Madonas novada pašvaldībā ar Jaunatnes starptautiskās programmas aģentūras atbalstu un Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.—2025. gadam finansējumu tiks īstenots projekts „Kaļam plānus”.
Tā ietvaros, sadarbojoties ar pētnieku Gintu Klāsonu, tika īstenota Madonas novada jauniešu kvantitatīva aptauja. Pētījuma mērķis bija iegūt Madonas novada jauniešu (to, kuri dzīvo, mācās vai strādā pašvaldības teritorijā) statistisku un socioloģisku raksturojumu, lai izvirzītu kvalitatīvus mērķus un uzdevumus Madonas novada Jaunatnes politikas attīstības plānam 2024.-2027. gadam.
Anketu kopumā aizpildīja 567 jaunieši, tai skaitā 281 jaunietis, kas dzīvo pilsētā (Madona, Lubāna, Cesvaine), 272 jaunieši, kas dzīvo novada pagastos, un 14 jaunieši, kas dzīvo ārpus novada, bet uzturas šeit ikdienā. Tika pārstāvētas visas jauniešu vecuma grupas (13-25 gadi).
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairākums jauniešu (70 %) ir apmierināti ar Madonas novadu kā vietu, kur dzīvot, iegūt izglītību, strādāt un pavadīt brīvo laiku. No jauniešiem, kas bija snieguši kritisku vērtējumu, 53 % to pamato šādi – novadā nav atpūtas un izklaides vietu, nav brīvā laika iespēju. Otra salīdzinoši biežāk minētā atbilde bijusi – nav darba, nodarbinātības iespēju; to norādījuši 17 % no kritisku vērtējumu paudušajiem.
Vispozitīvāk vērtētas iespējas apmeklēt kultūras pasākumus (57 % novērtē, ka ir plašas vai pietiekamas iespējas), apmeklēt interesējošos pulciņus (56 %), pavadīt brīvo laiku atbilstoši savām vēlmēm (56 %), apmeklēt interesējošos sporta pasākumus (55 %), atrast domubiedrus (51 %).
Savukārt viskritiskāk vērtētas iespējas atrast darbu (58 % novērtē, ka ir mazas vai nav nekādu iespēju), ietekmēt pašvaldības lēmumus (55 %), atrast mācību prakses vietas, darbu vasarā (52 %), ietekmēt lēmumus savā skolā (49 %), iesaistīties tālākizglītībā (42 %).
Iegūtie dati liecina, ka pagastos dzīvojošie jaunieši biežāk nekā pilsētās dzīvojošie apmeklē kultūras pasākumus, jauniešu centrus, nometnes, karjeras izglītības aktivitātes, iesaistās jauniešu projektos. Savukārt pilsētās dzīvojošie biežāk apmeklē sporta skolu un piedalās tālākizglītībā.
– Anketā jaunieši tika lūgti norādīt, kas viņus motivētu vairāk iesaistīties brīvprātīgajā darbā, jaunatnes organizācijās, skolēnu pašpārvaldē, jauniešu projektos. Salīdzinoši visbiežāk jaunieši norādījuši uz šādiem iespējamiem faktoriem: plašāka informācija par konkrētām organizācijām (15 %), draugu un paziņu iesaistīšanās (15 %), stipendijas, samaksa par līdzdalību (14 %), jauniešiem interesējošu tēmu aktivitātes (13 %). Jāuzsver, ka aptuveni katrs ceturtais jaunietis norādījis, ka viņu neinteresē piedalīties vietējās kopienas aktivitātēs, NVO vai jauniešu organizāciju aktivitātēs, – pauž Inga Strazdiņa.
Šoreiz anketā tika iekļauts arī jautājums par mentālo veselību un iegūtie dati nav iepriecinoši. Lūgti norādīt, ar kādām mentālās veselības situācijām saskārušies pēdējo nedēļu laikā, jaunieši visbiežāk norādījuši uz pārāk lielu slodzi mācībās (41 %), aizkaitināmību un dusmām (37 %), pārāk ilgu datora vai telefona izmantošanas laiku (35 %), pārāk ilgu laika pavadīšanu sociālo tīklu vietnēs (35 %), bezmiegu (34 %). Aptuveni katrs ceturtais jaunietis norādījis, ka ir izjutis nomāktību, depresiju (27 %), uzmācīgas domas (27 %), vientulību, pamestības sajūtu (24 %), trauksmi vai paniku (23 %), problēmas ar ēšanu vai svaru (23 %). Tikai 17 % jaunieši nav norādījuši uz nevienu no anketā minētajām situācijām. Tas liecina, ka nepieciešams domāt par atbalsta veidiem jauniešiem.
Neraugoties uz to, ka ikdienas gaitas lielākajai daļai jauniešu ir gana saspringtas, Madonas novada jauniešu domes pārstāvji turpina iesaistīt savus vienaudžus dažādās aktivitātēs. Gan jauniešu domes pārstāvji, gan Inga Strazdiņa dodas izbraucienos pa novada jauniešu centriem, lai iepazīstinātu skolēnus ar domes darbu, pastāstītu par pieejamajām ārpusstundu jomām un uzklausītu ierosinājumus par to, kas būtu pilnveidojams pagastā un novadā. Līdz šim Madonas novada jauniešu dome viesojusies Praulienas „Epicentrā", Kalsnavas „UP's" un Ošupes „13.km".
Foto no multifunkcionālā centra „13.km" arhīva
13.02.2024.