Skolas gadi ir laiks, kad pamazām jādomā par nākotni — kādu profesiju izvēlēties un kādu ceļu pēc vidējās izglītības iegūšanas iet. Lai palīdzētu skolēniem labāk iepazīt dažādās iespējas, Madonas pilsētas vidusskolā aizvadīts pasākums „Iekāp absolventa kurpēs”.
Tajā skolēniem bija iespēja satikt skolas absolventus un dažādu profesiju pārstāvjus. „Ātro randiņu" laikā jaunieši vairāk uzzināja par studiju iespējām un profesijām. Sarunas ar absolventiem palīdzēja labāk izprast dažādus arodus un rosināja jauniešiem aizdomāties arī par savām nākotnes izvēlēm.
Aicinājumam piedalīties pasākumā atsaucās kupls pulciņš absolventu. Viņu vidū bija arī Diāna Petrovska, Rolands Akmentiņš un Marta Auziņa. Katrs no viņiem izvēlējies pilnīgi atšķirīgu ceļu pēc skolas – dažādi mācību virzieni un karjeras iespējas ļāvuši īstenot savus talantus un intereses.
–
Savā skolā vienmēr atgriežos ar prieku. Mācību laikā man bija izveidojušās ļoti labas attiecības ar skolotājiem, tāpēc ik pa laikam iegriežos šeit paciemoties. Skolas atmosfēra ļoti atšķiras no universitātes – skola ir pilna bērnu, skaļuma un smieklu. To visu redzot, atceries sevi tikpat mazu. Atgriežoties skolā, rodas arī patīkama nostalģija par šeit pavadītajiem gadiem, kopīgajiem notikumiem ar klasesbiedriem un draugiem. Ir interesanti redzēt, kā skola mainījusies un kā tagad dzīvo un mācās jaunākās paaudzes skolēni. Tas liek novērtēt arī pašam savu izaugsmi un to ceļu, kas ir noiets kopš skolas laikiem, – sajūtās dalās Diāna Petrovska. – Šobrīd studēju jurisprudenci Latvijas Universitātē. Nemācēšu pateikt, kā es izvēlējos tieši šo jomu, bet jau no bērna kājas zināju, kam man ir jābūt, tā bija iekšēja sajūta. Tagad, mācoties jau trešajā kursā un strādājot šajā jomā, ar katru dienu gūstu vēl lielāku pārliecību, ka es esmu tieši tur, kur man ir jābūt.
Studējot tiesību zinātni, no visiem mācību priekšmetiem, kas bija jāapgūst skolā, visvairāk noderēja zināšanas vēsturē, latviešu valodā, angļu un krievu valodā, sociālajās zinībās un priekšmetā "Publiskā uzstāšanās". Tāpat arī skolā apgūtās prasmes organizēt savu darbu, mācīties patstāvīgi, kā arī pieredze skolēnu pašpārvaldē, kur iemācījos plānot savu brīvo laiku, apvienot mācības ar papildu darbiem, komunicēt un sadarboties ar citiem cilvēkiem. Tas viss man ļoti palīdz gan studiju ikdienā, gan darba gaitās, jo tās ir prasmes, ko es regulāri izmantoju savā ikdienā.
Kad lūdzu Diānai ieteikt padomu jauniešiem, kuri vēl šaubās par nākotnes izvēli, viņa, ilgi nedomājot, atbild: – Es ieteiktu ieklausīties sevī, saprast, kas ir tas, ar ko tu vēlies saistīt savu dzīvi, un, kad būsi to sapratis, nenobīties spert pirmo soli. Ir svarīgi arī izmēģināt dažādas lietas, lai saprastu, kas patiešām interesē, un nebaidīties kļūdīties, jo katra pieredze kaut ko dod un palīdz saprast, ko vēlies darīt. Lai jurists kļūtu par juristu, ir jāmācās pieci gadi un jānokārto valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens. Šogad es pabeigšu bakalaura studijas un uzreiz pēc tam uzsākšu studijas maģistrantūrā. Mans gala mērķis vienmēr ir bijis kļūt par tiesnesi, par to es sapņoju jau krietni pirms studiju uzsākšanas. Kļūšana par tiesnesi ir ilgs un izaicinājumiem pilns ceļš, bet es skaidri zinu, ka tas ir ceļš, kuru vēlos iet.
Rolands Akmentiņš izvēlējies karjeru saistīt ar mācībām Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā. Jaunietis stāsta: – Bija gan prieks, gan neliels šoks redzēt, cik daudz kas ir mainījies. Uzreiz atcerējos savas skolas gaitas, jo tās ir vienas no foršākajām atmiņām – laiks, kad vēl nebija jāuztraucas par darbu vai akadēmiskajiem pienākumiem. Pēc vidusskolas lielu daļu sava laika pavadu strādājot ar cilvēkiem. Esmu attīstījis spēju uzstāties auditorijas priekšā un iemācījies strādāt gan individuāli ar cilvēkiem, gan ar lielākām grupām, ikdienā risinot dažādas problēmas un sarežģītus jautājumus. Daudz kas, ko iemācījos vidusskolā, man ir noderējis arī turpmākajā dzīvē. Dažas lietas palīdzējušas vairāk, citas mazāk, bet katra no tām savā ziņā ir bijusi nepieciešama. Jaunieti, izvēlies profesiju, kas tev patiešām patīk, lai dzīvē ar smaidu varētu doties uz darbu un nekad nenožēlotu savu izvēli! Līdz šim brīdim neesmu nožēlojis savējo – ne vietu, kur strādāju, ne to, ko mācos, un daru visu ar prieku.
Savukārt Marta Auziņa tālākās izglītības gaitas saistījusi ar Ogres tehnikumu, izvēloties mācīties Vides dizaina nodaļā. Viņas sajūtas, atgriežoties skolā, bija neitrālas, jo vidējā izglītība iegūta nesen un lielas izmaiņas nav piedzīvotas: – Šobrīd mācos Ogres tehnikuma Vides dizaina nodaļā un profesiju izvēlējos, jo savu dzīvi esmu saistījusi ar mākslu. Sākumā pieteicos interjera dizainam, bet pārrunās man ieteica iet uz vides dizainu, jo tas ir brīvāks nekā interjera dizains. Skolotāju devums man noteikti palīdzējā tālākajā mācību procesā; dažos mācību priekšmetos, ko apgūstu tehnikumā, tagadējā tēma ir kā atkārtojums. Tiem, kas vēlas apgūt šo arodu, iesaku trenēt pacietību un precizitāti, tā ļoti noderēs maketu veidošanas procesā! Un noteikti nepadoties, kad notiek kāda neveiksme! Nākotnē plānoju strādāt izvēlētajā profesijā un turpināt zīmēt, gleznot brīvajos brīžos, kā arī tikt pie trim kaķiem, – smaida Marta.
Tikšanās ar absolventiem parāda, ka nākotnes izvēles ir daudzveidīgas un katrs var atrast savu ceļu. Svarīgākais ir sekot savām interesēm, mācīties no pieredzes un nebaidīties no izaicinājumiem, jo tie veido pamatu veiksmīgai un piepildītai karjerai.
17.03.2026.