Šajā mācību gadā vairāk nekā 240 tūkstoši skolu jauniešu, tai skaitā arī no Madonas reģiona, piedalās lielākajā Latvijas valsts simtgades programmas iniciatīvā „Latvijas skolas soma".
Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt, ka mācību satura un procesa ietvaros katrs 1.-12. klases skolēns klātienē izzina un pieredz Latvijas dabas un kultūras vērtības, kā arī iepazīst zinātnes sasniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. „Latvijas skolas somas" īstenošanai Kultūras ministrija ir izstrādājusi metodisko materiālu, kā arī apkopojusi informāciju par norisēm kultūras jomā.
Notikušais apliecina, ka, efektīvi plānojot līdzekļu izlietojumu, iespējams sasniegt labus rezultātus – noorganizēt vērtīgas norises, māksliniekiem atbraucot uz skolu, veicināt izglītības un kultūras jomas sadarbību, ar aizraujošiem un izzinošiem notikumiem radīt skolēnos interesi un vēlmi izzināt vairāk Latviju un mūsdienu pasaules radītās iespējas.
Atvēlētie naudas līdzekļi
No 2018. gada 1. septembra līdz 31. decembrim pieejamā summa veidojās, ņemot vērā skolēnu skaitu un reizinot to ar 7 eiro, kopumā paredzot dalību vairāk nekā 240 tūkstošiem skolēnu un tam atvēlot teju 1,7 miljonus eiro. Iniciatīvas īstenošana turpinās arī šajā gadā un turpināsies vēl nākamajos.
Finanšu līdzekļus proporcionāli skolēnu skaitam saņem izglītības iestāžu dibinātāji – pašvaldības, ministrijas, biedrības, nodibinājumi un komersanti, kas īsteno pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmas. Līdzekļi paredzēti, lai skolēniem segtu ieejas biļešu maksu, transporta izmaksas, viesizrāžu un profesionālo radošo projektu un darbnīcu izmaksas.
Madonas novada skolām iedalītais
– Pirmajā semestrī iniciatīvas īstenošanai Madonas novada skolām tika iedalīta nauda 16 tūkstoši 709 eiro apmērā, šobrīd, mācību gada otrajā semestrī, iedalīti 15 932 eiro, – laikrakstam atklāj iniciatīvas koordinatore Madonas novadā Dace Sināte. – Esam sākuši plānot šo pusgadu, jau ir notikusi pirmā „Skolas somas" aktivitāte uz vietas, proti, Madonas kultūras namā 10. janvārī viesojās Valmieras teātris ar izrādi „Staburaga bērni". Izrādi noskatījās ap 500 1.-4. klašu skolēnu no Madonas novada. Kopīgus notikumus plānojam arī turpmāk, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk – ietaupās transporta izdevumi. 6. martā 1., 2. klases audzēkņi Madonā varēs skatīt leļļu teātra izrādi, 3. aprīlī jauniešiem tiks rādīta teātra trupas „Kvadrifrons" izrāde „Pavasaris". Tā vēsta par pusaudžu sāpīgo pieaugšanu un par draugiem, kas tiekas kādā pamestā garāžā, lai kopā spēlētu pagrīdes rokgrupā un radītu savu alternatīvu pasauli. Sevis meklējumi, ilgas un dziņu raisītais mulsums, nebeidzamo mājasdarbu un kontroldarbu apnikums, strupceļš sarunās ar vecākiem, auguma pārvērtības, pirmās pieredzes sūrums…
Plānošanā var piedalīties ikviens
Izvēle, ko redzēt, nav tikai skolotāju ziņā, Dace Sināte uzsver, ka „Skolas somas" satura izstrādē aicināti iesaistīties arī skolēnu vecāki un paši audzēkņi. Protams, plānotajam jābūt saistībā ar Latvijas iepazīšanu un Latvijas kultūras vēstures mantojumu. Tā nav izklaide, bet Latvijas pamatvērtību baudīšana klātienē. „Latvijas skolas somas" ietvaros tiek atbalstītas tādas metodes un formas kā profesionālo kultūras un mākslas institūciju (teātri, muzeji, bibliotēkas, arhīvi) apmeklējumi, radošo apvienību, kultūras jomas nevalstisko organizāciju kultūras projektu apmeklējumi, kā arī dalība tādos pasākumos, kuri ietver starpdisciplināru pieeju saturiskajos jautājumos un izmantotajos izpausmes līdzekļos.
