Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.—12. klašu skolēniem, kuras laikā viņi apmeklē kādu darba vietu un četru līdz sešu stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum. 4. aprīlī jaunieši visā Latvijā piedalījās Ēnu dienā, iepazīstot sevis izvēlētu profesiju pārstāvju darba ikdienu.
– Ar katru gadu aizvien vairāk aizdomājos par to, kur redzu sevi nākotnē. Ņemot vērā, ka tagadējās kompetences sagaida to, lai skolēns zinātu savu nākotnes plānu jau laikus, ir ļoti jādomā un jāizvērtē savas stiprās puses. Pagaidām mani interesē psiholoģija un sociālā darba joma. Zinu, ka nākotnē vēlos savu profesiju saistīt ar atbalsta sniegšanu cilvēkiem. Ņemot vērā, ka psihologa profesiju ir diezgan sarežģīti ēnot konfidencionalitātes dēļ, nolēmu būt ēna Madonas novada sociālā dienesta vadītājai Ilzei Fārnestei. Šajā dienā sapratu to, cik daudzpusīga, sarežģīta, bet tajā pašā laikā interesanta ir sociālā darbinieka un sociālā dienesta vadītāja profesija. Rīts sākās ar svarīgām un visai smagām pārrunām, kuras man bija iespēja dzirdēt. Pēc tam Ilze Fārneste man izrādīja sociālā dienesta ēku, iepazīstināja ar saviem kolēģiem un pastāstīja par katra pienākumu un nozīmi šajā darbā. Sapratu, ka šajā profesijā ļoti svarīgs ir komandas darbs, spēja sadarboties un uzklausīt kolēģu viedokli. Atmosfēra bija ļoti jauka, visi bija draudzīgi. Dažbrīd man radās sajūta, ka arī esmu kļuvusi par daļu no šī brīnišķīgā kolektīva! – pozitīvajos iespaidos dalās liezēriete, Madonas Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Terēze Stepiņa.
Jauniete noskaidrojusi, ka šajā profesijā laika plānošana ir diezgan sarežģīta – lai arī pēc daudzajiem papīriem un dokumentiem varētu spriest, ka visa diena jāpavada pie datora, tā īstenībā nav. Jebkurā brīdī varot pienākt ziņa, ka jādodas pie kādas ģimenes vai cilvēka, un nevarot paredzēt to, kā diena izvērsīsies.
– Iepazinos ar dažādām programmām, kuras Ilze Fārneste izmanto ikdienā. Man visu sīki izstāstīja, parādīja un izskaidroja. Tā kā ar Ilzi esam labi pazīstamas, viens no lielākajiem plusiem šajā dienā bija tas, ka varēju droši, nekautrējoties uzdot jautājumus, tādējādi izzinot profesijas nianses. Ilze uz visiem jautājumiem sniedza detalizētas atbildes. Nebiju domājusi, ka ir tik daudz jāstrādā ar dažādiem dokumentiem un jāspēj sadarboties ar daudziem cilvēkiem. Lai arī mani šī profesija ļoti piesaistīja, manuprāt, tā nav piemērota katram – ir jābūt milzīgai motivācijai un gribai otram palīdzēt! Ikdiena nemitīgi sastāv no problēmām, kuras ir jāmāk risināt, un sanāk maz laika pašam sev. Es esmu cilvēks, kuram ļoti patīk plānot savu laiku, tāpēc viens no mīnusiem ir tas, ka šajā profesijā tas ir ļoti sarežģīti. Savukārt viens no plusiem ir gandarījums pēc padarītā. Šī profesija ir ļoti svarīga, no tās ir atkarīgas daudzu cilvēku dzīves. Kad redzi, ka darbs palīdz citiem un rada prieku, esmu pārliecināta – tas novērš domas par šīs profesijas mīnusiem! Man radās sajūta, ka Ilze Fārneste ir atradusi savu īsto profesiju un ir piemērota šim darbam! Esmu pateicīga, ka viņa piekrita atļaut būt viņas ēnai. Ceru, ka arī man izdosies atrast profesiju, kurā gluži kā Ilze varēšu justies kā zivs ūdenī! – apņēmīgi nosaka Terēze.
Iepazīst žurnālistiku
Patiess prieks bija redzēt, ka arī par žurnālista darbu tiek izrādīta interese – laikraksta „Stars" redakcijā ēnot žurnālistu un iepazīt viņa darba ikdienu ieradās Madonas Valsts ģimnāzijas 8. klases skolēns Alberts Markuss Buske no Kalsnavas.
