Klāt novembris, un pilnā sparā rit mācību gads gan skolu jauniešiem, gan studentiem. Lielākajai daļai skolēnu tā ir ierasta vide, turpretī studentiem, it īpaši pirmkursniekiem, tā ir pilnīgi jauna dzīve. Sevišķi tiem, kas nav rīdzinieki.
Studentam ne vien jāiekļaujas jaunajā kolektīvā, bet arī jāmācās iedzīvoties svešā vidē – vienalga, vai tā ir Rīga, Rēzekne vai Valmiera. Un tieši sadzīve vienu otru reizi sagādā pat lielākas raizes nekā studijas. Pirmās problēmas rada dzīvesvietas atrašana. Ir ļoti veicies, ja augstskolai pieejamas labas kopmītnes. Tā, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopmītnes maksā ap Ls 20 mēnesī (www.rtu.lv un www.lu.lv), tomēr atsevišķiem studentiem ir nācies pārliecināties, ka viņi tur nedzīvo vieni, – kādu RTU studentu no rīta gultā pamodināja… pele.
Savukārt Biznesa augstskolas „Turība" (BAT) Jaunatnes tūrisma mītnes (JTM) četrvietīgā istabiņa izmaksā
Ls 30 mēnesī (www.hostelturiba.lv). Bet par Ls 80 atsevišķos gadījumos LU studentam tiek dota iespēja dzīvot šīs augstskolas studentu viesnīcā „Prima" (www.hotelprima.lv). Šajā viesnīcā apstākļi ir vispatīkamākie no visām iepriekš minētajām vietām. Uz katrām divām istabām ir kopīga vannasistaba un tualete, brīnišķīga koplietošanas virtuve ar plītīm, mikroviļņu krāsnīm un ledusskapjiem.
Studenti var meklēt apmešanās vietu arī citur Rīgā vai tās apkārtnē. Šis process ir laikietilpīgs un nogurdinošs.
Ir iespēja izmantot māklera pakalpojumus, bet jāizvairās no naudas izkrāpšanas mēģinājumiem. Par mājokļa atrašanu tiek prasīti tikai Ls 30-50, bet nekustamo īpašumu firmu pakalpojumi ir viena mēneša īres maksas apjomā vai 80% no šīs summas. Tas rada izbrīnu – vai tiešām pasaulē vēl ir labvēļi, kas nodarbojas ar šādu labdarību? Man jāatzīst – nav! Apmeklējot šos starpniekus (māklerus), tiek noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu un tiek solīts atdot naudu, ja klientu kaut kas neapmierinās. Tomēr līgumā minēts, ka firma atdod tikai 50%, un tas notiek vien tādā gadījumā, ja firma nav klientam sniegusi vismaz divus izīrētāju telefona numurus. Jāpiebilst, ka parasti šo dzīvokļu īpašniekus sazvanīt neizdodas…
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 08.11.2007.
Autore: ZANE LEJNIECE
BAT Sabiedrisko attiecību 1. kursa studente