Aizvadītajā nedēļā Praulienas pagasta Mācītājmuižā pulcējās dažāda vecuma bērni, lai pavadītu aizraujošu un interesantām aktivitātēm bagātu laiku. Nometni organizēja Madonas evaņģēliski luteriskā draudze, saņemot atbalstu no Madonas novada pašvaldības, brīvprātīgajiem un, protams, arī no vecākiem. Visas nedēļas garumā nometnes dalībnieki ne tikai piedalījās izglītojošās nodarbībās, bet arī maksimāli daudz atpūtās no mūsdienu tehnoloģijām, kas bija šīs nometnes galvenais noteikums.
– Nometne tiek organizēta katru gadu, un mūsu mērķis ir bērnus uz vienu nedēļu atraut no modernajām viedierīcēm, lai viņi nemitīgi nebūtu piesaistīti pie ekrāniem. Vēlamies, lai bērni būtu atpūtušies, nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, savstarpēji sadraudzētos un dzīvotu dzīvu dzīvi. Tā kā šī ir dienas nometne un vakaros vecāki brauc bērniem pakaļ, protams, telefoni ir nepieciešami, lai sazinātos. Pēc pulksten 17 atļaujam viņiem izmantot telefonus. Ar šīs nometnes palīdzību bērni nedēļas laikā ir iemācījušies ļoti daudz, tai skaitā iepazinuši savu Madonas novadu, kas tagad ir paplašinājies. Bijām ciemos Lubānā, Cesvainē, bērniem tas ļoti patika un šķita interesanti, viņi iepazina dažādas ēkas un vietas, – stāsta Madonas luterāņu draudzes priekšniece un nometnes projekta organizatore Ērika Pomere.
Bērni katru dienu tiek ievesti arī garīgajā pasaulē, no rītiem skaitot lūgšanas un pasakoties par tām vērtībām, kuru tik daudziem šodienas pasaulē pietrūkst – par mieru, par mājām, par vecākiem. Nometni apmeklē gan luteriskās, gan katoļu draudzes bērni.
– Cenšamies veicināt sapratni bērniem vienam pret otru, lai viņi būtu draudzīgi un piedotu viens otram, neturētu dusmas vai ļaunu prātu. Dienas ievadā ir Bībeles stunda, dienas garumā esam atvērtas sarunām, kad ikviens bērns var ar mums aprunāties par sev interesējošo. Viņi nāk pie mums un prasa tādas lietas, ko bieži vien varētu pat nepajautāt vecākiem. Mēģinām viņiem sniegt atbildes uz šiem jautājumiem. Lielākie ieguvumi no šīs nometnes bērniem, manuprāt, ir sevis iepazīšana caur dažādiem apstākļiem. Katram ir jāapzinās sava vērtība, personība un stiprās puses, ir jāmāk būt savstarpēji draudzīgiem. Mēs balstāmies uz pozitīvo virzību, neviens bērns šonedēļ nepienāca pie mums un nesūdzējās, ka kāds būtu viņu aizticis vai darījis pāri, – pauž nometnes vadītāja Diāna Dzene.
Jautājot par to, kāda ir bērnu vecāku atsaucība izmantot iespēju savas atvases pieteikt nometnei, Ērika Pomere atbild – kolīdz tika izplatīta informācija, ka nometne notiks, brīvo vietu skaits uzreiz tika aizpildīts. Nometnei pieteicās tik daudz bērnu, ka pietiks arī nākamajā gadā rīkotajai.
