Ikkatrā Latvijas skolā, arī Madonas Valsts ģimnāzijā, notiek dažādas projekta "Latvijas skolas soma" aktivitātes. "Latvijas skolas soma" ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērnu un jauniešu.
Projekta mērķis ir nodrošināt mūsu valsts skolēniem iespēju vismaz reizi mācību semestra laikā apmeklēt norises, kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu, ļaujot klātienē iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises.
Novembra sākumā Madonas Valsts ģimnāzijas abu 10. klašu skolēniem projekta ietvaros bija iespēja iepazīt laikmetīgo deju un apgūt tās pamatus deju skolotājas Vitas Grūbes vadībā. Gan meitenes, gan puiši divu mācību stundu garumā cītīgi mācījās deju soļus, līdz noslēgumā tika izveidota kopīga deja. Nodarbības gaitā sapratām, ka deja, kas uz skatuves izskatās viegla un plūstoša, patiesībā mēģinājumos tāda nav. Lai panāktu sinhronas kustības, precīzas detaļas (muguras un pēdu izliekums), lai dejā tiktu ieliktas emocijas, jāveic ilgs un pamatīgs darbs. Dejošanu jaunieši tomēr ļoti izbaudīja, tas bija labs veids, kā izrauties no ikdienas mācību darba vienveidīgās un sēdošās rutīnas.
Lūk, dažu skolēnu viedokļi par piedzīvoto. Paula Stradiņa: "Deju nodarbība bija interesanta, apguvu jaunus deju soļus un jautri pavadīju laiku. Tā bija lieliska iespēja izkustēties starp stundām, kā arī izkāpt no savas komforta zonas un pamēģināt ko jaunu. Būtu priecīga, ja šogad notiktu vēl līdzīga veida nodarbības."
Tomass Aizstrauts: "Tā kā nodarbojos ar breiku, man šīs deju nodarbības nelikās tik noderīgas, kā citiem, kuri nav saistīti ar mūsdienu deju pasauli.Manuprāt, dejas vajadzētu mācīt tiem, kurus tas patiešām uzrunā, jo bez vēlēšanās neko daudz nevar apgūt. Deju nodarbība klasei bija vērtīga, jo pirms tam daudzi šaubījās, bet noslēgumā visi bija apmierināti. Īpaši jau meitenes bija pārsteigtas par to, cik laikmetīgās dejas stils ir aizraujošs. Liela daļa skolēnu vēlētos apmeklēt šādas nodarbības katru nedēļu."
Semija Ozoliņa: "Nodarbība bija ļoti jauka, tās laikā varēja "atslēgties" no skolas radītā stresa un nekoncentrēties uz mācībām. Dejošana mani saista, jo tā nomierina un dejojot nav laika domāt par nesvarīgajām apkārtējām lietām. Ieguvu jaunu pieredzi, patika, ka tika iesaistīti visi, neviens nesēdēja malā."
Savu redzējumu, atbildot uz jautājumiem, lūdzu atklāt arī deju skolotāju Vitu Grūbi.
– Kā jūs raksturotu laikmetīgās dejas žanru?
– Laikmetīgās dejas žanrs ir specifisks, to grūti definēt, jo tajā kustībai nav nospraustu robežu. No vienas puses, tas lauž pieņemtos stereotipus par "taisnajām" mugurām, izvērstajām kāju pozīcijām un nostieptajām pēdām, bet vienlaikus viss nosauktais laikmetīgajā dejā tomēr iekļaujas un eksistē. Dejotājam jābūt daudzpusīgi attīstītam, principā – jāprot viss. Kustību pamatā ir klasiskā deja, kurai klāt pievienojas elementi no visiem mūsdienu dejas stiliem, arī akrobātikas. Liels akcents tiek likts uz priekšnesuma vēstījumu, dejotājam jāspēj "iznest" dažādus tēlus un sižetus. Viss kopsummā apvienojas vienā veselumā – laikmetīgajā dejā, kurā caur neierastām kustībām un dejotāja personību tiek nodots vēstījums skatītājam.
– Kāda ir atziņa par deju mācīšanu skaitliski lielām klasēm, kuru skolēniem nav iepriekšējas deju pieredzes?
– Esmu pieradusi darboties un mācīt mūsdienu dejas skolēniem, kuriem ar to ikdienā nav saskarsmes. Klašu sastāvi tik tiešām bija gana kupli, tāpēc nedaudz traucēja telpas ierobežotā platība. Apgūstot laikmetīgās dejas žanru, neiztiek bez dažāda veida kūleņiem, kāju uzmetieniem, un kustības bieži tiek izpildītas ļoti lielā amplitūdā. Neliels izaicinājums bija mācīt laikmetīgo deju puišiem. Dažiem vārds "deja" liek šausmās sarauties. Hiphopa dejas stils puišiem ir pieņemamāks, bet laikmetīgā deja, viņuprāt, paredzēta tikai daiļā dzimuma pārstāvēm. Protams, tā tas nav, tāpēc šoreiz bija prieks, ka puiši centās un rādīja labu sniegumu.
– Ko skolēni ieguva no šīs nodarbības?
– Noteikti iepazina ko jaunu un neierastu. Priecājos, ka skola piedāvā šādu iespēju, jo varbūt kāds no jauniešiem pēkšņi saprata, ka ir ieinteresēts dejošanā un vēlas to darīt. Manuprāt, visas iespējas, kas tiek dotas attīstībai, cilvēku tikai pilnveido, dara daudzpusīgāku un laimīgāku, tāpēc nodarbība bija vērtīga. Turklāt dejojot laimes hormoni izdalās ne pa jokam!
– Vai ir nepieciešams mācīt dažādus deju stilus?
– Esmu priecīga, pat ja viens deju stils kaut nedaudz skolēnu ieinteresē, taču katrā no tiem ir kas vērtīgs. Viens attīsta lokanību, cits koordināciju, tāpēc dažādu deju stilu apguve tikai pilnveido. Kopumā atbalstu domu, lai jaunieši kustas, sporto, dejo, stilu izvēle un skaits ir mazsvarīgāks.
– Vai pati arī izbaudījāt šo deju stundu?
– Protams! Es vienmēr priecājos sniegt jaunu informāciju un dejas redzējumu tiem, kuru ikdienā deja ir kas pavisam svešs. Lai gan sākumā skolēni jaunajam pretojas, beigās redzu, ka viņi ir gandarīti par paveikto. Un kustība nevar būt nevērtīga, sevišķi jau mūsdienu cilvēku tik nekustīgajā ikdienā.
15.11.2019.