Mūsdienās bieži dzirdam, ka jaunieši arvien vairāk laika pavada telefonos un sociālajos medijos, mazāk iesaistoties sabiedriskajā dzīvē un apkārt notiekošajā. Taču 15 gadus vecā EVA ŠVARCA no Dzelzavas ir viena no tiem jauniešiem, kas pierāda pretējo.
Jau vairākus gadus viņa aktīvi iesaistās brīvprātīgajā darbā, palīdz organizēt pasākumus, raksta projektus un cenšas padarīt apkārtējo vidi labāku.
Lai gan Eva sākotnēji ir no Rīgas, uz Dzelzavu viņa pārcēlās pirms četriem gadiem. Nozīmīgu vietu viņas ikdienā ieņēma jauniešu centrs, kur sākumā meitene vienkārši nāca pavadīt laiku un iepazīt jaunus cilvēkus. Tieši tur aizsākās viņas ceļš brīvprātīgajā darbā: "Man ir ļoti labas attiecības ar Dzelzavas pagasta bērnu un jauniešu iniciatīvu centra vadītāju Aivu Kalniņu. Kad sāku apciemot jauniešu centru, viņa piedāvāja iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Izstāstīja gan plusus, gan mīnusus, un es piekritu." Sākumā tie bija nelieli darbi – palīdzēt sagatavot futbola laukumu sacensībām vai asistēt dažādos pasākumos, taču ar laiku Eva uzņēmās lielāku atbildību. Viens no nozīmīgākajiem piedzīvojumiem bija jauniešu iniciatīvu projekta izstrāde autobusa pieturas atjaunošanai un pārkrāsošanai.
Tas bija meitenes pirmais projekts, tāpēc sākumā netrūka satraukuma: "Es iepriekš nebiju rakstījusi projektus, tāpēc tas bija kas pilnīgi jauns. Projektu rak-
stīju pati, citi jaunieši un vadītāji tikai nedaudz palīdzēja." Šis darbs Evai palicis atmiņā visvairāk, jo rezultāts bija redzams visiem apkārtējiem. Pirms tam pietura bija nolietota – krāsa lobījās, dēļi bija bojāti, un pati vieta neizskatījās pievilcīga. Pēc jauniešu ieguldītā darba tā pilnībā pārvērtās. "Man liekas, ka cilvēkiem tagad ir daudz patīkamāk tur gaidīt autobusu," saka Eva.
Brīvprātīgais darbs turklāt mainījis gan apkārtējo vidi, gan Evu pašu. Viņa atzīst, ka agrāk bijusi daudz klusāka un kautrīgāka. Uzstāties cilvēku priekšā vai uzņemties vadīt citus šķitis biedējoši, taču dažādie pienākumi un projekti palīdzēja to pārvarēt: "Agrāk man nebija drosmes runāt cilvēku priekšā, tagad tas ir daudz vieglāk. Kad rakstīju projektu, man tas bija arī jāprezentē un vēlāk jāvada viss process. Tas palīdzēja kļūt drošākai." Brīvprātīgais darbs jaunietei palīdzēja saprast vēl to, cik daudz cilvēks spēj paveikt, ja patiešām saņemas. Eva atceras kādu situāciju, kad trīs dienu laikā bija jāizveido liela dimanta glezna, kas prasīja milzu pacietību un koncentrēšanos: "Tad sapratu, ka varu paveikt daudz vairāk, nekā sākumā domāju."
Liela nozīme ceļā bija arī apkārtējo cilvēku atbalstam. Eva īpaši izceļ jauniešu centra vadītāju Aivu Kalniņu, kura viņu motivēja un iedrošināja iesaistīties aktivitātēs. Svarīgs bijis arī ģimenes atbalsts – tieši šie cilvēki iedvesmo viņu turpināt aktīvi darboties. Eva tagad apguvusi ne tikai praktiskas prasmes, piemēram, projektu rakstīšanu un pasākumu organizēšanu, bet arī daudz labāk iemācījusies saprast cilvēkus. Viņa novērojusi, ka jaunieši ir ļoti dažādi – daži viegli iesaistās aktivitātēs, citi ir noslēgtāki. Viņasprāt, daudzi brīvprātīgajā darbā neiesaistās nevis tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka pietrūkst drosmes vai iespēju: "Kad pie mums brauca citi jaunieši un stāstīja par iespējām, arī mūsu jaunieši kļuva aktīvāki un tuvāki viens otram. Domāju, ka šādi pasākumi ļoti palīdz."
Eva uzskata, ka pat nelielā vietā jaunieši var paveikt lielas lietas. Ar savu darbu, uzņēmību un vēlmi iesaistīties viņi maina apkārtējo vidi un iedvesmo citus kļūt aktīvākiem un drosmīgākiem. Lai gan brīvprātīgais darbs prasa laiku un atbildību, Eva ir pārliecināta – iegūtā pieredze un cilvēki, kurus satiec brīvprātīgā darba ceļā, ir tā vērti.
09.06.2026.