Laika plānošana ir būtiska mūsu ikdienas sastāvdaļa. ez tās nav iespējams pavadīt dienu, veikt visus tajā iecerētos uzdevumus un sasniegt mērķus. Tomēr ne visiem izdodas savu laiku veiksmīgi plānot un lietderīgi izmantot. Uz tikšanos ar Madonas pilsētas vidusskolas 9.—12. klašu skolēniem, lai pastāstītu par to, kas tad īsti ir laika plānošana un labu ieradumu veidošana, un kā to iedzīvināt savā ikdienā, ieradās Gustavs Kļavis.
Jaunais puisis ir rīdzinieks, mācījies Āgenskalna ģimnāzijā; tālāk devies studēt uz zviedru ekonomikas augstskolu turpat galvaspilsētā, ko veiksmīgi absolvējis pagājušajā pavasarī. Šobrīd Gustavs ir pilna laika studiju mentors pašizaugsmes un līderības studiju programmā, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt jauniešiem attīstīties, lai sasniegtu savus mērķus. Gustavs šajā programmā darbojas jau četrus gadus un kopā ar citiem tās dalībniekiem vasaras pavada Amerikā, vadot katrs savu mazo uzņēmumu un pārdodot mācību grāmatas un aplikācijas amerikāņu ģimenēm, vienlaikus arī apgūstot dažādas derīgas prasmes. Tikšanās ar skolēniem mērķis bija padalīties zināšanās un atziņās, kas gūtas gan šīs programmas, gan studiju ietvaros. Gustavs ir sportisks jaunietis – viņš desmit gadus spēlējis basketbolu, tagad vairāk laika velta garo distanču mērošanai un gatavojas savam pirmajam maratonam, kas notiks maijā.
– Šodien ar jums gribu parunāt par to, kā menedžēt laiku un veidot labus ieradumus. Padalīšos ar savu stāstu, kā man ir izdevies to izdarīt. Esmu strādājis par Wolt kurjeru, mēģināju arī attīstīt savas biznesa idejas, atvēru internetveikalu, kurā tirgoju Apple Watch viedpulksteņu siksniņas. Nebija gluži pa nullēm, bet neko daudz nopelnīt nesanāca. Tā bija vērtīga pieredze un laba atziņu krātuve, nenožēloju. Iestājoties augstskolā, satiku daudz jaunu draugu, ieguvu kontaktus, arī daudz mācījos, bet nebiju talantīgs ne matemātikā, ne ekonomikā, tā kā pirms tam mācījos ķīmijas un bioloģijas novirzienā, jo gribēju kļūt par ārstu. Nozīmīgs pagrieziena punkts manā dzīvē notika tad, kad satiku vienu jau minētās pašizaugsmes programmas vadītāju no Igaunijas. Es tolaik gribēju dabūt vietu programmā, attīstīt savas prasmes. Vienu vasaru aizbraucu uz ASV, kur dzīvoju un vadīju savu mazo uzņēmumu, ejot no mājas uz māju un piedāvājot iegādāties mācību programmas. Atgriezos kā pilnīgi cits cilvēks, cenšoties turpmāk pieņemt katru iespēju, ko dzīve piedāvā. Pateicoties programmai, ir iespēja gana daudz ceļot un iegūt arī dažādas balvas, – ar sevi iepazīstināja Gustavs Kļavis.
Tālākajā prezentācijas gaitā jaunietis kopīgā diskusijā ar skolēniem meklēja atbildes uz jautājumiem, kas ir laika plānošana, kā pareizi un kādēļ ir svarīgi to darīt. Atbildes ir pavisam vienkāršas – laika plānošana palīdz mums vairāk izdarīt, atcerēties, kas ietilpst darāmo darbu sarakstā, ātrāk sasniegt savus mērķus, jo bez plāna tie ir tikai mūsu vēlēšanās. Kur tieši plānot savus dienas darbus, ir katra individuāls lēmums – palīgā var nākt plānotājs, Google kalendārs, piezīmju aplikācija telefonā vai planšetē – kas kuram ērtāk. Gustavs veicamos darbus salīdzināja ar akmeņiem, sīkiem olīšiem un smiltīm, kur akmeņi apzīmē lielākos, svarīgākos darbus, olīši mazākus, bet tik un tā gana būtiskus uzdevumus, un smiltis – vismazāk svarīgos. Attiecīgi, ja gribam savu dienu maksimāli piepildīt un padarīt pēc iespējas produktīvāku, tā vispirms jāpiepilda ar akmeņiem, tad olīšiem un visbeidzot – ar smiltīm.
Kāds gudrs vīrs – Dens Mūrs – ir teicis: „Mēs nevaram menedžēt laiku, bet varam menedžēt sevi." Arī šim teicienam Gustavs aicināja jauniešus izdomāt skaidrojumu, kas pēc būtības ir pavisam vienkāršs: mēs nespējam ietekmēt laiku, bet savā rīcībā esošās divdesmit četras stundas gan spējam vadīt tā, kā gribam un esam iecerējuši, protams, ja vien pieturamies pie dienas plāna.
– Laika plānošana iet roku rokā ar labu ieradumu veidošanu, jo šie ieradumi palīdz gan sakārtot prātu, gan veidot mūs par labākiem cilvēkiem. Ja vairākas reizes jūs, piemēram, nokavēsiet stundu vai svarīgu tikšanos un ieradīsieties vēlāk, cilvēki, kas ar jums kopā strādā, pārstās jums uzticēties. Kavēšana nerada labu iespaidu par cilvēku, ir jāprot un jāgrib laikus ierasties. Personīgi man šo ieradumu ieviest savā dzīvē bija visgrūtāk, jo vienmēr šķita, ka vēl taču ir gana daudz laika, lai visu paspētu. Labos ieradumus savā dzīvē mēs ieviešam pakāpeniski, un tas ir pavisam normāli – ir tikai jāgrib.
Tikšanās noslēgumā Gustavs jauniešiem uzrīkoja nelielu konkursu, kura ietvaros vajadzēja izpildīt vienkāršu uzdevumu. Bija arī vairākas balvas – grāmata par pašizaugsmi, finanšu rokasgrāmata un vairākas individuālas sesijas Zoom platformā, kur skolēniem būs iespēja sazināties ar Gustavu un parunāt par saviem mērķiem un to, kā tos īstenot, ieviešot ikdienā labos ieradumus un laika plānošanu.
28.03.2025.