Kad kārtējais mācību gads ir pietuvojies izskaņai, vidusskolēniem, kuri šogad absolvē 12. klasi, jāsāk nopietni domāt par tālākajām izglītības gaitām. Kādu augstskolu izvēlēties, kādu profesiju apgūt — šie ir divi būtiskākie jautājumi. Plašajā studiju iespēju klāstā nudien ir viegli apmaldīties, it īpaši, ja nav pieņemts izšķirošais lēmums. Lai palīdzētu jauniešiem izdarīt pareizo izvēli, savā studiju pieredzē dalās ļaudoniete LAUMA IESALNIECE — topošā ģimenes ārste, rezidente un Rīgas Stradiņa universitātes absolvente.
– Studēt medicīnu man bija apdomāts lēmums. Jau pamatskolas laikā apsvēru domu, ka vēlos kļūt par ārstu. Radās pastiprināta interese par cilvēka organismu, patika tādi mācību priekšmeti kā bioloģija un ķīmija, kā arī bija vēlme palīdzēt cilvēkiem, dot kādu labumu sabiedrībai. Lai labāk izprastu ārsta profesiju un apzinātos savas spējas strādāt veselības aprūpē, vidusskolas laikā brīvdienās apmeklēju Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rīkoto Jauno mediķu akadēmiju skolēniem, kur guvu labāku iespaidu par medicīnu. Arī Ēnu dienu sniegtās iespējas ēnot ārstus sniedza izjūtu, ka savu nākotni vēlos saistīt ar medicīnu, kļūt par ārstu, tāpēc par profesijas izvēli šaubu vairs nebija.
Ģimenes ārsta specialitāti izvēlējos tādēļ, ka studiju laikā interesēja daudzas medicīnas jomas. Uzskatu, ka ģimenes ārsti pacientus pazīst vislabāk, viņiem ir iespēja skatīt pacientu kopumā, censties atrast labāko risinājumu konkrētajam pacientam, nevis tikai slimībai, izglītot pacientus, veikt profilaktiskās apskates, veicināt sabiedrības veselību, un to es arī vēlos darīt kā ģimenes ārsts, – atklāj Lauma Iesalniece.
Pamata medicīnas studijas RSU ilgst sešus gadus. Lauma uzskata, ka vissarežģītākie šķiet pirmie divi studiju gadi, kad tiek apgūti pamati – anatomija, histoloģija, embrioloģija, fizioloģija, bioķīmija, mikrobioloģija u. c. Mācību apjoms ir ļoti liels, jāmācās ir intensīvi, kā arī pēc vidusskolas beigšanas ir nepieciešams adaptēties jaunajam mācību režīmam, slodzei.
– Studijas noteikti nav vieglas, bet toties ļoti interesantas. Šeit ir jāprot mācīties un plānot savu laiku, kas man sākumā nebija tik viegli. Studējot pamazām iemācījos, kā to apgūt, pierast pie lielās slodzes un mācīties tā, lai tas būtu efektīvi. Ja medicīna patīk, ir mērķis kļūt par ārstu, tad viss ir iespējams un grūtības šķiet vieglāk pārvaramas. Kā vienu no būtiskākajiem labumiem gribu uzsvērt zināšanas. Nodarbības un lekcijas pasniedz gudri, kompetenti ārsti. Papildus mācību darbam ir iespējams apgūt praktiskās prasmes medicīnas un izglītības tehnoloģiju centrā (MITC), uz dažādiem pacientu simulatoriem, manekeniem un citiem rīkiem, kas ir pietuvināti realitātei. Ļoti svarīgu pieredzi un zināšanas ir iespējams iegūt, piedaloties dažādās konferencēs, gan pašiem prezentējot savus darbus, gan arī vienkārši klausoties citus (piemēram, RSU katru gadu rīko starptautisko studentu konferenci). Lai labāk saprastu, kāda medicīnas specialitāte interesē vairāk, ir piemērotāka, tiek organizēti studentu zinātniskie pulciņi dažādās specialitātēs (ģimenes medicīnas, ķirurģijas, terapijas, ginekoloģijas/dzemdniecības, neiroloģijas, dermatoloģijas, ģenētikas, farmakoloģijas un citās), kur ir iespējams piedalīties kā biedram un prezentēt paša gatavotu prezentāciju, bet arī var kā apmeklētāji klausīties citu studentu sagatavotos darbus, diskutēt un uzzināt ko jaunu. Protams, studējot RSU, ir iespējams arī saņemt stipendiju. Ir pieejami vairāki stipendiju veidi – minimālā, paaugstinātā, vienreizējā, grūtniecības atvaļinājuma laika minimālā stipendija. Lai iegūtu stipendiju, liels pluss ir labas sekmes un dalība zinātniskajā darbā. Vēl, protams, ir iespējams saņemt dažādas privātās stipendijas, par kurām tiek ziņots. Noteikti kā ieguvumu vēl gribu pieminēt kolēģus, kursabiedrus, kuri sniedz noderīgus padomus, atbalstu studiju procesā un turpmāk, – neslēpj Lauma.
Lūgta pastāstīt par prakses iespējām, Lauma atbild – tās ir plašas. Ir iespējams iziet praksi gan Rīgā lielajās slimnīcās, gan reģionu slimnīcās, kā arī ģimenes ārstu praksēs, veselības centros.
– Studējot medicīnu, 3. studiju gadā ir paredzēts iziet medmāsu praksi, kur dažu nedēļu garumā kopā ar medmāsām apgūstam iemaņas veikt injekcijas, likt intravenozās sistēmas utt. Savukārt vēlāk – 5. vai 6. studiju gadā – ir prakses pie ārstiem, kur iepazīstam dažādu ārstu darba specifiku un ikdienu, kas palīdz izvēlēties sev vēlamo specialitāti. Es 6. studiju gada laikā izgāju iekšķīgo slimību praksi piecu nedēļu garumā pie ģimenes ārstes Initas Galejas Madonā, brīvās izvēles praksi četras nedēļas pie ģimenes ārstes Ilzes Skujas Rīgā un ķirurģijas cikla praksi piecas nedēļas Rēzeknes slimnīcā. Prakses man ļoti patika, jo ieguvu vērtīgu pieredzi.
Pēc 6. studiju gada prakses Rēzeknē man radās lieliska iespēja kā savu rezidentūras bāzes vietu izvēlēties Rēzeknes slimnīcu. Šobrīd ar savu lēmumu esmu apmierināta. Šeit man kā topošajam ģimenes ārstam ir iespējams iziet lielāko daļu no apmācības procesa gan stacionārā, gan ambulatori. Lai iegūtu ģimenes ārsta specialitāti, nepieciešams vēl trīs gadus mācīties rezidentūrā pēc medicīnas pamata studiju beigšanas, – stāsta Lauma.
Jautāta, cik viegli ir apvienot darbu ar mācībām, Lauma pārliecinoši nosaka – tas atkarīgs gan no cilvēka prasmēm plānot laiku, gan darbaspējām. – Viņai tas ir grūti, tāpēc studiju laikā, pateicoties ģimenes atbalstam, bija iespējams laiku veltīt mācībām. Šobrīd Lauma domā, ka savas darba un dzīves gaitas saistīs ar Rēzekni, jo viņai patīk šī pilsēta.
30.05.2023.