Jau desmito gadu Madonas novada pašvaldība vasaras mēnešos laika posmā no 1. jūnija līdz 31. augustam īsteno projektu „Jauniešu karjeras izvēle un amata prasmju apguve". Projekta mērķis ir veicināt Madonas novada jauniešu (vecumā no 16 līdz 25 gadiem) nodarbinātību vasaras brīvlaikā pašvaldības līdzfinansētās darba vietās Madonas novada uzņēmumos, nodrošinot viņiem iespēju apgūt darba prasmes, iemaņas un pieredzi, iepazīt Madonas novada uzņēmumus kā potenciālos darba devējus, kā arī veicināt jauniešu karjeras un neformālās izglītības attīstību Madonas novadā.
To uzņēmumu, kuri iesaistās šajā projektā, vidū ir arī laikraksts „Stars", kas vasaras posmā piedāvā darbu jauniešiem, kuri vēlas ievingrināt roku maketētāja vai žurnālista profesijā. Šogad iespēju apgūt maketētāja darba pieredzi mūsu redakcijā izmēģināja astoņpadsmitgadīgais Elvijs Zeps – pēc rakstura mierīgs, nosvērts un kluss puisis, kurš pret saviem pienākumiem izturējās apzinīgi un vienmēr bija atvērts jaunu zināšanu uzkrāšanai.
– Šī projekta ietvaros esmu strādājis vasaras posmā jau trīs gadus. Par to, ka šāds projekts ir, uzzināju no savas mammas. Gribēju strādāt vasarā, bet īsti nezināju –
kur. Esmu strādājis gan viesu namā „Šubrakkrasti", gan gaterī SIA „JWJ", kur pildīju galdnieka pienākumus un lielākoties darīju dažādus darbus ar koku, savukārt „Šubrakkrastos" strādāju kā dārznieks. Uzskatu, ka šis projekts ir ļoti laba iespēja jauniešiem apgūt dažādus darbus un iemācīties vajadzīgās prasmes. Katrs no mums izvēlas savu profesiju, savu darbu, ko darīt nākotnē, un šis projekts, manuprāt, lieliski spēj sniegt nepieciešamās iemaņas, ievirzīt izvēlētajā profesijā un izprast darba ikdienu. Ja iepriekšējos divos gados man bija jādara fiziski smags darbs, tad, strādājot laikrakstā „Stars" par maketētāju, nekādu fizisko slodzi nejutu. Tā kā mācos Jēkabpils Agrobiznesa koledžā par programmētāju, prakse avīzē man lieti noderēja, jo maketētāja darbs ir saistīts ar datoru un papildina zināšanas, kuras jau līdz šim esmu uzkrājis mācību laikā. Tāpat daudz ko var apgūt un iemācīties no darba devēja, – uzskata Elvijs Zeps.
Atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, Elvijs atzīst, ka „Šubrakrastos" tāda īsti laba komunikācija ar kolēģiem neesot izdevusies. Darāmais darbs nebijis pārāk grūts, taču darba dienas izvērtušās diezgan garas, un tas zināmā mērā nogurdinājis.
– Pēc dabas esmu ļoti kautrīgs, un, ja man kaut ko liek darīt, es eju un daru pat tad, ja sev uzticēto pienākumu līdz galam nesaprotu. Nekad neprasu, kā un ko darīt, un tas dažkārt beidzas ar nepareizi izdarītu darbu – tad nākas pārstrādāt. Gaterī SIA „JWJ" lakoju, slīpēju koku, man visu paskaidroja, pamācīja, parādīja. Visās darba vietās pavadīju vienu mēnesi. Darbs redakcijā bija patīkams, bet grūti plašāk izteikties, jo viss vēl tikai nesen kā noslēdzies un man vēl nav bijis pietiekami daudz laika visu jaunuzkrāto apkopot. Kolektīvs ir ļoti draudzīgs, atsaucīgs, pretimnākošs. Viss bija kā normālā darba vietā, kad skaidri tiek pateikts, ko un kādā līmenī no manis sagaida. Samērā labi bija tas, ka uz darbu nebija jāierodas ļoti agri, tādējādi varēju izgulēties. Vienīgi neparocīgi bija tas, ka uz darbu braucu ar autobusu. Strādājot par maketētāju, apguvu tādas programmas kā Photoshop un Indesign. Līdz šim neko daudz no tā nesapratu, taču ar darba devēju palīdzību uzzināju daudz jauna. Ļoti labi, ka datorspeciālisti palīdzēja, paskaidroja, kas man jādara, līdz ar to nebija nekādas nesaprašanās vai problēmu. Pašā sākumā man bija grūti, pagāja zināms laiks, kamēr sapratu, kā konkrētā lieta strādā. Pirmās nedēļas laikā visu apguvu, bet pirmās trīs dienas bija pagrūtas. Datorspeciālisti Dace un Māris bija ļoti laipni un izpalīdzīgi, ievadīja mani darbā un apmācīja darboties – paldies viņiem! Šķita interesanti tas, cik ātri avīzi sagatavoja kolēģi. Biju pat šokēts, cik ātri – ar pāris klikšķiem – var formatēt fotoattēlu, arī tekstu tikai ar pāris taustiņu klikšķiem, – smaidot stāsta Elvijs.
Viņš uzskata, ka būt maketētājam ir sarežģīti, jo darbs ir laikietilpīgs un atbildīgs – katrs maketētājs atbild par savām avīzes lapām, to vizuālo kvalitāti, tāpat daudz laika jāpavada, skatoties ekrānā, kas ir apgrūtinoši acīm.
– Man vienmēr šķitis interesanti un saistoši uzzināt, kā tieši tiek izveidota datora operētājsistēma, kā tiek veidotas spēles, kā darbojas skaņu sistēma, kā funkcionē visas opcijas. Esmu mēģinājis šo to uzprogrammēt pašmācības ceļā, taču neizdevās diez ko labi. Arī viens no maniem draugiem gribēja mācīties programmēšanu, sākumā pieteicāmies uz Rīgu, bet tur viss bija aizņemts. Tad uzzinājām, ka Jēkabpils Agrobiznesa koledžā arī tiek piedāvāts apgūt programmēšanu. Tā ir tāda pati skola kā Barkavā, tikai ar pilnībā citām prasībām un profesijām. Tā arī devos mācīties uz šo skolu un nu jau saprotu daudz vairāk. Esmu jau uzprogrammējis digitālo pulksteni, kas atrodas datorā un rāda precīzu laiku, tāpat arī kaut ko līdzīgu spēlei un pieslēgšanās sistēmu, kas ir principā tieši tas pats, kas, piemēram, autorizācija e-pastā, kad jāieraksta savs lietotājvārds un parole. Nākamgad gribētu izmantot šo pašu iespēju projekta ietvaros strādāt vasaras posmā, taču būtu ļoti nepieciešama lielāka samaksa, jo gribu sākt uzkrāt naudu nākotnei. Viena lieta ir pieredze, kas, protams, ir ļoti vajadzīga, taču arī finanses ir tikpat būtiskas, jo mūsdienās nekas vairs nav lēts. Ja izlemšu pieteikties šajā projektā, tad noteikti centīšos atrast ko tādu, kas ir saistīts ar manu izvēlēto profesiju. Ja neko tādu nevarēšu atrast, pamēģināšu ko citu, jo esmu taču jauns un visas iespējas vajag izmēģināt, lai būtu dažādība, – nosaka Elvijs.
3.08.2022.