Aizvadītajā piektdienā Madonā viesojās 14 valsts ģimnāziju pārstāvji no Alūksnes, Gulbenes, Cēsīm, Daugavpils, Dobeles, Jēkabpils, Rīgas un citām vietām, lai piedalītos ģimnāzistu pašpārvalžu pieredzes apmaiņas aktivitātē.
Pasākuma prioritāte bija sekmēt Latvijas skolu jauniešu iesaistīšanos skolas dzīvē, aktualizējot radošuma attīstīšanu un publiskas uzstāšanās prasmju pilnveidi. Līdztekus tam pašsaprotama bija draudzības stiprināšana valsts ģimnāziju skolēnu vidū.
Dienas kārtība
No katras dalībskolas uz Madonu bija ieradusies septiņu cilvēku komanda – seši skolēni un viens pavadošais skolotājs. Sadaloties divās grupās, vieni vispirms dalījās pieredzes apmaiņā par skolēnu pašpārvaldes darbu (šī tikšanās notika biznesa inkubatorā „Ideju cehs"), pēcpusdienā sekoja praktiska nodarbība „Improvizācija – pamatmetode radošuma attīstīšanai un publiskas uzstāšanās prasmju pilnveidošanai". Improvizācijas nodarbību vadīja Sanda Dejus, improvizācijas šova „Spiediens" aktrise un radio SWH ētera personība. Otrai grupai dienas kārtība bija apgrieztā secībā.
Organizatoru piedāvājums
– Skolēnu pašpārvalžu apmaiņas seminārā bija svarīgi noskaidrot, kāda skolēnu padomēs ir struktūra, vai tā skolās atšķiras, – komentēja Madonas Valsts ģimnāzijas skolēnu padomes prezidente Kristiāna Tomiņa. – Mūsu skolā ir skolēnu pašpārvaldes prezidents, kam pakārtojas divi vietnieki (7.-9. klasei, 10.-12. klasei). Prezidenta labā roka ir kultūras sektora vadītājs, tiesību un pienākumu sektora vadītājs, sporta sektora vadītājs – un tā kopumā ir pieci sektori. Kolēģi stāstīja par skolēnu padomes pienākumiem pie viņiem – vai ir grupas, kas atbild par mācību darbu, kultūru, kavējumiem, vai tās spēj ietekmēt svarīgākos jautājumus.
Ciemiņu atziņas
– Ļoti interesanta pieredze, jo ir ģimnāzijas, kurās skolēnu pašpārvalde darbojas pēc līdzīgiem principiem kā Gulbenē, bet ir tādas, kurās ir cits modelis, – laikraksta uzrunāta, atzina Gulbenes Valsts ģimnāzijas audzēkne Krista Gargurne. – Mūsu skolā ir prezidents, kurš pats izveido savu komandu. Visi tiekamies, kad sakrājušies risināmi jautājumi. Savā starpā vienojamies, ko kurš darīs, reizēm dažas lietas ir jādara piespiedu kārtā (smaida). Rīkojam daudzveidīgus pasākumus, starpbrīžos – Mēmo šovu. Šodienas sarunās pavīdēja lieliskas idejas, kuras varēšu ieviest savā skolā. Patika doma par tematiska vēstures karnevāla rīkošanu, tāpat citas idejas. Runājām arī par mācību darbu, kā pašpārvalde var ietekmēt to. Nonācām pie atziņas, ka pašpārvaldei vairāk jādomā par ārpusstundu laiku, mācību darbs ir skolotāju pienākums.
Jautāta, kā vietējie uzņēma ciemiņus, Krista atklāja: – Visas darba stacijas vadīja madonieši – ļoti jauki, aktīvi jaunieši. Viņi mums palīdzēja iejusties un, protams, būt atklātiem, labi atraisīties.
Skolotāju secinātais
– Vērtīga tikšanās, – savu viedokli laikrakstam pauda Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolotāja Daiga Šēfere (māca latviešu valodu un literatūru un strādā ar skolēnu parlamentu). – Labi varējām izvērtēt to, kas skolās sakrīt, problēmas, kas ir līdzīgas un kas atšķiras. Uzklausījām variantus, kā citās skolās risina samilzušus jautājumus. Secināju, ka Rīgā pietrūkst pasākumu, kas skolēnus stimulētu labāk mācīties. Klausījos, ka novadu pašvaldības saviem labākajiem audzēkņiem maksā stipendijas, dāvina dāvanas, Rīgā šāda atbalsta no pašvaldības nav. Šodienas jauniešiem materiālais stimuls ir ļoti svarīgs, tāpēc priecājos par pieredzi ārpus galvaspilsētas. Mēs savukārt varējām palepoties ar Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas Lepnuma balvu pasniegšanas ceremoniju. Tajā suminām labākos audzēkņus mācību priekšmetu olimpiādēs un ārpusstundu aktivitātēs. Notiek skolas kolektīvu koncerts, uz kuru aicinām skolēnus un vecākus, mācību gadu pabeidzam ar domu par labi paveiktu darbu.
Jautāta par pašpārvaldes modeli, skolotāja atklāja: – Mūsu skolā amatu portfeļi netiek dalīti, ir prezidents un divi viņa vietnieki. Strādājam tādā veidā, ka no katras klases ir izvēlēta klašu valde, parlamentu īpašās grupās (kultūra, sports) nedalām. Ir domubiedru grupas noteiktam pasākumam, piemēram, Ziemassvētku balles orggrupa, skolas dzimšanas dienas svinību orggrupa u. tml. Katrā jomā gada sākumā nosakām svarīgāko un piesaistām jauniešus, kas ilgākā periodā var strādāt ar sev uzticēto pienākumu.
14.02.2017.