Pagājušajā nedēļā Vestienā norisinājās nometne „Drošsirdis", kas pulcēja 8 – 14 gadus vecus bērnus un ļāva tiem apgūt dzīvei noderīgas zināšanas par drošību uz ceļa, ugunsdrošību, pirmās palīdzības sniegšanas iemaņām, drošu saskarsmi ar suņiem, orientēšanos mežā un citas ne mazāk būtiskas prasmes.
Pie nometnes dalībniekiem viesojāmies trešajā norises dienā, kas bija veltīta pirmās palīdzības pamatiemaņu apgūšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieču vadībā.
– Šodien kopīgi paveicām diezgan daudz – sākumā rādījām filmiņu, kurā bērniem tika pastāstīts, kā izsaukt ātro palīdzību, un paskaidrots, kādos gadījumos tas ir jādara. Nākamajā etapā pievērsāmies praktiskām nodarbēm: lūzumiem, čūskas kodumiem, asiņošanai un citiem dzīvībai bīstamiem stāvokļiem – mācījām, ko šādās situācijas darīt, ja pie rokas nav ne marles saišu, ne citu piederumu (kā ikdienā visbiežāk gadās). Piemēram, situācijā, kad draugu ir sakodusi čūska, mācījām gatavot imitētas nestuves, lai cietušo no meža varētu iznest, jo pats iet nedrīkst. Sniedzot ieskatu vispārējā pirmajā palīdzībā, mācījām kardiopulmonālo reanimāciju un uz Anniņas trenējāmies veikt krūškurvja kompresijas. Bērni bija ļoti pārsteigti, uzzinot, ka kaut kas tāds ir jādara un kā tas pareizi darāms, – pastāstīja aktivitātes vadītāja Ilona Jeršova (NMPD ilggadēja darbiniece), piebilstot, ka bērni tika iedrošināti reālā situācijā vismaz mēģināt cilvēkam palīdzēt, jo, pat, teiksim, nemākulīgi masējot sirdi, dažkārt izdodas cilvēku glābt vai vismaz uzturēt dzīvības funkcijas līdz brīdim, kad atdzīvināšanas pasākumu veikšanu pārņem ieradušies speciālisti.
Lūgts kopumā izklāstīt nometnes „Drošsirdis" ideju, tās organizētājs un vadītājs Alens Dzenis atklāja: – Līdz šim septiņus gadus esmu organizējis „Drošības dienas" Kalsnavā. Gribējās sarīkot ko līdzīgu, taču plašākā mērogā nevis kā vienas dienas pasākumu, bet jau nedēļas griezumā, turklāt dodot iespēju piedalīties bērniem no visas Latvijas. Man vienmēr ir šķitis, ka sausa teorija bērnus neaizrauj, bet, ja viņi kaut ko ir izdarījuši paši saviem spēkiem, tad tas atmiņā noteikti paliks. Viens no stūrakmeņiem šāda pasākuma organizācijā bija Paula Timrota (runājot par ceļu satiksmes drošību) teiktais, ka „mēs nemācām bērniem lasīt un rakstīt ar bukletu palīdzību, taču drošību mēģinām iemācīt tieši šādi". Gribētos, protams, lai apmācība par drošību ir iekļauta izglītības sistēmā līdzīgi, kā tas bija agrāk, taču pašlaik policijas darbinieki uz skolām atnāk reizi gadā, pastāsta šo to bērniem un vēlas, lai viņi visu atceras. Arī nometne nenozīmē, ka bērns būs iemācījies visu, taču nedēļas griezumā ir diezgan plašas iespējas ar bērnu pastrādāt un, iesaistoties reāliem praktiķiem, dot viņam pieredzi.
Nometnes norisinājās septiņas dienas, un katra diena – citā specializācijā: pirmdien bija policijas diena, kad bērni apguva drošību ceļu satik-
smē, otrdien – ugunsdrošības diena, kuras laikā nometnes dalībnieki viesojās pie Madonas ugunsdzēsējiem, trešdien – kā jau minēts – medicīnas diena, savukārt nedēļas otrajā pusē bērni devās pārgājienā uz mežu, apgūstot izdzīvošanu un orientēšanos, kā arī mācījās drošu saskarsmi ar suņiem. Nometne noslēdzās ar sacensībām, kurās dalībnieki, pildot kontrolpunktos noteiktos uzdevumus, atrādīja zināšanas vecākiem, kā arī pārliecinājās par savām prasmēm.