– Gribam pateikt paldies vecākiem par līdzfinansējuma sniegšanu un, protams, arī novada pašvaldībai, kas atbalsta mūsu nometnes rīkošanu. Runājot par vecākiem – neviens nekad nav teicis, ka līdzfinansējums, kas viņiem jāsniedz, būtu pārāk liels. Gluži pretēji – izskan jautājums, kāpēc tas ir tik mazs? Priecājamies, ka jaunieši, kuri savulaik bija šo pašu nometņu dalībnieki, tagad kļuvuši par brīvprātīgajiem. Tas nemaz nav tik viegli, jo brīvprātīgā darbs ietver sevī visa veida palīdzību nometnes norises gaitā. Laimonis Skudrītis un Dāvids Dzenis ir lieli palīgi mums abām. Bērni redz, ka mūsos ir prieks, un līdz ar to rada to arī sev. Mēs daudz viņiem nestāstām par garīgo pasauli, bet no mūsu uztveres un darbībām viņi redz, kas un kā notiek, un uztver kā pašsaprotamu. Bērni uzdod interesantus jautājumus par Dievu un pasauli, bet tas nenotiek uzspiesti. Pārsvarā mēs dziedam, arī slavējam, katru dienu notiek dažādas aktivitātes. Pirmdien piedalījāmies ēst gatavošanas meistarklasē, ko vadīja Antra Gotlaufa. Tas patika visiem – katrs mazgāja, grieza, gatavoja. Tika uzmeistaroti arī zemeņu kokteiļi. Katru dienu notiek sportiskās aktivitātes – divas stundas dienā peldamies. Otrdien notika orientēšanās spēle ar dažādiem uzdevumiem, bija jānoiet 8 kilometri, un tas bija grūti, jo todien valdīja spēcīgs karstums. Taču visi bija priecīgi un veseli, lai gan noguruši. Taču vēlme spēlēt tautas bumbu ņēma virsroku, un nogurums ātri vien tika likts malā. Peldēšanās un tautas bumba te ir topā. Bērni ir draudzīgi, novērtē iespēju šeit būt un darboties, ir paklausīgi un cenšas ievērot noteikumus, – atzīst gan Ērika Pomere, gan Diāna Dzene.
Vēl nometnes dalībnieki piedalījās dažādās radošajās aktivitātēs, kuru laikā varēja izgatavot gan krāsainus tauriņus, gan eņģelīšus. Ekskursijā Cesvainē tika iepazīta pils, nodarbībā, kas vērsta uz sevis izzināšanu, bērni varēja izprast emocijas un par tām uzzināt vairāk. Nometnes noslēguma dienā visgaidītākais brīdis bija piepūšamās atrakcijas un diskotēka, kas visiem radīja īpašas un krāsainas emocijas.
– Bērni zināja, ka nekādi koncerti nenotiks, taču jautāja, vai paši var sagatavot kādu priekšnesumu. Protams, ka tas ir iespējams, mēs piekritām, un jau drīz redzējām, kā tiek gatavoti sveicieni. Nometni katru gadu apmeklē mums jau labi zināmi bērni, bet vienmēr pulciņam pievienojas klāt pa kādam jaunam dalībniekam. Šogad nometni apmeklēja bērni no Lauteres, Cesvaines, Praulienas un citām novada vietām. Jauki redzēt, ka gados vecākie bērni tur rūpi par mazākajiem, palīdz viņiem, uzmana. Debešķīgi ar tādiem bērniem strādāt! Arī laiks šogad lutināja, tikai dienā, kad braucām uz Lubānu, mūs pārsteidza spēcīgs negaiss, kas mazākajos bērnos viesa bailes. Tomēr arī šajā dienā nedaudz darbojāmies, kaut es kā nometnes vadītāja biju noraizējusies, lai bērni nesaaukstējas. Arī sliktos laikapstākļos mēs uzturam sevī pozitīvo un dziedam optimismu raisošas slavēšanas dziesmas, lai nomāktu vēlmi pamosties kurnēšanas garam. Kovida gadi gan ir mazliet pārtraukuši mūsu aktīvās darbības, taču ir doma, ka svētdienas skolas bērni nedēļas nogalēs ik pa laikam varētu pulcēties Mācītājmuižā un nakšņot teltīs. Ja nepiedāvāsim šādas iespējas, tad atraut no telefoniem viņus būs visai grūti, – norāda Diāna Dzene.
Gan viņa, gan Ērika Pomere par nometnes atbalstīšanu saka lielu paldies Madonas novada pašvaldībai, Madonas luteriskajai draudzei, brīvprātīgajiem, kā arī vecākiem. Paldies vārdus saņem arī sporta treneri Anta Irbe un Jānis Ādamsons.
6.07.2022.