Latvijā, līdzīgi kā daudzviet citur pasaulē, vakar norisinājās Drošāka interneta diena. Rosinot skolas, bērnudārzus, bibliotēkas, bērnu un jauniešu centrus visā Latvijā atzīmēt Drošāka interneta dienu, Drossinternets.lv aicina visu februāri organizēt izglītojošus pasākumus un aktivitātes par to, kā bērniem un jauniešiem sevi pasargāt internetā, vienlaikus veicinot cieņpilnu izturēšanos citam pret citu virtuālajā vidē.
Drošāka interneta dienā tika atklāta arī izglītojošā kampaņa "Bīstamā draudzība internetā". Tas tiek darīts, lai pievērstu uzmanību bērnu pavedināšanai internetā, jo strauji pieaug "drossinternets.lv" reģistrēto ziņojumu skaits par bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pavedināšanu saturošu materiālu apriti internetā, kā arī par šāda nelegālā satura glabāšanu uz serveriem Latvijā.
Reaģējot uz problemātiku, Latvijas Drošāka interneta centrs, Valsts policija (VP) un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija konferences laikā iepazīstināja ar aktuālo statistiku, kā arī sniedza informāciju par izstrādāto pašpalīdzības rīku, kas palīdzēs bērniem, viņu vecākiem un pedagogiem atpazīt pavedināšanu internetā un sniegs atbalstu palīdzības meklēšanā un saņemšanā.
Pirms kāda laika Drošāka interneta centrā tika pamanīts, ka arvien vairāk vēršas vecāki ar aizdomām par to, ka nav pārliecības, ka bērnu draudzība internetā būtu droša. Tāpat 2021. gadā pieaudzis to ziņojumu skaits, kas saistīts ar bērnu seksuālu izmantošanu un pavedinoša satura materiālu apriti interneta vidē.
– Aizvadītajā gadā tie bija nepilni 23 tūkstoši ziņojumu, pamatā tie bija ziņojumi par saturu, kas tiek uzturēti uz serveriem Latvijā, bet tas nenozīmē, ka tie ir Latvijas bērni vai pavedinātāji ir no mūsu valsts. Šī ir globāla tendence, un tā ar katru gadu pieaug. Tāpat pandēmijas laikā bērni arvien vairāk laika ir pavadījuši internetā, līdz ar to potenciāli viņi laiku vairāk pavada dažādās vidēs, un ne visas ir drošas bērniem, – norāda Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja. – Līdz ar to mūsu vēlme ir aktualizēt problēmsituācijas un iemācīt gan bērniem, gan vecākiem un pedagogiem atpazīt un saprast, ja ir noticis likumpārkāpums pret bērnu, un attiecīgi saprast, kā rīkoties un kur vērsties pēc palīdzības. Aizvadītā gada rudenī tika veikta vecāku aptauja, aicinot atbildēt, kas viņuprāt ir galvenie iemesli, kādēļ bērni kļūst par pavedinātāju internetā upuriem. Galvenokārt šie pavedinātāji ir viltīgi, ir spējīgi labi manipulēt ar bērniem. Tāpat bērni paši nav gana zinoši un uzmanīgi, kā arī vecāki atzīst, ka ne vienmēr var būt blakus saviem bērniem un viņus uzmanīt. Ne visi vecāki zina, kurās platformās viņu bērns ir reģistrējies un ko dara internetā. Sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju šīs problēmas tiek aktualizētas, un tiek piedāvāts preventīvs rīks jeb pašpalīdzības tests, kur, atbildot uz jautājumiem, var noskaidrot, vai bērns nav saskāries ar pavedināšanu internetā. Tāpat šie jautājumi būs kā mudinājums aizdomāties, ja nu kādā situācijā interneta draugs sāk ko līdzīgu jautāt. Mūsu mērķis ir preventīvi panākt, ka bērni nekļūst par cietušajiem un jau pie pirmajiem šādiem signāliem pārtrauc saraksti. Tāpat ir izstrādāti izglītojoši materiāli vecākiem sarunai ar bērnu, kā arī detalizēta instrukcija, kā rīkoties, ja bērns ir kļuvis par pavedināšanas upuri.
Pamatā ir pavisam vienkārša shēma, kā bērns nonāk kontaktā ar šiem pavedinātājiem.
– Visbiežāk bērni tiek uzrunāti dažādās spēļu platformās vai sociālajos tīklos. Sarakstoties viņi tiek pārvilināti uz tiešā video straumēšanas platformām, kur arī notiek mudināšana, piemēram, izģērbties kameras priekšā un izrādīt savu ķermeni, – uzsver Maija Katkovska.
Atzīmējot Drošāka interneta dienu, Drossinternets.lv tīmekļvietnē ir apkopoti un ikvienam interesentam pieejami aktuālākie izglītojošie materiāli, kas sadalīti pa vecuma grupām.
