Pēc Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ) beigšanas divi jaunieši – Dana Andrejeva un Kaspars Karlsons – izvēlējās doties mācīties uz Oksfordu. Interesanti ir tas, ka viņi abi sāka draudzēties jau skolas laikā un tagad abi ir kopā Lielbritānijā. Aicināju uz sarunu Danu un Kasparu, lai iztaujātu par to, kā klājas angļu zemē.
– Ko un kur jūs Oksfordā mācāties? Abi kopā?
Dana: – Mēs abi mācāmies Oxford and Cherwell Valley College.
Koledža Anglijā ir tas pats, kas Latvijā vidusskola, tikai ilgst 2 gadus. Katram skolēnam, sākot mācīties, ir jāizvēlas 1-5 mācību priekšmeti no ļoti liela klāsta. Neparastākie ir, piemēram, filmu studijas, likums, fotogrāfija. Neviens priekšmets nav obligāts, izvēle ir jauniešu rokās.
Abi ar Kasparu mācāmies matemātiku, ķīmiju un bioloģiju. Kaspara ceturtais mācību priekšmets ir fizika, mans – socioloģija.
– Kā dzima doma mācīties Oksfordā? Kāpēc nevēlējāties palikt Latvijā?
Dana: – Angliju izvēlējāmies vairāku iemeslu dēļ. Svarīgākais bija nākotnes iespējas. Uzskatu, ka Anglijas universitāšu diploms ir atpazīstamāks darba tirgū ārzemēs, kur labprāt izmēģinātu strādāt. Pēc koledžas mēģināsim iestāties kādā no Anglijas universitātēm – Kembridžā, kādā Londonas universitātē, varbūt Skotijā. Starp citu, Skotijā studijas ir par velti.
Protams, gribējās arī iegūt jaunu pieredzi un patstāvību. Secinājām, ka viens no iemesliem ir vēlme izrauties no paredzamā, jo likās, ka nākotne jau ir nolemta – ģimnāzija, pēc tam – kāda Rīgas augstskola. Gribējām citādāk.
– Kādi bija iestājpārbaudījumi un nosacījumi, lai tiktu šajā skolā?
Dana: – Noteiktu nosacījumu nebija, bet katru gadījumu izskata atsevišķi, jo skolā mācās dažādu vecumu un tautību cilvēki. Mums prasīja, lai nebūtu vairāk kā viens C līmeņa vērtējums eksāmenos, beidzot ģimnāziju.
– Vai MVĢ var iegūt pietiekamu „bagāžu", lai dotos studēt uz ārzemēm?
Dana: – Mācību ziņā – noteikti. Bet tas ir atkarīgs arī no tā, cik daudz no mācītā esi uzņēmis. Mācību programma nodrošina visas nepieciešamās zināšanas.
– Kā noris mācības Oksfordas koledžā, kādi ir pasniedzēji, studenti, attieksme un slodze?
Dana: – Vienas mācību stundas garums ir 1,5 h. Mācības sākas pulksten 9 un beidzas 17. Vienā dienā ietilpst tikai 4 stundas.
Mācību stunda būtībā atgādina mums ierastās stundas, tikai Latvijā viss notiek daudz koncentrētāk, bet šeit ļoti velk garumā. Slodze ir savdabīga – nav ļoti daudz jāmācās, bet dienas ir garas un skola diezgan tālu no īrētā dzīvokļa, tāpēc, kad ieripojam mājās, esam pagalam noguruši un roka neceļas, lai kaut ko darītu. Ja vēl darbs pēc skolas… eh!
Zinātņu priekšmetiem ir vismaz divi skolotāji, kas pasniedz stundas uz maiņām, lai skolēnam viela tiktu piedāvāta no dažādiem skatpunktiem. Zinātnēm ir katrai savs laborants, kas sagatavo nepieciešamo eksperimentiem, kuru te ir daudz. Studentu ir daudz un dažādi gan vecuma, gan tautības ziņā. Te mācās no Francijas, Albānijas, Čehijas, Indijas, Japānas, Ķīnas, Seišelu Salām u. c. No Latvijas esam seši.
Dīvaini ir tas, ka skolēni savā starpā nav īsti draudzīgi. Mēs esam pieraduši pie tā, ka ir klase un klasesbiedri un ar visiem var nepiespiesti aprunāties, bet te ir cita grupa katrā priekšmetā un īsta draudzība neizveidojas. Lai gan ir daži interesanti, patīkami cilvēki, ar kuriem biežāk sanāk aprunāties. Attieksme kopumā ir pieklājīga un cilvēki ieinteresēti uzzināt cits par citu kaut ko jaunu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.01.2010.
Autore: AGNESE LIEPIŅA
Foto no personiskā arhīva