Vidusskolas gados nākotnes plāni bieži vien mainās — vienu brīdi vilina viena joma, nākamajā jau cita. Taču reizēm kāda interese spēj izturēt laika pārbaudi un neizzūd pat tad, ja tai apkārt mainās viss pārējais. Ir nepieciešams tikai viens nozīmīgs notikums, lai no ilga pārdomu ceļa nonāktu pie apzinātas izvēles. Pateicoties šādam notikumam savu nākotnes ceļu izvēlējās arī AGNESE TIPAINE. Tieši šajos brīžos top skaidrs, ka šaubas ir atrisinātas, bet priekšā — jauns sākums ar daudzām iespējām.
– Katru gadu, mācoties vidusskolā, manas domas par to, ko vēlos studēt mainījās, taču interese par žurnālistiku noturējās visilgāk. Izšķirošs brīdis bija „Ēnu diena", kad ēnoju žurnālisti Ramonu Veckalniņu. Todien sapratu, ka žurnālistika ir daudz plašāka un dinamiskāka, nekā biju iedomājusies. Līdz tam domāju, ka žurnālista darbs nozīmē sēdēt pie datora un rakstīt rakstus, intervijas. Bet tajā dienā redzēju, cik dažādas ir žurnālista ikdienas situācijas – satikšanās ar dažādiem cilvēkiem, darbs ārpus biroja, radošums, ātra reakcija un prasme pielāgoties. Par žurnālistiku ilgi nebiju pārliecināta, jo līdz šim domāju, ka savu nākotni saistīšu ar kaut ko mazāk radošu.
Šobrīd pati esmu pārsteigta par savu izvēli, jo vēl joprojām atceros, kā teicu, ka nekad nemācīšos Vidzemes Augstskolā, jo gribu studēt Rīgā, taču pēc draugu ieteikumiem sapratu, ka Vidzemes Augstskola ir piemērotākā, lai apgūtu žurnālista profesiju. Tur mediju un žurnālistikas programma esot visattīstītākā. Tagad arī saprotu, ka Rīga nemaz nav „mana" vide – pārāk steidzīga, pārpildīta. Valmiera ir klusa, bet arī attīstīta un mājīga pilsēta, tā man atgādina Madonu, tomēr ar „šķipsniņu" Rīgas – ideāls līdzsvars, – sajūtās dalās Agnese.
Jaunas dzīves sākums
Pirms studiju uzsākšanas jauniete izjūt nelielu satraukumu, bet tajā pašā laikā arī ļoti lielu prieku.
– Šis būs pilnīgi jauns dzīves posms, ar jauniem cilvēkiem, vidi, pienākumiem un iespējām. Protams, ir arī nelielas bažas par to, kā viss izdosies, kā būs iejusties jaunā kolektīvā un, vai spēšu tikt galā ar studiju slodzi. Es ceru, ka šīs studijas sniegs man dziļākas zināšanas žurnālistikā, attīstīs kritisko domāšanu un spēju patstāvīgi risināt problēmas. Tāpat ceru, ka studiju laikā izveidošu vērtīgus kontaktus un iepazīšu jaunus draugus.
Pilnībā gatava dzīvot ārpus ģimenes vēl nejūtos, jo divpadsmit gadus esmu dzīvojusi mājās, un līdz šim neesmu pieredzējusi dzīvi kopmītnēs. Būs jāiemācās plānot gan ikdienu, gan finanses, lai nenonāktu situācijā, kad mēneša beigās jāiztiek tikai ar pelmeņiem,- smaidot saka Agnese.
Jauniete vēl nav pilnībā izplānojusi, kā sabalansēs hobijus ar studijām, jo vispirms vēlētos aizvadīt kādu laiciņu jaunajā ritmā, lai saprastu, kāds būs studiju temps un noslodze. Tikai iepazīstoties ar ikdienas rutīnu Agnese spēs saprast, cik daudz laika varēs veltīt savām interesēm. Tomēr viņa cer, ka izdosies atrast līdzsvaru, jo hobiji meitenei ir svarīgi, lai „izrautos" no ikdienas ritma.
Ceļā uz patstāvību
– Studiju laikā noteikti vēlos pilnveidot savu patstāvību, dzīvojot kopmītnēs. Lai gan līdz šim esmu pavadījusi ilgāku laiku prom no mājām, man ir sajūta, ka dzīve pilnībā patstāvīgi no sākuma būs mazliet biedējoša. Pirmkārt, mani nedaudz uztrauc tas, ka nespēšu pielāgoties pilnīgi jaunai videi un dzīvesveidam, it īpaši dzīvojot kopmītnēs, kur būs jārēķinās ar citiem cilvēkiem un jāiemācās sadzīvot kopīgās telpās. Tāpat bažījos, vai spēšu efektīvi plānot savu laiku, lai izpildītu studiju prasības, kā arī saglabātu līdzsvaru starp mācībām un personīgo dzīvi, – neslēpj jauniete.
Sarunas laikā aizrunājamies arī par dažādiem atbalsta veidiem studentiem, un arī Agnese apsver iespēju pieteikties ikmēneša stipendijai, tomēr vispirms vēlas sagaidīt 1. septembri, kad par šo tēmu būs vairāk informācijas un skaidrības. Pirms pieteikties stipendijai, Agnese grib būt droša, ka izprot visus nosacījumus un prasības.
Lai saglabātu balansu starp mācībām un atpūtu, jāļauj prātam un ķermenim atpūsties no studiju ikdienas. Izpētot Vidzemes Augstskolas piedāvātās aktivitātes, Agnesi neviena tā līdz galam nepiesaistīja, taču, ja atļaus laiks, viņa labprāt dejotu Valmieras kultūras centra tautas deju ansamblī „Gauja".
Augustā Agnese pievienojusies laikraksta „Stars" žurnālistu komandai, iepazīstot šīs nozares pārstāvju darba ikdienu un pienākumus. Lai gan šobrīd šķiet, ka priekšā garš ceļš četru gadu garumā, šis laiks paskries ļoti ātri, un nemanot pienāks brīdis, kad nāksies izlemt, kādu darbu izvēlēties. Uz jautājumu par savu sapņu profesiju, Agnesei konkrētas atbildes vēl nav, jo katru reizi, kad viņa par to sāk domāt, jūt, ka nonāk pretrunās pati ar sevi. Vienu gan meitene zina droši – viņas izvēle nebūtu saistīta ar ilgstošu darbu pie datora vai garlaicīgu rutīnu, jo Agnesei patīk kustība un daudzveidība. Un ne mazāk svarīgi – tas būs darbs tepat Latvijā.
19.08.2025.