8. marta pusdienlaikā Madonas Tiesu namā karjeras attīstības atbalsta pasākuma „Karjernīca 2” ietvaros pulcējās tie vidusskolēni, kuriem interesē jurista un tiesneša darba ikdiena un kuri savu nākotni vēlētos saistīt ar jurisprudenci un tieslietām.
– Esam ieradušies Madonas Tiesu namā ļoti atbilstošā datumā, jo tieši Sieviešu dienas svētki vēsturiski aizsākušies ar cīņu par sieviešu tiesībām. Tas notika jau 18. gadsimtā, kad Francijā sākās kustība par sieviešu un vīriešu līdztiesību gan saimnieciskajā, gan sabiedriskajā, gan politiskajā un kultūras dzīvē. Tālāk jau 19. gadsimtā – 1857. gada 8. martā ASV izveidojās arodbiedrība, par kuras pilntiesīgām dalībniecēm pirmo reizi kļuva sievietes, un šajā dienā tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, pieprasot desmit stundu darba dienu līdzšinējo sešpadsmit stundu vietā. Prieks redzēt jūs šodien šeit sapulcējušos. Varbūt kādam no jums Madonas Tiesu nams kļūs par nākotnes darbavietu, – skolēnus uzrunāja skolotāja Gita Eiduka.
Ar tiesu sistēmu, tiesneša darba ikdienu un visiem pārējiem ar šo jomu saistītajiem jautājumiem jauniešus iepazīstināja Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājas vietniece Gunta Rezgoriņa. Viņas pieredze tiesneša darbā ir vairāk nekā divdesmit gadi. Viss sākās ar dalību kādā konkursā vidusskolas laikā, un, lai gan sākotnēji Gunta Rezgoriņa skaidri pateica, ka nekad mūžā nekļūs par tiesnesi, dzīves gaitas iegrozījās pavisam citādāk.
– Parasti tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus – tiesas sēdes protokols tiek veidots audio ieraksta formātā. Tiesas sēdes mēdz būt gan atklātas, gan slēgtas, un tajās piedalīties nav atļauts citām personām, kā tikai lietas dalībniekiem. Tiesas sēde nesākas ar ierašanos tiesā, bet gan ar to brīdi, kad cilvēki ir sastrīdējušies un savu strīdu vairs nespēj atrisināt. Jūs esat ieradušies šeit, lai iepazītu jurista profesiju, tiesas darbu un tās profesijas, kas ir saistītas ar tiesu. Lai kļūtu par juristu vai jurista palīgu, var skoloties daudzās iestādēs visā Latvijā. Juridiskās zināšanas noder ikdienā teju vai visiem cilvēkiem, saskaroties ar tiesību jautājumu risināšanu. Arī jums visiem katru dienu nākas saskarties ar tiesiskas dabas jautājumiem un tiesiskiem darījumiem, un faktiski ar tiem saskaras ikviens vēl pirms dzimšanas. Pienākumu tajā brīdī vēl nav, bet tiesības ir. No tiesiskiem darījumiem sastāv mūsu katra ikdiena, sākot ar elementāru iepirkšanos veikalā. Ja Civillikumā ir uzskaitīts viss, ko drīkstam darīt, dzīvojot demokrātiskā valstī, tad Krimināllikumā ir minēts viss, kas var ierobežot mūsu brīvību, ja pārkāpjam to. Juristam ir ļoti, ļoti daudz jāmācās un jāapgūst, jāspēj saskatīt daudz dažādu nianšu arī ikdienas dzīves norisēs, – jauniešiem stāstīja Gunta Rezgoriņa.
G. Rezgoriņa iepazīstināja skolēnus ar institūcijām, kas pieder tiesu sistēmai, un arī ar Bāriņtiesu, kas nav tiesu sistēmai piederīga, – tā ir pašvaldības pārvaldībā esoša iestāde. Tiesa Latvijā ir uzbūvēta kā trīspakāpju tiesu sistēma, un tā sākas ar rajona tiesu. Nākamā pakāpe ir apgabaltiesa, savukārt tai seko Augstākā tiesa.
