Varakļānu iedzīvotāja un Varakļānu vidusskolas 12. klases absolvente LAURA SEILE ir radoša, talantīga un centīga jauniete — par to liecina viņas sasniegumi gan mācību darbā un eksāmenos, gan radošajos konkursos.
Ar savu darbu „Rotā saule, rotā meita" ieguva III pakāpes diplomu VISC organizētajā Vidzemes posma Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursā „Saules ritmi".
– Lai mūsu lasītāji tevi labāk iepazītu, lūdzu, pastāsti, vai esi dzimusi varakļāniete un visus 12 gadus mācījies vidusskolā? Kuri bija tavi mīļākie mācību priekšmeti, kas interesēja ārpus skolas? Varbūt apmeklēji kādu pulciņu vai citu ārpusstundu aktivitāti, darbojies BJC vai NVO?
– Varakļānos dzīvoju un mācos jau no mazotnes – vispirms bērnudārzā, tad – vidusskolā. Mīļākie mācību priekšmeti noteikti bija tie, kur varēja izpausties radoši un radīt ko jaunu un kreatīvu. Ārpus skolas nodarbojos ar sporta aktivitātēm un mākslu. Visbiežāk gleznoju, zīmēju vidi sev apkārt, jo vēlos iemūžināt skaistākos mirkļus un vietas. Šajā mācību gadā pievienojos Varakļānu jauniešu domei kopā ar vēl dažiem aktīviem un atraktīviem Varakļānu jauniešiem. Līdz šim neesmu darbojusies nevienā NVO, tomēr vēlos izmēģināt ko jaunu un ceru, ka nākotnē varēšu iesaistīties NVO, lai dotu pienesumu sabiedrībai, risinātu problēmas un veidotu labāku nākotni.
– Vai tu sevi uzskati par sabiedriski aktīvu jaunieti?
– Sevi par aktīvu jaunieti uzskatu daļēji, jo bieži sanāk izlaist kādu pasākumu, kurš man nešķiet pievilcīgs un interesants. Skatoties uz turpmāko rīcību, vēlos vairāk iesaistīties dažāda veida pasākumos, kuri tiek organizēti, plānoti Varakļānos un Varakļānu apkārtnē. Gribu pieredzēt un izbaudīt pasākumus, aktivitātes, kurām iepriekš neesmu devusi iespēju.
– Ko tavs darbs „Rotā saule, rotā meita" attēlo, un kāds ir tā vēstījums?
– Manā konkursa darbā „Rotā saule, rotā meita" ir attēlotas tautumeitas. Ar skolotājas Margaritas Harkovas palīdzību nonācām pie latviskajām meitenēm, kuras savus greznos tērpus atrādīja izstādē. Šīs tautumeitas, dejas virpulim veidojoties, rada savu saules ritmu. Es domāju, ka katrs var interpretēt manu darbu dažādi un saskatīt ne tikai tautastērpus. Kompozīcija tika radīta, izmantojot marķierus, flomāsterus, dziju, korektoru, zelta krāsas folijas loksnes.
– Noprotu, ka ar mākslu esi labos draugos – kas tev tajā visvairāk patīk, saista, interesē? Kādā tehnikā vislabāk patīk veidot savus darbiņus? Kur smelies iedvesmu un radošo garu?
– Jā, māksla man ir ļoti tuva. Tajā man visvairāk patīk gūtās emocijas un unikalitātes sajūta. Caur mākslu var paust kādu būtisku problēmu vai svarīgu vēstījumu. Bieži ir lietas, kuras ar vārdiem nespēju paskaidrot, taču caur gleznu vai kādu skici tas šķiet krietni vieglāk. Man patīk izmēģināt visādas tehnikas, katru reizi ko jaunu. Iedvesmu radīt kādu jaunu darbiņu rodu savā ikdienā – dabā, ģimenē, draugos un pašos Varakļānos. Saņemtā enerģijas plūsma no ikdienišķiem sīkumiem ir nozīmīga radošajai darbībai.
– Šogad absolvēji 12. klasi. Kādi tev šķita eksāmeni – cik grūti vai viegli tie bija, un vai esi apmierināta ar saviem rezultātiem? Kādas ir nākotnes ieceres un plāni par tālāko izglītību?
– Eksāmeni bija neierasti, pat šokējoši, tomēr vietām interesanti. Es domāju, ka rezultāti vienmēr var būt labāki, bet nevaru sūdzēties. Šobrīd plāni un idejas par nākotnes turpmākajiem soļiem strauji mainās. Pagaidām esmu nolēmusi mākslu atstāt hobija līmenī un fokusēties uz ko citu. Tad jau arī redzēs, uz kādu profesiju, nodarbošanos dzīve mani aiznesīs.
Daloties pārdomās par mūsdienu jauniešiem, gribētos teikt tā, ka, manuprāt, jauniešiem lielas problēmas sagādā komunicēšana vienam ar otru. Viņiem ir grūti atrast motivāciju, gribasspēku visa mācību gada garumā. Domāju, ka jauniešiem jācenšas vairāk uzdrīkstēties, pārvarēt bailes un sekot saviem sapņiem.
23.07.2024.