Šis mācību gads Kusas pamatskolas ceturtajiem sākās mazā pulciņā, jo bijām palikuši tikai astoņi. Ko gan tas nesīs? – katrs domājām, zīmējot un rakstot savus sapņus uz saulainas lapas, īsti nezinot, kas ir tas lielākais sapnis.
Un, lūk, zeltainām rudens lapām krītot, sapņu ķērājā iekrita neprātīga ideja – apciemot savus vēstuļu draugus Vācijā, Šolenā, ar kuriem sarakstāmies jau ceturto gadu. Ar šo skolu sadarbojamies 9 gadus, jo kopīgi strādājām divos Comenius projektos. Notika tā, ka visi mūsu mīļie vecāki teica – jā!; arī vācu draugi, viņu skolotāja Silvia Gellermamnn, vecāki un skolas vadība no sirds un arī finansiāli, izmantojot vairākos projektos ietaupīto naudiņu, atbalstīja šo domu.
Pusgads pagāja, gatavojoties ceļojumam – mācoties valodas, rakstot vēstules, iepazīstot ceļojuma maršrutu, pētot kartes, domājot par apsveikumiem, dāvanām, priekšnesumiem.Ceļojumu bijām godam nopelnījuši un piedzīvojām 5 neparastas un ļoti bagātas dienas. Iepazinām pasaules transporta sistēmu – lidmašīnas, divstāvu vilcienu, metro, kuģi, autobusus un auto, kā arī traktorkarieti. Veiksmīgi sazinājāmies angļu un vācu, pirkstu un roku, smaidu un mazās asaras valodā. Jātiek galā bija pašiem, jo bērni dzīvoja vācu draugu ģimenēs.
Ceļojumu sākām nakts vidū, trijos. Skaistas ir Latvijas baltās naktis maijā! Lidojām pusotru stundu, lai gan pēc pulksteņa – tikai pusstundu (Hamburgā jau cita laika josla). Veiksmīgi saņēmām savas somas un devāmies uz autobusu Jasper, ar ko nokļūt dzelzceļa stacijā. Visās malās mūs sveica koši ziedoši rododendri. Tad kāpām zili dzeltena vilciena otrajā stāvā un stundu braucām līdz Brēmenei. Tur mūs sagaidīja vācu skolotāji ar mašīnām, kurās salikām somas, bet paši devāmies pastaigā, līkumojot pa vecpilsētu, pataustot nopulētās Brēmenes muzikantu kājiņas, uzkāpjot tornī un atvēsinoties Laimes strūklakā. Tad – neliels brauciens ar vilcienu, lai izkāptu uz perona, kur jau gaidīja fotogrāfijās redzētās sejas.
Vairāk lasiet laikrkastā STARS. 28.06.2007.
Autore: ILONA SĀRE