Savukārt Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis skaidro, ka ļaundari interneta vidē mēdz būt ļoti dažādi.
– Vecāki mēdz pārvērtēt savas spējas identificēt šos cilvēkus. Parasti tiek runāts, ka tas ir vīrietis gados, kas sēž pie datora un kuru iespējams atmaskot pēc lietotās valodas, teikumu konstrukcijas utt., bet tā nebūt nav. Šie ļaundari ir ļoti dažādi, un patiešām tas var būt nekopts vīrietis gados, kas ilgstoši ar to nodarbojas un pat aizturēšana un soda izciešana viņu neattur no savas darbības turpināšanas, bet tie var būt arī gados jauni, izglītoti cilvēki, kuri to dara dažādu motīvu vadīti, tostarp peļņas nolūkos vai izklaides dēļ. Tāpat tie var būt vienaudži, cietušās personas paziņas, kas šīs darbības var veikt arī atriebjoties. Ļoti reti šie cilvēki sociālajos tīklos ievieto savas reālās bildes un stādās priekšā ar savu vārdu. Visbiežāk fotoattēli tiek lejuplādēti internetā, tiek veidoti viltus profili, un bērns īsti nesaprot, ar ko viņš komunicē. Ļoti nozīmīgi ir runāt ar bērniem un skaidrot, ka ne vienmēr cilvēks, ar kuru tiek komunicēts interneta vidē, ir tāds, kādu bērns ir iztēlojies. Tāpat bērni bieži neapzinās, ka ir kļuvuši par interneta upuri. Dažādu iemeslu dēļ netiek izprasta patiesā komunikācijas nozīme, – uzsver Oļegs Lavčinovskis. – Diemžēl šie noziegumi nemazinās. Neraugoties pat uz sodu bardzību, kādi ir paredzēti Krimināllikumā, tas neattur cilvēkus veikt šos noziegumus. Aicinu vecākus un pedagogus, kā arī citus speciālistus pievērst lielāku vērību tam, ko bērni dara internetā, un tas kopā palīdzēs mazināt problemātiku agrīnā stadijā, kamēr noziegums vēl nav īstenojies.
Runājot par bērnu pavedināšanu internetā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska skaidro, ka nav tāda bērna upura profila, kas nozīmētu, ka ir tikai viena noteikta profila bērni, ar kuriem tas var notikt.
– Bērni, kas kļūst par upuriem, ir dažādā vecuma amplitūdā, tāpat ir arī dažāds sociālais statuss un rakstura īpatnības. Nereti iedomājamies, ka sociāli noslēgts, kautrīgs, par sevi nepārliecināts bērns var kļūt par upuri, tomēr tā nebūt nav. Diemžēl apdraudēti ir visi bērni. Galvenās pazīmes, pēc kurām var noteikt, ka bērns, iespējams, jau ir apdraudēts internetā, ir uzvedības izmaiņas, bērns var kļūt nomākts, satraukts, pārtraukt izmantot viedierīces, uzticēties draugiem un ģimenes locekļiem. Vecākiem ir jāpievērš uzmanība šīm izmaiņām. Nereti pusaudža vecumā šīs izmaiņas tiek pasniegtas kā vēlme pēc lielākas uzmanības, tomēr izmaiņas uzvedībā norāda, ka kaut kas nav kārtībā. Ja bērns laikus nesaņem atbalstu, viņš var nonākt situācijā, kad kļūst par upuri, dzīvot ilgstošā toksiskā stresā, kas var novest pat pie paškaitējošām darbībām vai pašnāvības mēģinājumiem. Savlaicīga palīdzība ir ļoti svarīga, būtiski pazīmes ir pamanīt un saudzīgā veidā uzsākt sarunas, lai noskaidrotu, kas ar bērnu notiek. Svarīgi ir nenosodīt vai sodīt. Bērni izjūt milzīgu kaunu par nokļūšanu šādās situācijās un baidās saņemt sodu vai no vecāku noraidošās attieksmes, – skaidro Gunita Kovaļevska.
Sos.dross.internets.lv ir tā vieta, kur var testēt bērnu draudzību internetā un pārliecināties, vai viss ir kārtībā un vai nav jau nekavējoties jārīkojas. Bērniem nevajadzētu baidīties meklēt palīdzību pie pieaugušajiem. Tāpat nepieciešamības gadījumā jāmeklē palīdzība vai konsultācijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, drossinternets.lv, Valsts policijā.
Ja ir aizdomas par pavedināšanu internetā, bērnam ir jāpārtrauc saziņa ar konkrēto personu, jāsaglabā visa sarakste, fotogrāfijas, video, sociālo tīklu konti, lai policijai ir vienkāršāk un ātrāk atrast konkrēto personu, kas ir veikusi nelikumīgas darbības ar bērnu. Noteikti jāmeklē palīdzība, jo labāk būt piesardzīgiem, nevis nelikties ne zinis.
9.02.2022.