#SIF_MAF2022
Kaut gan Valsts operatīvā medicīniskā komisija sākotnēji paziņoja, ka Madonas slimnīcai jāuzsāk „Covid-19" pacientu uzņemšana, nodrošinot 17 gultasvietas, sadzirdot pamatojumu par nespēju nodrošināt drošu pacientu plūsmu, šī prasība tika atcelta.
– Nevar tomēr teikt, ka mums nebija saskares ar kovida slimniekiem, jo slimnieki šeit tomēr nonāca un tad diezgan bieži tika arī ārstēti, – atzīst iestādes medicīniskā direktore Astrīda Svilāne. – Mēs izveidojām izolācijas palātu, ievērojām visus epidemioloģiskās drošības pasākumus infekcijas izplatības ierobežošanai, arī reanimācijā bija divas palātas ar kovidu saslimušajiem, kuras norobežojām no pārējā. Sākumā, kamēr bija stingrie noteikumi, mediķi ģērbās īpašajos aizsargtērpos. Ja pacientu uzņemšanas nodaļā slimniekiem konstatēja, ka ir kovids, tad gan viņus veda tālāk – visdrīzāk uz slimnīcām, kur bija novērošanas jeb speciālās observācijas gultas. Izolējot no pārējiem, viņus tur ielika un gaidīja, kāda būs atbilde. Ja bija tikai kovids, veda uz kovida nodaļām Jēkabpilī, Rēzeknē vai Gulbenē – to izlēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki pēc informācijas par brīvajām vietām šajās slimnīcās. Mūsu iestāde sūtīšanu neorganizēja.
– Uz vietas pie mums bija visādi, – turpina Astrīda Svilāne. – Ja kovids bija kā otra diagnoze, to attiecīgi ārstējām. Atceros pašu pirmo slimnieku, kas reanimācijā gulēja ar kovidu. Bija 2020. gada rudens, ilgi cīnījāmies, bet rezultāts bija bēdīgs. Slimnieks nebija pārvedams, situācija bija ļoti smaga.
Jautāta, kāpēc Madonas slimnīcā nebija kovida gultu, iestādes pārstāve skaidro: – Ja mums šīm saslimšanām būtu atsevišķa māja, kā tas kādreiz bija infekciju nodaļai, tad problēmu nebūtu. Bet infekciju nodaļas slimnīcā vairs nav, pacientu plūsma tiek organizēta caur parasto uzņemšanu. Diemžēl uzņemšanas nodaļas telpa nav diezko plaša, tur ir neiespējami noorganizēt divas plūsmas. Otra lieta – tai laikā slimnīcas viens lifts bija sabojājies. Ja vispār ir tikai divi lifti un viens nefunkcionē, kā vēl lai izolē un organizē plūsmu? Tie, kas slimnīcā ar kovidu nonāca, protams, tika vesti uz izmeklējumiem, un kopējā plūsmā to nevarēja darīt. Tika speciāli organizētas stundas, kad izveidojām koridoru, tika uzvilkti īpašie aizsargtērpi, un slimnieki tika vesti uz rentgenu vai citām procedūrām. Pamatā ar kovidu saslimušie atradās īpašajās palātās, bet, ja tiešām kādi specifiski izmeklējumi bija vajadzīgi, ievērojot piesardzību, tie tika veikti. Speciālisti, kas nāca palātā taisīt kardiogrammu vai veikt kādu konsultāciju, ģērbās īpašajos aizsargtērpos.
– Nu izmainījies arī vīruss, – par iegūto pieredzi saistībā ar kovidu vēsta Astrīda Svilāne. – Sākumā tas bija nezināms un ļoti agresīvs. Tagad gan no vakcinācijām, gan pārslimošanas cilvēkiem ir izveidojusies imunitāte. Pats vīruss ir mainījis savu agresivitāti, saslimušajiem nav tik smagi. Vīrusa pirmie paveidi bija ar izteiktiem plaušu bojājumiem, daudzus slimos vajadzēja mākslīgi elpināt. Tagad slimības formas ir aizvien vieglākas – liela daļa izslimo mājās, līdz slimnīcām nemaz nenonāk. Divu gadu laikā gan esam ieguvuši zināšanas, gan palīdzējušas vakcīnas, un imunitāte veidojusies izslimojot. Kopumā jāsaka – tas bija nepieredzēts laiks, kam visa pasaule gāja cauri.
Tagad kovids ir pierastāka lieta, to sāk uztvert gandrīz kā gripu. Šogad ar gripu slimo pat smagākā formā, un skaidrojums ir tāds, ka iepriekšējos divus gadus ar gripu Latvijas iedzīvotāji īsti nesaskārās, līdz ar to imunitāte kļuva vājāka. Bez saskares ar vīrusiem neesam bijuši nekad un arī nebūsim, tāpēc jāievēro piesardzība. Svarīga ir roku mazgāšana, telpu vēdināšana, slimnīcas teritorijā joprojām lietojam sejas maskas. Tas pasargā, nozīmīga pašu domāšana un higiēna.
17.01.2023.