– Nometne nav lēta, taču tā ir patiesi noderīga, jo mums izdodas caurvīt zināšanas, ikdienas kārtību (pat tik elementāras prasmes, kā gultas saklāšana, zobu izmazgāšana un māka paklusēt, kamēr cits runā), sportu un radošās darbnīcas, kur bērni var izpausties gan individuāli, gan komandās. Turklāt audzinātājas ir pieredzējušas un jūt, kurš bērns ir klusāks, un viņu pavirza uz augšu, savukārt bravūrīgākos piezemē, – paturpināja nometnes vadītājs un paskaidroja, ka bērni īpaši tika radināti savas zināšanas izmantot praktiski, kā arī izdomāt, kā nonākt pie situācijas risinājuma. – Ar varu nevienu nespiežam kaut ko darīt un arī zināšanas ar karoti mutē neielejam, bet cenšamies motivēt un pārvērst kā jauna izzināšanu jautrā un pozitīvā nodarbē, veidojot nometni vasaras piedzīvojumā ar pievienoto vērtību. Piemēram, pirmajā dienā pēc tam, kad policijas darbinieks bija izstāstījis, ka ielas tuvumā nedrīkst spēlēt bumbu, kopā ar sporta skolotājiem devāmies uz krustojumu, un skolotāji ierosināja paspēlēt bumbu. Es ļoti cerēju, ka kaut viens no bērniem aizrādīs, ka šeit spēlēt nedrīkst. Tobrīd bērni šo metodi vēl neizprata, taču pēc tam viņiem tapa skaidrs, ka šādas provokācijas būs, un, piemēram, uz jautājumu, kāpēc, pārejot ceļu, vispirms ir jāpaskatās pa labi, viens bērns uzreiz pateica, ka vispirms taču ir jāskatās pa kreisi.
Bērni ātri vien kļuva vērīgāki un sāka pamanīt kļūdainas situācijas, tātad kāda kripatiņa no mācītā noteikti ir aizķērusies. Otrdien Madonā sastapām pretimbraucošu velotūrisma grupu, un bērni uzreiz ievēroja, ka viņi nerāda pagriezienus (bet mēs pirmdien bijām mācījušies, cik vienkāršas var būt velosipēdista izdarītas kļūdas, kas ceļu satiksmē noved pie avārijas).
Nometnes dalībnieki, uzrunāti par nometnē paveikto un gūtajiem iespaidiem, atzina, ka zināšanas kādudien noteikti izrādīsies noderīgas.
Matīsam no Aizkraukles (11 gadi) nometņu piedāvājumā šo kā piemērotāko izvēlējusies mamma, un puisis atklāja, ka ir priecīgs šeit piedalīties. – Pagaidām man vislabāk patika pie ugunsdzēsējiem, jo varējām uzvilkt viņu jaunos ugunstērpus un kopā ar ugunsdzēsēju šaut ar ūdens šļūtenēm pa konusiem, – priecājās Matīss.
Trīspadsmitgadīgā Viktorija no Rīgas pastāstīja, ka viņai šī ir jau otrā nometne (pagājušajā vasarā apmeklējusi karatē nometni). – Man šādā nometnē piedalīties piedāvāja tētis, un nemaz nenožēloju, ka piekritu. Šeit ir ļoti aizraujoši – patīk gan piedāvātās aktivitātes, gan tas, ka varu iepazīties un sadraudzēties ar jauniem cilvēkiem. Arī Alens ļoti forši visu vada, – smaidīja Viktorija.
Savukārt madonietis Kristaps (15 gadi) neslēpa, ka ar vislielāko azartu izdzīvoja tieši medicīnas dienu:
– Šodien iemācījos daudz ko noderīgu – kā apsaitēt brūci, ko darīt, ja iekož čūska, kā uzlikt žņaugu, lai cilvēks nenoasiņo, un vēl visu ko, kas, manuprāt, man ļoti noderēs, jo mūsdienās taču gadās sastapties ar visādām situācijām. Zinot, kā cilvēkam palīdzēt, varbūt pat izglābšu viņa dzīvību, par ko būs liels gandarījums. Pats arī esmu izlēmis, ka iešu mācīties par ķirurgu, un mēģinu tiekties pēc šīs profesijas. Ēnu dienā pabiju Madonas slimnīcā, kur sapratu, ka šī profesija tiešām domāta man.
Jāpiebilst, ka augusta pirmajā nedēļā norisināsies vēl viena nometne „Drošsirdis" pēc līdzīga plāna, tālab vecākiem vēl ir iespēja pieteikt šai nometnei savas 8 -14 gadu vecās atvases, aizpildot pieteikuma formu mājas lapā www.drossirdis.lv, kur pieejama arī sīkāka informācija par nometnes norisi.