27. novembrī ar pasākumu „Madonas novads krāsās" noslēdzās Madonas bērnu un jauniešu centra, kā arī jauniešu iniciatīvu centra „Burbulis" ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu rīkotā projekta „Mana videofilma rullē" aktivitātes.
Pasākumam savus darbus iesniedza 30 jauniešu no visa Madonas novada, un žūrijai kopā ar tiem dalībniekiem, kas nebija aizņemti mācībās, pagāja vairākas stundas, līdz tika aplūkoti un novērtēti visi fotouzņēmumi.
– Projekta „Mana videofilma rullē" laikā piedāvājām jauniešiem veidot savas videofilmas, kuras varēja novērtēt arī ikviens Madonas iedzīvotājs. Tika rīkots arī Madonas novada jauniešu iniciatīvu centru sadraudzības pasākums. Nesen notika arī ēnu teātris, kas ļāva jauniešiem rotaļāties ar ēnām un stāstīt dažādus stāstus. „Madonas novads krāsās" ir noslēdzošais šī projekta pasākums, un tajā mēs jauniešiem piedāvājām dalīties ar pašu bildētajām skaistajām fotogrāfijām. Šoreiz pasākuma formāts, atšķirībā no videofilmām, nebija konkurss. Mūsu mērķis bija ļaut jauniešiem draudzīgā, mierīgā gaisotnē izrādīt savus darbus, aplūkot citu veikumu un saņemt komplimentus, ieteikumus, vērtējumu vai kritiku no žūrijā pieaicinātajiem interesantajiem cilvēkiem, kuriem nav sveša fotomāksla, – Imanta Pulksteņa, Andra Tkačenko, Māras Evardsones, Agra Veckalniņa un Aivara Aivieksta, – par pasākumu pastāstīja Inese Nagle.
Viņa uzskata, ka sabiedrībā šādu jauniešus uzmundrinošu pasākumu joprojām ir par maz. Inese Nagle norādīja, ka, viņasprāt, pasākuma „Madonas novads krāsās" gaisotne esot bijusi tieši tāda, jo žūrijas sniegtie komentāri, kaut arī dažkārt jau balansējuši uz nopietnu ieteikumu robežas, ļāva jauniešiem uz citu dalībnieku fona novērtēt pašu veikumu, būt nedaudz paškritiskiem, radīja papildu interesi par fotomākslu, kas viss kopumā ļauj savā nodarbē augt, attīstīties un kļūt profesionālākam.
– Pieļauju, ka kāds no jauniešiem šodien arī apjauta, ka fotomāksla nav vienkārši „klikt!" un viss. Aiz šī „klikt!" ir jāstāv cilvēkam, kas kaut ko interesantu ir ieraudzījis un vēlas par to mums pastāstīt. Tādēļ ir svarīgi mācēt gan šīs interesantās lietas ieraudzīt, gan prast par tām ar fotogrāfijas palīdzību pastāstīt citiem, – norādīja Inese Nagle.
Sevi parādīt un citus apskatīt
Paši jaunieši, kas piedalījās pasākumā, atzina, ka tas ir izdevies un viņi ir guvuši daudz jaunu atziņu un iespaidu gan no tā, kā viņu vienaudži redz pasauli, gan par to, kā pašu darbi izskatās uz pārējo fona.
Bērzauniete Ineta Karavaičuka atzina, ka ar fotografēšanu aizraujas jau sen, klikšķis noticis, jaukā laikā izejot ārā, vienkārši noknipsējot un saprotot, ka šī nodarbe ir ļoti saistoša. Arī cesvainieti Ritu Turkinu fotografēšanas process un fotogrāfijas kā tādas saista jau labu laiku, taču pie sava fotoaparāta izdevies tikt vien pirms gada, līdz tam nācies izlīdzēties ar brāļa draudzenes tehniku.
– Vistuvākie fotografēšanas objekti man ir dzīvnieki, pārsvarā tie ir pašu, kas jau ir pieraduši, ka tos bildēju, līdz ar to sākuši arī pozēt. Bieži vien varu ilgi nomocīties, līdz iegūstu kadru, kas pašai patīk. Kad raidījumā „Degpunktā" parādījās rubrika „Reportieris", sāku savas fotogrāfijas sūtīt arī uz to. Trīs no fotogrāfijām tika arī izmantotas raidījumā. Atminos, no kalniņa upītē bija ievēlies dzērājs. To nofotografēju, aizsūtīju raidījumam, un fotogrāfiju palaida ēterā, – par savu līdzšinējo veikumu pastāstīja Rita Turkina.
Inetu Karavaičuku vairāk saista tuvplāni un objekti, kurus, kā pati atzīst, citiem fotogrāfiem izdodas nobildēt veiksmīgāk.
– Cenšos sameklēt interesantus motīvus un objektus. Parasti visvairāk patīk tās lietas, ko pati lāgā nemāku nofotografēt. Tādējādi netieši ietekmējos no citiem. Šobrīd apzināti cenšos meklēt cilvēku pilsētvidē. Šis tēls parādījās arī citu šī konkursa dalībnieku darbos un šobrīd saista arī mani, – atklāja Ineta Karavaičuka.
Abas meitenes gan atzīst, ka nopietni, profesionālā līmenī, savu nākotni ar fotografēšanu, visticamāk, nesaistīs, taču hobija līmenī aizraušanās varētu saglabāties.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 05.12.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS