Jāņa Simsona Madonas mākslas skolu šogad absolvēja 17 Madonas novada audzēkņu. Skolas 36. izlaidums notika 30. maijā Madonas kultūras namā.
„Stars" ar dažiem no audzēkņiem un skolas direktori Kristīni Šulci tikās Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā, kur runājām par absolventu neparastajiem skolas noslēguma darbiem.
– Katrs audzēknis pusgada laikā izvirzīja ideju, mērķi, izgatavoja darbu un izveidoja vizītplanšeti, kas darbojas kā reklāmas materiāls, – noslēguma darba tapšanu iezīmēja Kristīne Šulce. – Līdzās darbu pagatavošanai audzēkņiem mācām pašiem būt savu darbu menedžeriem un izstādes kuratoriem. Ejam divos ceļu atzaros – viens ir vizuālā māksla, kur mākslinieks savā darbā vairāk pauž emocijas un izjūtas, otrs virziens ir dizains, un dizaina domāšana saistās ar uzņēmējdarbību.
Mārtiņš Toms savā noslēguma darbā veidoja kuģi, ko novietos Madonas viesnīcā. – Darbs saucas „Jūras auļotājs". Tā kā tētim hobijs ir vindsērfings, vēlējos izgatavot vēja dēli. Internetā pētīju pieejamos materiālus un nonācu līdz idejai, ka veidošu tomēr kuģi, – atklāja darba autors. – Kā materiālu laivai izmantoju pūpolu zarus, atradu arī materiālu kuģa mastiem un burām. Savienoju dabiskos materiālus ar mākslīgi radītajiem, jo buras izgatavoju no plastmasas. Madonā lielu ezeru nav, jūras arī nav, tāpēc kuģi kā suvenīru vai dizaina objektu neviens pie mums īpaši nav izspēlējis.
Dāvids Nikita Gruznovs savā noslēguma darbā bija izveidojis ozolkoka galdu. Skola šādas prasmes audzēkņiem nemāca, līdz ar to Dāvids skolotājus patīkami pārsteidza. Galds turklāt ir darbināms ar pulti, un tajā uzmirgo dažādu krāsu gaismiņas, kas izgaismo galda dekoru – ozola siluetu.
– Galda konstrukcija tika veidota kādā Madonas darbnīcā, – stāstīja Dāvids. – Nedaudz piepalīdzēja meistari, tēta paziņas. Mani pamudināja šo galdu uztaisīt vecāki, jo viņi bieži dzer kafiju. Dekors galda virsmā iekļauts tāpēc, ka mūsu laukos ir daudz ozolu un kādā vakarā ieraudzīju, cik skaisti saulriets izgaismo viena ozola zarus. Savā darbā centos to atspoguļot. Darba īstenošana notika nedēļas laikā, ideja gan dzima krietni agrāk. Ozolkoka galds turpmāk iekļausies mana dzīvokļa viesistabas interjerā.
Mākslas skolas absolvente Annija Cīrule savam noslēguma darbam izvēlējās veidot galdautu, kas nākotnē kļūtu kā ģimenes relikvija un ko pārmantotu vairākas paaudzes. – Tā kā man ļoti patīk rokdarbi – tamborēt, adīt, izšūt -, diplomdarbā nolēmu pievērsties savam vaļaspriekam, – atzina Annija. – Uz ūdens bāzes ar spiedi apdrukāju audumu un pēc tam to izšuvu. Izšuvumos attēloju četrus latviešu saulgriežus –
Ziemassvētkus, Lieldienas, Miķeļus un Līgo dienu.
Antra Raubiška noslēguma darbā izveidojusi iespaidīgu atpūtas krēslu.
– Mājās ir viens tukšs stūris, ko vēlējos aizpildīt, – par darba ideju pastāstīja autore. – Parasti vislabāk atpūšos stūrītī, ieritinoties segā. Tad izdomāju, ka jārada krēsls. Lielu palīdzību darba tapšanas laikā saņēmu no tēta, jo viņš no metāla izgatavoja krēsla karkasu un kājas.
– Spēja sadarboties dizaina darbos ir ļoti svarīga, – komentēja skolas direktore. – Dizaineram pašam nav jābūt amatniekam, viņam ap sevi jāveido komanda. To skolā mācām, un tas iekļauts darbu vērtēšanas kritērijos.
Antra savukārt piebilda, kāpēc krēslam izvēlējusies apļa formu:
– Laikam jau iespaidojos no sava suņa – suns vienmēr guļ, saritinājies čokuriņā, un tas izskatās ērti un mīlīgi. Aplis man saistās ar sauli, siltumu un mīlestību.
Rasa Mailīte un Kristīne Briede noslēguma darbu veica kopīgiem spēkiem. Meitenes plānoja darbus un izveidoja „Sportista plānotāju". Tajā ir sadaļas „Treniņu apraksts", „Pašsajūta", „Komentāri" un citas. Viena autore vairāk pievērsās dizaina darbiem – veidoja plānotāja salikumu, otra bija māksliniece un veidoja ilustrācijas, sagatavoja plānotāja vizuālo sadaļu.
– Tas ir darbs, kas bija tīkams autorēm pašām, jo viņas ir aktīvas sportistes, – komentēja skolas vadītāja. – Savas intereses meitenes prata sasaistīt ar mākslu, abas ir ļoti talantīgas: Rasa – vairāk tehniska, grafiska, Kristīne – ļoti laba gleznotāja. Diemžēl māksla meitenes īsti neaizrauj, viņas ir sportiskā, veselīgā dzīvesveida aktivitāšu piekritējas. Jauki, ka noslēguma darbā abas tomēr atrada veidu, kā savu vaļasprieku popularizēt, un noslēguma darbs līdz ar to nebija jāveic piespiedu kārtā vai ar nepatiku.
Skolotājs Artūrs Vītiņš piebilda, ka interesanti ir tas, ka noslēguma darbi ir tik dažādi. „Nav tikai tradicionālais zīmējums vai gleznojums. Katrs audzēknis sevi ielicis darbā, un caur paveikto redzama katra personība. To mācību gaitā cenšamies arī iepazīt un izcelt. Ja visus nolīdzinātu, cilvēks sevi neiepazītu un nezinātu, kas viņu īsti interesē, ko viņš vēlas darīt."