Kristiāna Pamše studē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (iepriekš LLU), Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes studiju programmā Ekonomika, un ir izvēlējusies Ekonomikas un finanšu institūtu. Studiju procesā viņa daudz apguvusi par reģionālo pārvaldi un tās attīstību. Izvēloties bakalaura darba tēmu, liela nozīme bijusi arī vietai, kuru Kristiāna vēlas pētīt un spēt saredzēt tajā ekonomikas un reģionālajai pārvaldei attiecīgu problēmu. Tā kā meitene ir madoniete, viņa sapratusi, ka tieši Madonai jābūt tai vietai, par kuru rakstīt bakalaura darbu.
– Arī izvēloties prakses vietu, uzreiz sapratu – tai jābūt Madonas novada pašvaldībai. Tieši tur arī praksi realizēju – pašvaldības Attīstības nodaļā. Aprunājoties ar tās vadītāju Ilzi Voginu, uzzināju, ka Madonas novadā problēma ir sabiedrības iesaiste un tās viedokļa iegūšana. Tādēļ izraudzītā bakalaura darba tēma ir "Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstībā Madonas novadā", – iepazīstina Kristiāna Pamše.
Viņa norāda – sabiedrības līdzdalības galvenais mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības interesēm un vajadzībām. Teritorijas veidošanai, plānošanai un attīstībai ir būtiska ietekme arī uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ekonomisko attīstību un sava personīgā īpašuma attīstību. Tādēļ teritorijas plānošana ir cieši saistīta ar sabiedrības interesēm un tiesībām uz labvēlīgu vidi.
– Sabiedrības līdzdalība ir aktuāla, it īpaši vietējo pašvaldību līmenī, lai spētu veidot vidi un teritoriju atbilstoši iedzīvotājiem, kas atrodas to pašvaldībā. Tādēļ uzskatu, ka iedzīvotāju iesaistīšanās ir būtiska pašvaldības un valsts pārvalžu darbības daļa. Sabiedrība teritorijas attīstības jautājumos var iesaistīties dažādos veidos pēc normatīvo aktu noteiktajiem veidiem – piedaloties dažādās aptaujās, publiskajās apspriešanās, kolektīvajos iesniegumos, konsultatīvajās padomēs un citos, kas ir noteikts pēc LR Pašvaldību likuma, vai arī pēc kādiem ne tik formāliem sabiedrības līdzdalības veidiem, piemēram, pašvaldības izsludinātajos projektu konkursos, brīvprātīgajā darbā, pašdarbības kolektīvos, darbojoties biedrībās un citur.
Jau pamatskolā sāku darboties līdzpārvaldē, pēc tam, uzsākot mācības Madonas pilsētas vidusskolā, turpināju darboties vidusskolas skolēnu pašpārvaldē, iesaistījos Madonas novada Jauniešu domē un cītīgi ar citiem sava vecuma jauniešiem tajā laikā krāju arī brīvprātīgā darba stundas. Arī pēc skolas iestājos Dzelzavas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā „Dzelzava" un darbojos amatierteātrī. Tieša piedalīšanās teritorijas attīstības jautājumos noteikti ir bijusi ar dažādu aptauju aizpildīšanu, kas bijušas pieejamas Madonas novada mājaslapā vai sociālajos medijos. Manuprāt, būtiska ietekme līdzdalības veidošanai ir jau skolas laikā, un cilvēkam, ar laiku pieaugot, šī līdzdalība tiek turpināta individuāli. Ieraugot kādu aptauju, pasākumu, iespēju darboties, var nebūt tik vienkārši to ignorēt, – pārdomās dalās Kristiāna.
Studentes izveidotās aptaujas mērķis ir izpētīt un analizēt sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstībā Madonas novadā, uzzināt par to, cik Madonas novada iedzīvotājiem ir vai nav svarīgi iesaistīties novadā esošajās sabiedriskajās aktivitātēs, par kādiem līdzdalības veidiem viņi ir dzirdējuši vispār un par galvenajām vajadzībām un prioritātēm novada teritorijas attīstībā. Aptaujā ir iespēja piedalīties ikvienam Madonas novada iedzīvotājam no 16 gadu vecuma. Aptauja ir izveidota, lai veiksmīgi tiktu veikta Kristiānas bakalaura darba pētnieciskā daļa, un tās aizpildīšanas laiks ir aptuveni 3 minūtes. Aptaujas aizpildīšana ir brīvprātīga, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai konkrētā pētījuma ietvaros, ievērojot iegūto datu anonimitāti un konfidencialitāti. Aptaujas saite https://forms.gle/vjXthUBhmtYLfsLVA. Ikviens, kurš vēlas piedalīties aptaujā, var to izdarīt līdz 8. aprīlim.
– Personīgi man nekad nav nācies saskarties ar to, ka pašvaldība atteiktu, ja kādā jautājumā ir nepieciešams viedoklis no tās, bet bieži vien iedzīvotājiem un pašvaldībai nerodas skaidra vai vispār nav nekādas komunikācijas. Tomēr ir arī daudzreiz dzirdēti negatīvi viedokļi, kas tiek saistīti ar to, kas nav izdarīts novadā un kas vēl ir jāizdara. Katram iedzīvotājam ir iespēja vērsties pašvaldībā ne tikai ar problēmām, bet arī ar dažādiem ieteikumiem, kā ierosinājumus realizēt. Manuprāt, Madonas novada pašvaldība ir pietiekami atsaucīga un ņem vērā iedzīvotāju pausto viedokli. Par dažādu jautājumu risināšanu var sazināties ar pašvaldības vecāko speciālistu sabiedrības integrācijas un līdzdalības jomā Aigaru Noviku. Tāpat arī Madonas novada iedzīvotājiem ir vairākas iespējas paust viedokli tieši teritorijas attīstības jautājumos, piemēram, piedalīties dažādu novada attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, publiskajās apspriešanās, kas pēdējā gada laikā ir aktīvi norisinājušās Madonas novada pagastos, dažādās aptaujās un citur. Uzskatu, ka Madonas novadā pašvaldība ir pretimnākoša un vēlas uzzināt sabiedrības viedokli jebkurā jautājumā. Kā nekā arī Madonas novada attīstības programmas 2021.-2027. gadam ilgtermiņa prioritāte ir „Vienota, mūsdienīga un iedzīvotājiem atvērta publiskā pārvalde", – uzsver Kristiāna, piebilstot – mūsdienu sabiedrības kūtrums ir saistīts ar domāšanu, nostāju „kam tas ir vajadzīgs?" Pastāv arī neuzticēšanās vietējai pārvaldei, nezināšana par to, ko tieši nozīmē iesaistīšanās sabiedriskajos procesos, kā arī negribēšana kaut ko darīt, un tas esot saprotams, jo katram cilvēkam ir sava domāšana, attieksme un redzējums.
Kristiāna domā, ka līdzdalību var veicināt, popularizējot labos sabiedrības iesaistes piemērus, kā arī līdzdalības veidus iedzīvotāju vidū. Nozīme ir arī veiksmīgai komunikācijas veidošanai starp sabiedrību un pašvaldību, lai radītu uzticību vietējai pārvaldei.
05.04.2024.