saistīja kopīga tematika: gaiss, ūdens, zeme un uguns. Citi apmeklēja Brēmenes zinātnes centru „Universum", kur varēja apskatīt trīs ekspozīcijas: Zeme, Cilvēks un Kosmoss. Savukārt citi apskatīja skaistākās vietas Brēmenē, pirmo reizi spēlēja minigolfu un vēroja minimaratonu. Daži izbaudīja Ziemeļjūras vējus. Jaunieši atzina, ka pavadījuši jauku dienu ar savu viesģimeni.
Pirmdienas rītā braucām uz Vācijas pilsētu Schierke, kur tālāk ar šaursliežu vilcienu uzbraucām uz Harca kalnu virsotnē Brocken. Tā ir augstākā Ziemeļvācijā (1146 m). Laika apstākļi mūs šajā dienā nelutināja. Uzbraukuši kalna virsotnē, nokļuvām atpakaļ ziemā. Viss balts – sniegs, liela sarma, temperatūra ap 2 grādi mīnusā, migla, kas ļauj redzēt ne tālāk kā 5 metru rādiusā. 12. aprīlim visnotaļ netipiska ainava. Lejupceļu, kas ilga vairākas stundas, veicām kājām. 10 kilometru garais ceļš atveda mūs atkal pavasarī. Kad nokāpām kādus trīs četrus kilometrus zemāk, uzspīdēja saulīte, un mums tika dota iespēja ieraudzīt kalnu ainavas burvību. Kalna pakājē mūs sagaidīja negaisa mākonis ar pērkona dimdoņu, spēcīgu lietu un krusu. Garais ceļš deva lielisku iespēju jauniešiem vairāk iepazīt citam citu, kā arī vācu draugus, kuri šajā dienā bija kopā ar mums.
Otrdienas rīts sākās ar pieņemšanu Vaijes rātsnamā, kur mūs sagaidīja birģermeistara vietniece Ingrida Softi un Bjanka Bekere, kas rātē atbild par sadarbību ar ārzemju partneriem. Uzrunā Ingrida Softi uzsvēra, ka līdzšinējā sadarbība ir bijusi ļoti veiksmīga un to vajadzētu turpināt. Patlaban tiek izstrādāti jauni sadarbības līgumi, kas tuvākajā laikā tiks pagarināti.
Viņa izteica cerību, ka apmeklējuma laikā tiks nodibināta draudzība, kas veicinās cilvēku savstarpējo attiecību veidošanos un attīstīs partnerattiecības ar citām zemēm. Savukārt mēs pateicāmies par uzņemšanu un arī no savas puses izteicām cerību, ka sadarbība jauniešu vidū turpināsies, un nodevām Madonas novada pašvaldības sarūpēto dāvanu.
Tālākais ceļš mūs veda uz Brēmeni. Gida pavadībā iepazinām Vācijas ziemeļrietumu metropoli, visā pasaulē pazīstamo Brēmenes muzikantu dzimteni. Apskatījām krāšņo Rātsnamu Vēzeres renesanses stilā, cildeno Rolanda statuju vēsturiskajā tirgus laukumā, Brēmenes pilsētas vecāko kvartālu – Šnoru, tradīcijām bagātās Bečerštāses neparasto arhitektūru un Brēmenes Domu.
Trešdienu pavadījām Serengeti dabas parkā. Nepilnas divas stundas varējām iepazīties ar dzīvnieku pasauli. Dabas parks ir iekārtots 200 ha platībā, brīvi dabā dzīvo 1500 eksotisko dzīvnieku un apmēram 200 pērtiķu. Braucot ar parka autobusu, ir iespēja pabūt Āfrikā, Eiropā, Amerikā, Krievijā, Dienvidamerikā, Āzijā, Austrālijā un vērot turpat līdzās autobusam esošos dzīvniekus. Atsevišķi ir izveidota pērtiķu pasaule, atrakciju pasaule un ūdens pasaule. Pēc iespaidiem bagātās ekskursijas dzīvnieku pasaulē jaunieši steidzās baudīt dažādas atrakcijas un karuseļus.
Pavisam negaidot pienāca arī mūsu ciemošanās pēdējā diena. Šinī dienā apmeklējām KGS (kooperatīvā vispārizglītojošā skola) skolu Leestē. Ar izglītības sistēmu Vācijā skolas direktors mūs jau bija iepazīstinājis trešdienas rītā pirms brauciena uz Serengeti parku. Mūsu jaunieši piedalījās arī stundās. Vācijā mācību stundas ilgums ir 90 minūšu, atšķiras arī skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēma. Uzskatu, tas ir lieliski, ka mūsu jauniešiem tiek dota iespēja iepazīties ar mācību procesa norisi Vācijas skolās.
Ceturtdienas vakars bija atvadīšanās laiks no mūsu jauniegūtajiem draugiem Vaijē. Mūsu jaunieši bija sagatavojuši muzikālu priekšnesumu, nodziedot trīs dziesmas latviešu valodā. Arī mājinieki mūs priecēja ar savu dziesmu vācu valodā. Pašiem nemanot, acīs iezagās asaras, jo nedēļas laikā bijām satuvinājušies. Neraugoties uz to, sirdī bija prieks, jo bijām sailgojušies arī pēc mājām un vistuvākajiem cilvēkiem.
Manuprāt, mums visiem šis brauciens ilgi paliks atmiņā – gan jauniegūtie draugi Vaijē, gan sirsnīgā uzņemšana, gan brīnišķīgie iespaidi par Vāciju un kopā pavadītais laiks.
Visu grupas dalībnieku vārdā gribu pateikt paldies par finansiālu atbalstu Madonas, Lubānas, Ērgļu, Cesvaines un Varakļānu novada pašvaldībām. Savukārt par brauciena organizēšanu un koordinēšanu sirsnīgs paldies Madonas novada izglītības nodaļas vadītājai Solvitai Seržānei un speciālistei izglītības informācijas jautājumos Laimai Liepiņai.
Autore: VERA GUTĀNE,
grupas vadītāja,
Vestienas pamatskolas direktore