Septembra nogalē Madonā, kinoteātrī „Vidzeme", notika jauniešu centru pārstāvju sadraudzības pasākums.
Pēc prezentācijām, kur uzstājās katra centra jaunieši, sekoja paneļdiskusija ar pieaicinātajiem speciālistiem. Diskusiju vadīja Madonas BJC skolotāja Inese Nagle, nesot vēsti, ka krīzes laikā bez maksas jauniešiem pieejami patiešām labi speciālisti. Izglītojošajā stundā kopā ar visiem piedalījās Madonas BJC direktore Gunita Kļaviņa (pārstāv iestādi, kas rūpējas par jauniešu brīvā laika pavadīšanu, un Madonas novada domē aizstāv jauniešu tiesības), Jānis Kļaviņš Madonas novada pašvaldībā vada jomu, kas saistās ar kultūru un izklaidi; Gunta Andžāne savu darbības jomu pieteica vienā vārdā „veselība"; Egita Kubliņa Madonā veic sociālā darbinieka pienākumus.
Jautājums Egitai Kubliņai:
– Latvijā un pasaulē cilvēku lielākā daļa runā par krīzi. Tā kā strādā ar sociālajiem jautājumiem, vai mērķgrupa no jauniešu puses līdz ar ekonomisko krīzi ir palielinājusies?
Atbilde: – Pie mums nāk daudz interesantu cilvēku, ir nācies iepazīt arī jaunas ģimenes, kas šajos laikos meklē palīdzību. Tomēr neteiktu, ka problēmu kļuvis vairāk, manuprāt, sabiedrība līdzsvarojas. Visi cits citam vairāk sāk just līdzi, cilvēki atsaucas labdarībai. Jaunieši krīzi tik asi neizjūt, turklāt mēs meklējam jaunas metodes, jaunas pieejas, kā cilvēkus uzrunāt. Tad, kad rodas idejas, rodas arī tie, kas tās izmanto.
Jautājums Guntai Andžānei: – Runā, ka krīzes un lielākas nabadzības situācijā sabiedrībā rodas daudz vairāk atkarīgo, kas lieto dažādas apreibinošas vielas. Vai tā ir taisnība?
Atbilde: – Diemžēl tā ir taisnība. Ir pieaudzis gan narkotiku lietotāju skaits, gan vecuma grupa, kas to sāk darīt. Slikti arī tas, ka iepriekš apreibinošās vielas, ja tā var izteikties, bija kvalitatīvākas. Šobrīd tiek izmantotas visas iespējas, lai kaut kādā veidā aizslīdētu no dzīves. Mazāk heroīna, vairāk līmes – tā varētu teikt vienkāršoti. Otra traģiskā lieta ir tā, ka pieaug pusaudžu pašnāvību skaits. Agrāk motīvs bija nelaimīga iemīlēšanās, tagad bērnus skar reālas ekonomiskas un sociālas problēmas: nav ko ēst, nav ko vilkt mugurā. Dievs dod, lai šos cilvēkus mēs mācētu pasaudzēt.
Jautājums Jānim Kļaviņam:
– Vai vari nosaukt 3-5 aktivitātes, kas jauniešiem patīk un kas pašvaldībās būtu jāattīsta?
Atbilde: – Madonas novada jaunieši ir aktīvi un idejām bagāti. To pierādīja filmu festivāls, kas notika vasarā, tāpat šī diskusija. Un tomēr gribu piekrist domai, ka izklaides jomā jauniešiem Madonā nav plašu iespēju. Kā nozares speciālists mēģināšu šai lietai pievērst pastiprinātu uzmanību, jo ir „Smeceres kroga" mūzikas klubs, klubs „Grifs" Cesvainē, bet ne visi uz turieni var aizbraukt. Mēģināšu strādāt uz to, lai Madonas pilsēta būtu draudzīga jauniešiem gan kultūras, gan izklaides jomā.
Jautājums Gunitai Kļaviņai: – Interešu izglītība bija un ir valsts finansēta. Kādi procesi šai jomā gaidāmi turpmāk?
Atbilde: – Par nākamā gada vīzijām neko pateikt nevaru, jo nav skaidrs, kāds būs 2010. gada budžets. Šajā mācību gadā no septembra līdz decembrim interešu izglītībai piešķirti 20 procentu no summas, kas bija iepriekšējā mācību gadā. Pateicoties Madonas novada pašvaldībai, papildu finansējumu saņēmusi gan mūzikas skola, gan mākslas skola, gan sporta skola. Ir paaugstināta skolu mācību maksa, tāpat vairāk jāmaksā Madonas BJC pulciņu dalībniekiem. Šai ziņā BJC ir vismazākā maksa, turklāt cenšamies iziet arī ārpus pilsētas: mūsu skolotāji strādā gan Kalsnavas jauniešu iniciatīvu centrā, gan Ļaudonā.
Egita Kubliņa: – Ģimenēm, kurām ir trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes statuss, sociālais dienests apmaksā bērnu izglītošanos mūzikas, mākslas skolā, arī cita virziena interešu izglītībā. Maksa par brīvā laika iespējām, no vienas puses, pieaug, bet tai līdzi seko arī palīdzība. Jāsadarbojas ar vietējo sociālo darbinieku!
Gunita Kļaviņa: – Gribu informēt, ka šobrīd Madonas novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu izveidot jaunatnes lietu komisiju. Oktobrī Ļaudonas jauniešu centrā šo komisiju centīsimies nodibināt. Tādā veidā būs vieglāk virzīt un risināt novada domē jautājumus, kas interesē jauniešu auditoriju.
Tā kā daļai sabiedrības ir viedoklis, ka BJC pulciņi, mākslas, mūzikas skolas, tāpat sporta skola – tas ir nopietni, savukārt iniciatīvu centros jaunieši nodarbojas ar spēlēm un tā ir muļķīga laika pavadīšana, Inese Nagle rosināja izteikties jauniešus, lai argumentētu, ka iniciatīvu centri ir nepieciešami. – Jauniešu centrā var labi atpūsties no skolas, tur ir silts un jumts virs galvas, tā ir iespēja satikt draugus, tā ir reāla vieta – telpas, kur atnākt, kad nav kur palikt brīvajā laikā, – skanēja atbildes.
Par labu izveidotajiem centriem runāja arī speciālisti. Gunta Andžāne uzsvēra, ka veselības veicināšanas nozīmē svarīgi darīt jebko, lai nebūtu sēdošs stāvoklis, lai nenodarbotos ar atkarību veicinošu vielu lietošanu un piekoptu veselīgu uzturu. „Jauniešu centri, manuprāt, ir veselību veicinoši centri, jo prieks un smaids arī ir veselības garants."
Egita Kubliņa minēja, ka pusaudžu vecumā vecāki nereti nav vairs tās lielākās autoritātes, tāpēc centrs ir kā vieta, kur pulcēties kopā, apmainīties domām un pieredzēm, pabūt kopā ar vienaudžiem. „Šajos centros pieaugušie jauniešus pieņem bez nosacījumiem, jaunieši var ieraudzīt savus talantus, atklāt spējas, kas paaugstina viņu pašvērtību, un saņemt atbalstu."
Jānis Kļaviņš uzsvēra, ka centru izveidē jaunieši paši ir piedalījušies, līdz ar to viņi par centru telpām rūpējas, uztur tīras, tās ir jauniešu otrās mājas.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto