Tālā pagātnē ir laiks, kad sadzīves tehnika un elektronika bija cilvēka fiziskā darba auglis. Mūsdienās lielāko daļu no tā, ko mēs ikdienā izmantojam, ir radījušas robotu rokas. Parasti cilvēks par robotiem, to uzbūvi un funkcionalitāti maz aizdomājas, taču ir daži, kam tā ir ikdiena, un šie daži šonedēļ uzturējās Madonas Valsts ģimnāzijā (MVĢ), palīdzot skolēniem uzkonstruēt pašiem savus robotus.
Otrdien un trešdien visu dienu Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) robotikas kluba un Tartu universitātes robotikas kluba biedri vairākiem ģimnāzistiem mācīja, kā būvēt robotus.
– Abu universitāšu robotikas klubi īsteno veiksmīgu kopprojektu, kura ietvaros dodamies uz Latvijas un Igaunijas skolām. Mūsu mērķis ir iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku robotu sacensībās. Šodien skolēniem mācām, kā konstruēt mini sumo robotu. Sumo ir viena no robotu sacensību pamatdisciplīnām. Tāpat kā daudzās sporta disciplīnās arī šajā ir noteikti svara un izmēra ierobežojumi. Šiem, ko būvē skolēni, svara ierobežojums ir 500 gramu, bet izmērs – 10 x 10 cm. Kā nosaukums jau norāda, sacensības balstītas uz Japānas tradicionālo cīņas veidu – sumo. Abi dalībnieki robotus novieto 80 x 80 cm lielā ringā, un robotu mērķis ir patstāvīgi atrast pretinieku un izstumt to no ringa. Rīt ar skolēniem strādās Tartu universitātes robotikas kluba biedri. Mums vairāk ir robotu būves tehniskā puse, bet igauņi mācīs, kā pārprogrammēt veikalā nopērkamu „Lego Master" robotu. Šo robotu uzdevums pēc tam būs veikt noteiktu trasi. Tajā ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, luksofora darbība, visbeidzot robotam jāprot arī noparkoties, – par divu dienu praktisko apmācību pastāstīja RTU robotikas kluba biedrs Edgars Skruodis.
Viņš atzina, ka viens no projekta mērķiem ir iesaistīt skolēnus, kā arī raisīt viņos interesi par robotu būvi un elektroniku. Šī tehniskā nozare pēdējos gados Latvijā ir sākusi strauji attīstīties, tādēļ nav brīnums, ka kaismīgākie entuziasti arī būvē savus robotus un piedalās ar tiem sacensībās.
– Pasaulē robotu sacensības notiek jau gadu desmitiem, bet Latvijā pirmās sacensības, ko rīkoja RTU, notika 2007. gadā. Tolaik interese par elektroniku un robotu būves tehnisko pusi bija neliela. Sacensībās piedalījās vien 15 robotu. Šogad dalībnieku skaits jau bija virs 100, no kā var secināt, ka interese par elektroniku un robotiku kļūst aizvien plašāka, – norādīja Edgars Skruodis.
Latvijas robotikas entuziasti piedalās sacensībās ne tikai Latvijā vai pārējās Baltijas valstīs, bet arī izbrauc uz tālākām ārvalstīm. Piemēram, pērn kopā ar lietuviešiem iegūta pirmā vieta ASV. Tiesa, ir valstis, kā, piemēram, Japāna, kur ar vietējiem robotu konstruētājiem cīnīties ir ļoti grūti, jo tradīcijas robotu būvē ir daudz senākas. Neraugoties uz to, Latvija uz kopējā valstu fona atrodas salīdzinoši augstu.
MVĢ ir otrā Latvijas skola, kuru līdz šim ir apmeklējis RTU robotikas klubs. E. Skruodis atzina, ka robota uzbūvēšana, iespējams, izklausās ļoti sarežģīti un nopietni, bet skolēniem šis uzdevums nav pārlieku grūts, jo ir izveidota apmācība un, sekojot instrukcijām, kā arī dažādu komponenšu aprakstam, robotu var uzbūvēt arī bez pamatīgām priekšzināšanām. Šajās divās dienās gūto praktisko apmācību sasaistot ar teorētiskajām zināšanām, kas nāk no fizikas un informātikas stundām, skolēni vēlāk jau paši spēšot robotus veidot arī mājās.
Pēc robotikas kluba biedra domām, tieši praktisko iemaņu trūkums ir tas, kā daudziem skolēniem pietrūkst Latvijas izglītības sistēmā.
– Daudziem ir grūti skolā gūtās teorētiskās zināšanas vēlāk sasaistīt ar praktisko pusi. Skolēni māk perfekti izrēķināt elektronisko slēgumu, bet, kad tas ir praksē jāizpilda, viņi atskārst, ka nezina, kas tas ir. Manuprāt, šādi praktiskie semināri skolēniem ļoti palīdz, – norādīja Edgars Skruodis.
Ienākot klasē, varēja redzēt, ka skolēni, kaut arī nepiespiestā gaisotnē, robotu veidošanai ir nodevušies ar pilnu sparu. Varētu šķist, ka vairums to, kas nodarbosies ar robotu konstruēšanu, ir puiši, taču tā nebija.
– Šī nav pirmā reize, kad darbojos ar lodāmuru. Pērn biju kursos Ventspilī, kur arī bija jālodē lampiņa pie pamatnes. Robota konstruēšana ir ļoti interesanta lieta, ko ieteiktu izmēģināt katram. Pirmais iespaids bija, ka uzdevums būs grūts vai pat neiespējams, kur nu vēl meitenei, taču izrādās, ka varu to izdarīt. Robotus būtu interesanti būvēt arī ikdienā, jo katrreiz kaut ko var pamainīt vai uzlabot. Nākotne ir saistīta ar šāda veida tehnoloģijām ne tikai robotiem, tādēļ ir labi tās iepazīt, – minēja viena no robotu konstruētājām Rasa Gicēviča, kas apsver domu savu nākotni saistīt ar tehniskajām zinātnēm.
To, ka robotika ir viens no labākajiem un veiksmīgākajiem veidiem, kā rosināt interesi par elektroniku un jaunajām tehnoloģijām, atzina arī Edgars Skruodis.
– Pats pirmos soļus elektronikā spēru, izveidojot līnijsekotājro-botu – tāds robots, kuram pēc iespējas ātrāk jānobrauc pa konkrētu līniju. Pirms tam par to neinteresējos un biju apaļa „0". Pēc robota uzbūvēšanas radās daudz jaunu ideju un sāku domāt, ko vēl varētu izveidot. Piemēram, šobrīd konstruēju pats savu mobilo tālruni, – par saviem pirmajiem soļiem elektronikas laukā pastāstīja robotikas kluba biedrs.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto