31. oktobrī Madonas pilsētas vidusskolā, 321. kabinetā, visapkārt mirgoja uztraukums un neizsakāms prieks par satikšanos ar mūsu skolas absolventiem – Kokneses fonda „Likteņdārzs" valdes priekšsēdētāju Valdu Auziņu un viņas vīru Agri Auziņu.
10.a klases audzinātāja Olga Stepanova (savulaik bijusi klases audzinātāja mūsu viesiem) un 10.b klases audzinātāja Rūta Trušele ar vislielāko prieku sagaidīja mūsu viesus un iepazīstināja tos ar tagadējiem desmito klašu skolēniem. Prieks un lepnums bija jūtams un novērojams gan mūsu skolotāju, gan arī ciemiņu acīs. Nepārprotami, šī satikšanās viņiem bija ļoti emocionāla, ar vidusskolas atmiņām piepildīta.
Šī diena bija nozīmīga arī 10. klašu skolēniem, jo viņi pasākuma laikā prezentēja savus literatūras stundā sacerētos darbus par mūsu likteņupi Daugavu. Jāpiebilst, ka 31. oktobra publiskajiem lasījumiem darbus izvirzīja runātāju klasesbiedri, un viņu lēmums bija, ka uzstāsies Ingars Arājs, Dāvis Bramanis, Ralfs Bramanis, Laura Meldere, Lauma Vanaga, Kalvis Kārlis Vanags, Zane Vāveriņa un Kristiāna Anna Zariņa. Klausoties skolasbiedru radītos literāros darbus, katra klātesošā sirdī bija sajūtams patīkams un patriotisks noskaņojums. Kaut arī skolēnos bija manāms uztraukums, varēja redzēt, ka viņi savus darbus lasa ar lepnumu. Ar lepnumu par sevi, par savu valsti un tautu.
Ar ļoti emocionālu priekšnesumu uzstājās Lauris Vugulis, kas ar savu saksofona lirisko spēli spēja pārsteigt visus klātesošos. Visi ļoti uzmanīgi klausījās skumjajā, bet tajā pašā laikā skaistajā dziesmā. Katrs varēja aizdomāties par jau iepriekš lasītajiem tekstiem un citām sev tuvām lietām un dziesmas izskaņā nonākt pie savai sirdij svarīgiem secinājumiem.
Pasākuma gaitā Valda Auziņa mums pastāstīja interesantus un nezināmus faktus par Likteņdārzu. Sapratām, ka katrs varam palīdzēt tapt Likteņdārzam un piedalīties Latvijas simtgades dāvanas papildināšanā. Mums bija iespēja pabūt Likteņdārzā caur interesanto prezentāciju un gleznainajām bildēm. Arī tiem, kuri tur jau ir bijuši vienu vai pat vairākas reizes, bija daudz pārsteidzošas informācijas, kas līdz šim nebija zināma. Mēs ieskatījāmies gan Likteņdārza tapšanas vēsturē, gan nākotnes plānos un ar lielu interesi klausījāmies stāstītajā. Sapratām, ka šī vieta tiešām ir un būs ļoti nozīmīga mums – Latvijas iedzīvotājiem un mūsu valstij vienmēr. Ļoti daudzi pēc šī pasākuma atzina, ka tuvākajā laikā noteikti apmeklēs Likteņdārzu vēlreiz vai arī apskatīs šo mūsu dārgumu pirmoreiz.
Valda Auziņa pastāstīja par savu pieredzi un dzīves gaitām un iedvesmoja mūs uz jauniem mērķiem, kas ir ļoti svarīgi šodienas jauniešiem. Viņa arī lika mums ņemt vērā, ka turpmāk vairs nekas nebūs viegli, ka ir pamatīgi jāmācās un jāstrādā, lai sasniegtu to, ko mēs visvairāk vēlamies. Uzsvēra arī to, ka mācīties nekad nav par vēlu. Kaut arī šis fakts mazliet samulsināja vairākus skolēnus, bet katrs galu galā iedvesmojās no tā un sev ieskicēja mērķus, uz kuriem tiekties arī turpmāk. Valdas Auziņas stāstītajā bija jūtams patiess lepnums par to, ka viņa ir mācījusies Madonas 1. vidusskolā un to arī absolvējusi.
Pasākuma izskaņā visi kopā dziedājām mūsu tautai nozīmīgo dziesmu „Saule, Pērkons, Daugava". Noslēgumā visi bija ļoti pacilātā noskaņojumā, vienojāmies kopīgā bildē: mēs, tagadējie mūsu skolas skolēni, un tie, kuri ir absolvējuši šo skolu jau pirms krietna laiciņa. Šī bilde tiešām ir ļoti nozīmīga, jo tajā sastopas dažādu paaudžu Madonas pilsētas vidusskolas skolēni.
Pasākuma „Daugava – Latvijas likteņupe" vadīšana tika uzticēta šī raksta autorei un 10.b klases skolniekam Laurim Grudulam.
08.11.2017.