No 23. līdz 26. janvārim Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika XXV Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss.
Mūzikas augstskolu pieskandināja jaunie mūziķi no visiem Latvijas novadiem.
Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss ir biedrības „Latvijas Jauniešu pūtēju orķestris" projekts, un tā mērķis ir labvēlīgas vides radīšana mūzikas skolu audzēkņu un pedagogu radošas daudzveidības attīstībai ilgtermiņā, veicinot tiekšanos pēc izcilības. Šogad konkursā piedalījās 186 mūziķi no 51 mūzikas skolas un mūzikas vidusskolas, tai skaitā arī mūsu – Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas – pieci audzēkņi.
Tā kā šogad konkurss tika veltīts Ludviga van Bēthovena 250 gadu jubilejai, tā obligātajā programmā skanēja tikai Bēthovens. Savukārt otrs atskaņojamais skaņdarbs bija brīvas izvēles. Jubilejas konkursā bija arī jauninājums – tajā piedalījās iepriekšējo gadu konkursu dalībnieki, kuri turpina mācības mūzikas vidusskolās.
Konkursantu sniegumu vērtēja mūzikas speciālisti no Latvijas un Lietuvas 100 punktu sistēmā. Katrs jaunais mūziķis par savu sniegumu saņēma sertifikātu ar iegūto punktu skaitu.
– Četrus pēdējos gadus J. Norviļa Madonas mūzikas skola ir apbalvota kā labākā skola Latvijas reģionos, – atgādināja skolotājs Arturs Kloppe. – Šā gada punkti vēl nav saskaitīti, apbalvošana notiks 1. martā.
Trombonu grupā 1. vietu žūrija nepiešķīra, 2. vietu ar 87,5 punktiem ieguva skolotāja Artura Kloppes audzēknis Kristaps Līcītis. Eifoniju grupā 1. vieta netika piešķirta, 2. vietu dalīja divi audzēkņi, viens no tiem Artura Kloppes audzēknis – Jāzeps Mālnieks (84 punkti). Mežragu grupā ar 83 punktiem 3. vietu ieguva Ernests Rūdolfs Rijnieks, diplomu ar 75,5 punktiem saņēma Liesma Kudiņa. Alta saksofonu grupā piedalījās skolotāja Jāņa Rijnieka audzēkne Kadrija Sekste, iegūstot diplomu.
Kā koncertmeistare līdzi brauca skolotāja Jolanta Grase. – Ja esam konkursā kopā ar viņu, tā jau ir piecdesmit procentu izdošanās, – neslēpa Arturs Kloppe.
– Jolanta Grase ir absolūti mūzikā un pavelk līdzi visus solistus – arī viņi ir spiesti muzicēt. Klausoties priekšnesumus, nereti var dzirdēt, ka koncertmeistars atspēlē savu partiju, bet, ja grib dzirdēt mūziku, jāklausās skolotājas Grases klavierspēle!
Konkursa noslēgums un laureātu koncerts „Bravo-bravissimo!" notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā 1. martā. Koncertā mūsējie spēlēs orķestra sastāvā. Labākajiem konkursa dalībniekiem tiks dota iespēja piedalīties Latvijas Jauniešu pūtēju orķestra vasaras projektā – starptautiskajā jauniešu pūtēju orķestru konkursā vai festivālā. – Tas nozīmē, ka reizi mēnesī skolēniem būs jābrauc uz kopmēģinājumiem Rīgā, un vasarā viņi varēs papildināt meistarību Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošajā nometnē. Tur noslīpēto programmu orķestris vedīs uz Austriju – Vīni, – informēja Arturs Kloppe.
Vaicāts, kā tik daudzus gadus ar saviem audzēkņiem skolotājs spēj gūt lieliskus rezultātus, Arturs Kloppe vēstīja: – Ja kāds iedomājas, ka ar šiem bērniem
tiek strādāts papildus un īpaši, tā nav. Darba pieredzē esmu sapratis, ko vajag un ko nevajag darīt, pie tā katrā stundā arī konsekventi turos. Piemēram, katru dienu vajag kaut nedaudz spēlēt pūšamo instrumentu (ideāli būtu stundu), jo lūpu muskulatūra prasa regulāru treniņu. Runāšana vai bučošanās tam neder – lūpu muskulatūru var trenēt tikai ar spēlēšanu. Bez tam katru mācību stundu iesāku ar garo skaņu spēlēšanu. Veidojam garu skaņu, skaistu, noturīgu toni, precīzu intonatīvajā ziņā. Ja tas izdodas, bērniem, kad viņi sanāk kopā uz kopspēlēšanu orķestrī vai ansamblī, vairs problēmu nav, viņi ir gatavi darbam – sadzirdēt sevi koporķestra vienotajā akordā.
05.02.2020.