#SIF_MAF2022
Zemessardzes 26. kājnieku bataljona zemessargs Egils Kazakevičs:
–
2018. gadā sapratu, ka dzīvē vajag vēl ko papildus ikdienas darbam, un
likās, ka Zemessardze varētu būt tas virziens, kurā lūkoties, nedaudz
palauzt rutīnu.
Toreizējais bataljona komandieris pulkvežleitnants Ģirts Pintāns uzrunāja, ka vēlētos stiprināt civilmilitārās sadarbības jomu bataljonā un nepieciešami cilvēki. Tā kā tolaik biju laikraksta žurnālists, viss saslēdzās kopā, devu zvērestu, pēc tam sekoja pamatapmācība. Manā dzīvē tā bija jauna pieredze, pazīšanās, draugi, arī sevis izzināšanas momenti. Tieši šādos brīžos sanāk izzināt savu spēku robežas, jo liekas, ka esi nonācis līdz robežai, bet, pārkāpjot to, paveras atkal jaunas, kuras jāsasniedz. Diemžēl ne vienmēr Zemessardzei ir izdevies veltīt tik daudz laika, cik gribētos, arī šobrīd ir līdzīga situācija.
Esot Zemessardzē, esmu ieguvis atbildes uz daudziem jautājumiem, kas kādā laika periodā nešķita svarīgi, bet šobrīd kļūst arvien svarīgāki. Notikumi Ukrainā daudziem liek meklēt šīs atbildes. Kāpēc tu dari to, ko dari ikdienā? Kas tev liek darīt vairāk, un kādēļ tu to dari? Klišejiska ir atbilde – lai aizstāvētu savu tēvzemi, bet žēl to cilvēku, kuri par to runā, bet neieliek saturu, kas tad ir tā dzimtene mums katram. Man tā, pirmkārt, ir ģimene. Iepriekš sevi par lielu patriotu nebiju uzskatījis, bet ir brīži, kad tas spraucas ārā pa visām malām. Zemessardze uz to pavēra acis vēl platāk, nekā es to būtu varējis izjust civilajā dzīvē. Cilvēkam noteikti nav jāstājas Zemessardzē tikai tāpēc, ka tas ir stilīgi. Ir jāsāk meklēt atbildes uz paša uzdotajiem jautājumiem, un, saņemot pozitīvu apliecinājumu, ka – jā, Zemessardze palīdzēs, tas ir pareizais lēmums. Bezmērķīgi stāties, lai pēc tam piedzīvotu vilšanos – man šķiet, ka tas nav pareizi, netiek gūts kvalitatīvs rezultāts.
Zemessardzes 26. kājnieku bataljona zemessardze Egija Kušnere:
– Zemessardzē iestājos tikai pagājušajā gadā, tomēr ir sajūta, ka tur darbojos jau gadiem, taču tas nav tāpēc, ka es būtu piekususi vai man nepatiktu, bet gan tāpēc, ka ir jaunas zināšanas, tur valdošā atmosfēra ir tik patīkama.
Par iestāšanos Zemessardzē domāju ļoti ilgi. Bija dažādas atrunas, pat klišejiskā, ka Zemessardze nav sievietei, tomēr iestājos, un ir tik daudz ieguvumu. Zināšanas, jauni kontakti, draugi, vietējā komūna, kas ir cita pasaulīte. Es kā sieviete, esot Zemessardzē, atklāju jaunas sievišķības formas un šķautnes, kas atklājas tieši neierastā vidē. Manuprāt, liels ieguvums ir tajā, ka arī mani bērni redz un dzīvo līdzi manām gaitām Zemessardzē. Ir liels prieks, ka, stāstot bērniem un jauniešiem par Zemessardzi, viņos rodas interese un vēlme līdzdarboties. Tad tu saņem gandarījumu par paveikto darbu.
31.01.2023