Projekts šajā mācību gadā ilgs līdz 21. jūnijam.
Pieredzētās aktivitātes
Pateicību par sadarbību Dace Sināte teic Madonas kultūras namam un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, kas ir atsaucīgi „Latvijas skolas somas" sadarbības partneri.
– Kopā ar skolu koordinatoriem esam izveidojuši whatsapp grupu, kuras ietvaros operatīvi sazināmies. Ja ir brīvas vietas uz konkrētu pasākumu, vienmēr tiek aicināti līdzi citi dalībnieki.
Pārskatot redzēto, jāsecina, ka visvairāk skolēnu ir skatījušies dažādu teātru izrādes Valmierā un Rīgā. Dzelzavas pamatskolas audzēkņi ir apmeklējuši Rīgas Centrāltirgu, vairākas skolas dažādās Latvijas pilsētās skatījušas arhitektūru, Žaņa Lipkes memoriālu, Rīgas Kinomuzeju, skatītas arī daudzas latviešu filmas. Bez tam skolēni ir pabijuši Lubāna mitrāja informācijas centrā, Lubānā iepazinušies ar seno amatu meistardarbnīcām.
Katra klase vismaz vienā pasākumā ir bijusi, bet bieži vien vairākas klases ir apvienojušās un „paņēmušas" vairākus pasākumus.
Uz dažām skolām aicināti kultūras profesionāļi, piemēram, Manguļu ģimene ar muzikoloģijas nodarbību Barkavā, Ilgas Reiznieces muzikālā nodarbība „Latviešu tautas instrumentu pasaulē" Bērzaunes pamatskolā.
No skepses līdz sajūsmai
Lai gan sākumā piedāvātā iniciatīva raisījusi skepsi – nauda nav liela, atskaites ir pamatīgas, šobrīd, kad „Latvijas skolas somas" pusgads ir noslēdzies, visi ir gandarīti. Daudziem, īpaši lauku bērniem, tā ir iespēja Rīgas teātros būt pirmo reizi. Audzinātājiem, protams, ir papildu pienākumi, jo bērni pirms pasākuma ir jāsagatavo, atgriezeniskā saikne ir ļoti svarīga.
– Tā ir jaunā kompetenču pieeja, kas palīdz veidot mācību saturu, – piebilst Dace Sināte.
– Matemātikas priekšmetā, piemēram, var ietvert biļešu izmaksu aprēķinu, mūzikā un literatūrā – teātros baudīto saturu. Vērtīgi arī tas, ka bērniem mācām vērtēt, redzēt, salīdzināt, tāpat tādu lietu kā teātra kultūra. Šai ziņā iepriecināja klase, kura uz teātri bija atnākusi ar pārvelkamajiem apaviem – jauks veids, kā izkopt iekšējo stāju un kultūru. Pozitīvo piemēru ir daudz. Uz izrādi „Staburaga bērni" vairākas klases nāca ļoti sagatavojušās. Bērni bija gatavi novērtēt, ko aktieriem nozīmē divatā iznest visu izrādi, veidot dialogus, lai tie sasniedz un notur uzmanību. Ja ieguldīts darbs, pārrunas pirms izrādes skatīšanās, augļi vienmēr ir lielāki.
Iniciatīva „Latvijas skolas soma" ir lielākā valsts simtgades dāvana ikvienam Latvijas 1.-12. klases skolēnam. Iniciatīva veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu, attīstītu kultūras izpratni, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību. Iniciatīvas ieviešanai, tostarp integrētās mācību programmas izveidei, transporta un ieejas biļešu segšanai kopumā paredzēti teju 13 miljoni eiro jeb 40% no simtgades nacionālo pasākumu programmai plānotā valsts finansējuma piecu gadu periodā.
25.01.2019.