Fiziskas aktivitātes vienmēr bijušas atslēga uz labu pašsajūtu un iespēju būt harmonijā ar sevi. Ārstnieciskā vingrošana jeb fizioterapija ir labākais veida, kā nostiprināt dziļo muskulatūru, tādējādi uzlabojot savu veselību. Lubāniete Karlīna Rudzīte Rīgas Stradiņa universitātē apgūst fizioterapeita profesiju, pašlaik skolā un praksē apgūtās zināšanas viņa liek lietā un Lubānas bērniem divas reizes nedēļā pasniedz vingrošanas nodarbības.
Jauniete stāsta, ka viņai fiziskas aktivitātes vienmēr ir bijušas tuvas, tādēļ šāda studiju izvēle noteikti nav nejaušība. Jau mācoties 11. klasē, viņa sapratusi, ka vēlas kļūt par fizioterapeiti.
– Agrāk (skolas laikā) cītīgi nodarbojos ar dažādiem sporta veidiem, īpaši ar vieglatlētiku, kā arī dejoju tautiskās dejas. Tā, aktīvi dzīvojot, mēdz rasties kādas veselības problēmas, tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ izvēlējos mācīties fizioterapiju. Tagad domāju, cik labi būtu bijis, ja iepriekš būtu zinājusi un mācējusi to, ko tagad. Pamatā vairums fizioterapiju studē, jo vēlas palīdzēt gan sev, gan citiem dažādās ar veselību saistītās problēmās. Arī es vienmēr esmu vēlējusies prast palīdzēt citiem, – par studiju izvēli klāsta Karlīna.
Pašlaik jaunieti var sastapt arī Madonas slimnīcā, kur viņa iziet brīvprātīgo praksi pie fizioterapeites Kristas Kupčas, par šādu iespēju viņa ir ļoti priecīga un pateicīga. Tāpat arī divas reizes nedēļā Lubānas bērni pie Karlīnas apmeklē vingrošanas nodarbības. Aizvadītajā gadā jaunā speciāliste pasniedza līdzīgas nodarbības pieaugušajiem, bet šogad bijusi vēlme praktizēties tieši sadarbībā ar bērniem, jo pagaidām šajā jomā ir bijusi mazāka pieredze.
– Skaidri zināju, ka fizioterapija ir mans lielais mērķis. Biju izdomājusi: ja netikšu studēt Stradiņa universitātē, došos studēt uz citu augstskolu, kur piedāvā šo programmu. Gadījumā, ja nesanāktu tikt nevienā skolā, plāns „B" bija mācīties par ergoterapeitu, bet esmu priecīga, ka šis variants palika tikai domu līmenī. Priecājos, ka jau ar pirmo reizi iešāvu tieši mērķī un atradu savu nišu, kurā jūtos ļoti labi. To, ko daru, nesaucu par darbu, bet aizraušanos, – par profesijas izvēli smaidot saka Karlīna. – Fizioterapeita viens no uzdevumiem ir veicināt veselīgu dzīvesveidu. Ar nodarbībām, ko vadu bērniem, to arī cenšos darīt, jo mūsdienu dzīves ritms ir krasi mainījies – jau bērnībā vairumam ir novērojamas kādas muguras un stājas izmaiņas. Vēlos arī patrenēties noturēt bērnu uzmanību, atrast īsto pieeju bērniem, kā caur spēli viņiem pasniegt noderīgus vingrojumus un spēt noturēt bērnu uzmanību, jo tas nemaz nav tik viegli. Prieks, ka nodarbības ir plaši apmeklētas, tas dod stimulu censties un mācīties vēl vairāk.
Topošā speciāliste uzsver, ka cilvēkiem ikdienā vairāk vajadzētu piedomāt pie darba ergonomikas, sekot līdzi tam, lai ir regulāras atpūtas pauzes, piebilstot: – Pašlaik, manuprāt, fizioterapiju novērtē vairāk nekā agrāk. Protams, arī laikmets dara savu, un gribot negribot rodas kādas kaites, no kurām atbrīvoties bez fizioterapeita palīdzības ir grūti. Valda arī daudzi nepareizi uzskati par fizioterapeitiem – mēs neesam ārsti vai masieri, kā daudzi domā. Bet kopumā ir prieks, ka cilvēki cenšas atrast laiku un rūpējas par savu veselību. Ir daudz cilvēku, kuri domā, ka sāpes pāries, un kaites tādā veidā mēdz ielaist. Arī tad, ja fizioterapeitu nav iespējams apmeklēt, ir jācenšas dzīvot aktīvi, kaut iziet 30 minūšu pastaigā. Protams, svarīgi ir veikt fiziskas aktivitātes regulāri, bet zinu pēc savas pieredzes, ka izveidot tādu ritmu nav viegli.
Karlīna Rudzīte arī norāda, ka rezultātu sasniegšanai ar vingrošanu vien nepietiks, ir jāmaina sava domāšana ilgtermiņā – ne tikai uz to brīdi, kamēr cilvēks nāk uz nodarbībām. Taujāta par biežākajām sūdzībām no pacientu puses, Karlīna nevilcinoties atbild, ka visbiežāk ir sūdzības par sāpēm muguras, jostas, kakla daļā, kā arī daudziem ir izteiktas galvassāpes. Bieži ir sastopams arī plecu joslas saspringums, daudziem ir problēmas ar ceļu locītavām. Jāņem vērā, ka atveseļošanās nav ātrs process, tādēļ, jo ātrāk tiks meklēta palīdzība, jo labāks rezultāts būs sagaidāms.
– Ceru, ka nākotnē strādāšu Madonas pusē, lai gan Rīgā arī nav slikti, bet tomēr vēlos darboties šeit. Zinu, ka Lubānā nav fizioterapeita, un kādēļ gan tiem, kuriem šāds speciālists ir nepieciešams, būtu jābraukā uz Madonu, ja fizioterapeits var aizbraukt pie viņiem, – nākotnes plānus ieskicē Karlīna.
28.07.2017.