Divas dienas pirms 4. maija Saeimas namā skolēni izspēlēja Atmodas laika notikumus. Pasākums risinājās projekta „Es un brīvība" ietvaros, to organizēja Latvijas Okupācijas muzejs un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar 4. maija Deklarācijas klubu.
Pasākumā uzaicināti bija arī Ērgļu vidusskolas skolēni.
Labākie notikumi dzīvē notiek tad, kad to vismazāk gaida. Absolūta dzīves patiesība. Tieši tā vēl aukstajā februārī mani un 11. klases skolnieku Gunti Pētersonu starpbrīdī pārķēra vēstures skolotāja Indra Rone, lai pastāstītu par Okupācijas muzeja rīkoto semināru par godu 20. gadadienai, kopš atjaunota Latvijas neatkarība. Protams, āķis ir: lai tiktu uz semināru, jāiztur trīs kārtas, kas sevī ietver daudzpusīgus jautājumus par Trešo atmodu, radošo eseju, vēsturiskiem avotiem, kas jāizanalizē. Otrkārt, pirmās daļas nodošanas datums jau pēc nedēļas. Abi piekritām avantūrai, jo uzzināt ko jaunu un uzspodrināt zināmo vienmēr ir lietderīgi.
Trīs mēnešus dzīvojām Atmodas laikā, centāmies izprast, izteikt savu viedokli. Liels paldies skolotājai Indrai Ronei par iespēju un par neatsveramo palīdzību darbu tapšanas gaitā.
30. aprīļa piektdienā ieradāmies Okupācijas muzejā. Pēc pusdienām sekoja neliela iepazīšanās tūre, pēc tam orientēšanās Vecrīgā ar uzdevumu elementiem triju stundu garumā. Spēle sastāvēja no septiņiem kontrolpunktiem, katrā no tiem bija jāizpilda kāds atjautīgs uzdevums. Pēc tam tika iedoti atslēgas vārdi, lai atrastu nākamo posteni, process sanāca laikietilpīgs. Pēc vakariņām noskatījāmies Jura Podnieka filmu „Vai viegli būt jaunam". Filma bija saistoša un interesanta, bet, piemēram, es jau biju tik pārgurusi, ka daļu no tās palaidu garām.
Otro dienu pavadījām Barikāžu muzeja telpās. No rīta notika svinīga atklāšana Dagnijas Baltiņas, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres, pavadībā. UNESCO – kas? ko dara? kāpēc? – tie bija jautājumi, uz kuriem radām atbildes prezentācijas laikā. Sekoja Tālava Jundža un Ilgvara Butuļa lekcijas. Lai veiksmīgāk izprastu padomju laika ideoloģiju un ikdienu, bija jāveic mājasdarbs – jāizkonspektē desmit informatīvi tekstiņi par dzīvi PSRS, jāilustrē tie, jāveic intervijas. Pirmajā nodarbībā katra grupa apkopoja informāciju un attēlus par kādu no PSRS dzīves jomām. Mūsu grupai tā bija kultūra – Atmodas laika grupas, populārā mūzika, sportisti. Otrajā raundā strādājām ar intervijām, veidojām cilvēka modeli, kurā atspoguļojas attieksme, esot PSRS, izjūtas Trešās atmodas laikā, kā arī mūsdienās. Manā skatījumā, personības izaugsmei vērtīgākā bija tieši darbošanās grupā ar tikko iepazītiem cilvēkiem, vēlme pierādīt sevi, tajā pašā laikā virzīt komandas darbu, ģenerēt idejas, uzstāties, improvizēt, mēģināt formulēt domu.
Vakarā tikāmies ar AP deputātiem Jāni Vaivadu un Pēteri Simsonu, kas svarīgajā 4. maija sēdē teica savu „jā".
Trešajā dienā mūs sagaidīja simulācijas spēle Saeimā, kurā jāizdzīvo notikumi no 1989. gada sākuma līdz Neatkarības deklarācijas pieņemšanai. Iepriekšējā vakarā tika iedalītas lomas, piemēram, es biju diriģente no Vidzemes, kas nosliekusies uz LNNK pusi. Darbība norisinājās Sarkanajā sēžu zālē. Sākotnēji sadalījāmies pa reģioniem, tālāk sekoja centieni iejusties lomā – stāstījums par sevi, saviem uzskatiem, mērķiem. Vēlāk dalījāmies tā laika sabiedriskajos un politiskajos grupējumos: LNNK, LTF, „Helsinki-86", Interfronte, VAK. Katrai komandai bija jāprezentē sevi improvizētā TV pārraidē, pavēstot pasaulei par saviem mērķiem, jāatbild uz žurnālistu jautājumiem.
Augstākās Padomes sēdes laikā pārstāvēju tautas masas, kas gaida balsošanas rezultātus.
Pēc spēles bija neliela ekskursija pa Saeimas telpām. Punktu uz „i" uzlika Gundara Daudzes, Ineses Vaideres, Georga Andrejeva, Gundegas Micheles uzrunas. Svinīgos apstākļos tika paziņoti aktīvākie semināra dalībnieki, kuriem būs iespēja doties uz Eiroparlamentu Briselē 2011. gadā, un laimīgo sarakstā iekļuvu arī es.
Mani tik ļoti neiespaidoja politiķu uzrunas, vairāk – „Es un Brīvība" komandas darbs – lieliski ieeļļots mehānisms. Danute Dūra – izglītības programmas vadītāja Okupācijas muzejā, ar spēcīgo zināšanu bāzi, entuziasmu, humora izjūtu prata pasniegt vēsturi uz citas paplātes, kas manām acīm/sirdij bija tīkamāka. Arī pārējie jaunieši, kas veica brīvprātīgo pienākumus visa pasākuma tapšanā, bija apbrīnojami, iedvesmojoši. Iesaku visiem piedalīties dažādos konkursos, pasākumos. Ne vienmēr no tā būs kāds materiāls labums, bet garīgais – kā bankā!
Autore: LIENE GŪTE,
Ērgļu vidusskolas 12. klases skolniece