– Izvēlējos ēnot žurnālisti, jo man interesē un patīk rakstīt rakstus, intervēt cilvēkus un vienmēr esmu gribējis zināt, kā notiek avīzes tapšanas process. Mani piesaistīja laikraksta „Stars" noformējums, jo tas ir viegli pārskatāms un labi lasāms. Ēnojot „Starā", uzzināju, kā top avīze, ko dara katrs cilvēks kolektīvā, kā arī dažus interesantus faktus, piemēram, to, ka šo avīzi kādreiz drukāja Madonā, tad Rēzeknē un tagad Rīgā, un šobrīd viens avīzes izdevums tiek iespiests gandrīz 3000 eksemplāros. Ēnu dienā man sanāca arī padarboties praktiski – varēju intervēt Sauleskalna tautas nama vadītāju un pēc tam uzrakstīt informatīvu ziņu, atspoguļojot sarunu. Biju pārsteigts par to, ka „Starā" ir tikai 12 darbinieki, jo man šķita, ka skaitlim jābūt lielākam. Manuprāt, būt žurnālistam ir diezgan grūti, jābūt komunikablam, jāintervē cilvēki un ir noteikts laiks, kurā jāiekļaujas, lai uzrakstītu publikāciju. Žurnālista darbā ir gan plusi, gan mīnusi. Ieguvums noteikti ir tas, ka žurnālists var iepazīt jaunas vietas un līdz šim nesastaptus cilvēkus, savukārt pie mīnusiem es pieskaitu iekļaušanos konkrētos termiņos. Ja ir materiāli, kurus nevar pagūt uzrakstīt darba laikā, reizēm tam jāpievēršas mājās, – spriež Alberts Markuss Buske.
Ēnu dienā jaunietis iepazinās ne tikai ar žurnālista, bet arī maketētāja profesiju. Viņš atzina, ka maketētāja darbs ir nedaudz vieglāks, jo nevajag strādāt ar svešiem cilvēkiem, tikai maketēt avīzi. Puisis vērtēja maketētāja darbu kā ļoti interesantu. Pēc redakcijā pavadītās dienas Alberts Markuss neslēpa – tā izdevusies ļoti laba, jo sniegusi iespēju iepazīt jaunus cilvēkus un iejusties žurnālista lomā.
Ēno televīzijā
Savukārt Lubānas vidusskolas audzēkne Marta Grigule Ēnu dienā devās uz Rīgu.
– Mani vienmēr ir interesējis process, kā top dažādi izklaidējoši raidījumi, kurus mēdzu redzēt TV ekrānā, kā tiek sastādīts to scenārijs un visi pārējie faktori, kas saistīti ar informatīvo un izklaidējošo saturu, ko mēs ikdienā sagremojam. Man bija dota, es teiktu, ekskluzīva iespēja ēnot vienu no „Rīta Panorāmas" vadītājiem – Danutu Justi. Televīzijā jau esmu bijusi pāris reizes un apmēram zināju, kā notiek filmēšanas un gatavošanās process, tomēr gribēju to visu izpētīt vēl sīkāk, kā arī joprojām meklēju atbildes uz dažiem jautājumiem. Piemēram, biju pārsteigta, kad uzzināju, ka ziņas, kuras izklāsta ēterā, sastāda paši žurnālisti, un viņu darbs ir smagāks un sarežģītāks, nekā domāju. Visvairāk ēnošanas procesā izbaudīju iespēju uzdot jautājumus, cik vien daudz vēlējos, un gandrīz uz visiem saņēmu atbildes. Raidījuma vadītāji un citi televīzijas darbinieki bija ļoti atsaucīgi un, par spīti maz gulētajām stundām, pat moži un aktīvi! Lai arī lielākoties visu vēroju, mums deva arī iespēju piedalīties un ar sevi iepazīstināt televīzijas skatītājus, piedaloties ēterā. Tā nebija spiesta lieta, bet, tā kā es šo profesiju apsveru kā savu nākotni, labprāt izmantoju iespēju! – izklāsta Marta Grigule.
Meitene atzīst – Ēnu dienā iegūtais, piedzīvotais bijis daudz kas vairāk par to, ko viņa sākumā gaidījusi. Iepriekš Marta satraukusies, ka varbūt žurnālistiem lielajā rīta steigā nebūs iespējams ar ēnotājiem daudz komunicēt, bet viņi pat saspringtajā filmēšanas procesā atrada laiku ēnas izklaidēt, informēt par katru pienākumu, ļaut iejusties žurnālistu lomā un pat pacienāt ar ko saldu. Pēc ētera jauniešus izveda ekskursijā pa televīzijas ēku, iepazīstinot arī ar citām profesijām, kas saistītas ar televīzijas satura veidošanu.
Uzrunātie jaunieši visi kā viens atzina – Ēnu diena ir lieliska iespēja izzināt interesējošo profesiju, to sīkāk iepazīstot un tādējādi gūstot padziļinātāku priekšstatu par to, vai ar izvēlēto darbu tik tiešām ir vēlme saistīt savu nākotni.
AGRA VECKALNIŅA foto
09.04.2024.