– Daudzi uzskata, ka tiesa, prokuratūra un policija ir viens un tas pats. Nē, tās ir pilnīgi atšķirīgas iestādes. Lai gan pamatpienākums tām visām ir taisnīguma noturēšana sabiedrībā, katra no institūcijām pilda savas funkcijas. Tiesas funkcijas ir turpināt izskatīt un noregulēt civiltiesiskās, administratīvi tiesiskās vai krimināltiesiskās attiecības tajā brīdī, kad to nav izdevies izdarīt ne policijā, ne prokuratūrā, ne kādā pašvaldības vai valsts institūcijā. Strīdu izskata tiesnesis pirmās instances tiesā gan civillietā, gan krimināllietā. Kad pirmās instances tiesa ir uzrakstījusi spriedumu, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, lietas dalībniekiem ir tiesības pārsūdzēt šo nolēmumu pēc noteiktas procesuālās kārtības, un tad šī lieta nonāk apgabaltiesā, kas savukārt izvērtē, vai rajona tiesa izdarījusi visu pareizi un vai nolēmums ir atstājams spēkā vai nē. Ja kāds no lietas dalībniekiem uzskata, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi kādu tiesību normu, ir tiesības vērsties arī Augstākajā tiesā. Ja tā atzīst, ka kaut kas nav līdz galam pareizi, lieta tiek nodota atpakaļ pirmās instances tiesai, un viss sākas no sākuma. Katrs tiesnesis pēc iespējas ātrāk vēlas lietu izskatīt, jo mums ir ļoti daudz darba. Taču mēdz gadīties, ka lietas ievelkas ne tikai mēnešiem, bet arī gadiem ilgi. Tiesas nolēmumam ir tāda pati vara kā jebkuram likumam. Visā šajā sistēmā ir jāpanāk likumu ievērošana un izpilde, un, lai to nodrošinātu, iesaistās tādi juridisko profesiju pārstāvji kā tiesu izpildītāji. Visos procesos iesaistītajām pusēm jānodrošina vienādi pienākumi un tiesības, – skaidroja Gunta Rezgoriņa.
Lai strādātu nopietnos amatos, kas saistīti ar jurisprudenci, jāiegūst augstākā juridiskā izglītība un jāmācās vismaz pieci gadi, bet, lai iegūtu tiesneša amatu, jākārto papildu eksāmeni un jāiztur ļoti grūts un sarežģīts atlases process, jo prasības ir augstas. Turklāt iegūtās juridiskās zināšanas ir visu laiku jāpapildina un jābūt labam cilvēku pazinējam, jo šis ir darbs ar cilvēkiem, un tas rada nepieciešamību spēt nolasīt cilvēku ķermeņa valodu. Gunta Rezgoriņa norādīja, ka bez šīm īpašībām nebūs iespējams iegūt iecerēto amatu, jo ar birokrātisko procesu pārzināšanu vien nepietiek. Tāpat tiesnese uzsvēra, ka neviens sabiedrības loceklis nepiedzimst par noziedznieku un likumpārkāpēju, un nedrīkst cilvēkus vērtēt pēc tā, ko viņš izdarījis konkrētā brīdī. Juridiskās instancēs strādājošie nedrīkst iedomāties un uztvert sevi par augstāk stāvošiem un labākiem nekā pārējie.
Pēc Guntas Rezgoriņas izklāsta par tiesu sistēmu sekoja jauniešu jautājumi. Viens no tiem – kam jāpievērš uzmanība jau skolas laikā, ja skolēns nākotnē vēlas kļūt par juristu? Uz to Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājas vietniece atbildēja – uzmanība jāpievērš itin visam. Pastiprināti, protams, humanitārajām zinībām, bet tikpat daudz arī eksaktajām, jo jurista darbs lielā mērā sastāv no loģiskās domāšanas. Vēl skolēniem interesēja, kādas prasmes nepieciešamas, lai spētu strādāt šajā nozarē. Gunta Rezgoriņa uzsvēra – cilvēkam jābūt apveltītam ar labām oratora spējām, jābūt nosvērtam un mierīgam, jāmāk atzīt savas kļūdas, jo kļūdās arī augstas klases speciālisti, un pieļaut kļūdas ir cilvēcīgi. Īpaši aktuāla mūsdienās ir prasme lietot valodu kā rīku, bet diemžēl šī prasme ļoti mazinās, un daudziem ir liels klupšanas akmens. Tika uzdoti arī jautājumi, kādas prasmes jāpieprot advokātam, taču tās neko daudz neatšķiras no visa, kas jāmāk jebkuram citam juridiskās nozares pārstāvim, lai gan advokāts pārstāv tikai vienu iesaistīto pusi. Svarīgi ir prast ar godu zaudēt, pieņemot citu profesionālo viedokli. Gunta Rezgoriņa arī paskaidroja, kā norit tiesas sēde, kāda ir tās kārtība, kādas procesuālās sankcijas var tikt piemērotas tiem, kuri nepakļaujas un neievēro tiesas sēžu zāles noteikumus, kādi ir tiesneša darba plusi, mīnusi un izaicinājumi.
Vēlāk jauniešiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa Tiesu namu, apskatot vairākas telpas – kanceleju, mazo tiesas sēžu zāli un arī kameras, kurās tiek turēti apsūdzētie līdz tiesas sēdei un laikā, kamēr tiesa gatavo nolēmumu, lai to pasludinātu.
12.03.2024.