#SIF_MAF2022
Strauji pieaugot energoresursu cenām un siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, palielinājusies arī iedzīvotāju interese par iespējām samazināt siltuma patēriņu un apkures rēķinus mājās.
Inese Rudzone jau 11 gadu dzīvo vienā no daudzdzīvokļu mājām Liezēres pagastā, kur siltums apkures sezonā izmaksā dārgi: – Pagājušajā ziemā, kad siltummezglā attiecīgi tika noregulēts režīms, bija silti, bet iepriekš ir bijis visādi – esmu arī salusi. Arī tagad jau bija jāsāk kurināt, dzīvoklī ir drēgni, bet lielākā daļa tam nepiekrīt. Taču kāda jēga ir apsildīt un maksāt par elektrību, kuras cena arī ir pieaugusi. Tad jau izdevīgāk būtu pieslēgt centralizēto siltumapgādi. Bažīgu gan dara jaunais divkārt lielākais tarifs (81,13 eiro par megavatstundu), jo iepriekšējā apkures sezonā trīsistabu dzīvokļa apsilde izmaksāja ap 100 eiro un vairāk mēnesī, bet tagad droši vien tie būs visi divi simti.
Protams, būtu labi, ja arī mūsu mājā tiktu īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, bet tas ir nereāli. Ja jau mēs nevaram vienoties par apkures sezonas sākšanu, kur nu vēl pieņemt lēmumu par mājas siltināšanu! Mūsu mājā daudz ir sociālo dzīvokļu, un tajā dzīvo tikai divas ģimenes ar bērniem. Līdz ar to vajadzētu vispirms novērst problēmas siltummezglā, lai tajā varētu uzstādīt režīmu atbilstoši laikapstākļiem un pavasarī par siltumu nebūtu jāmaksā gandrīz tikpat, cik ziemā.
– Manuprāt, energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu mājās ir tas, kas šobrīd, kad paaugstinās maksa par siltumu un elektrību, noteikti ir jādara, – atzīst Vestienas ielas 16 Madonā mājas vecākais Edgars Gailums. – Pie tam jāņem vērā arī fakts, ka gandrīz visas daudzdzīvokļu mājas Madonā ir celtas pirms krietna laika, līdz ar to tās savu mūžu ir nokalpojušas. Ja netiek veiktas nekādas investīcijas mājas uzlabošanai, tehniskais stāvoklis strauji pasliktinās, un siltināšana ir ļoti laba iespēja šo māju atkal atdzīvināt, tehniski uzlabot ar Eiropas un pašvaldības atbalstu – sakārtot ilgtermiņā. Katrā ziņā no siltināšanas ir ļoti daudz ieguvumu, lai arī sākotnēji šķiet, ka tas ir dārgs process. Tai pašā laikā, ja sarēķina visus tos ieguvumus, jāsaprot, ka tas atmaksājas. Pirmkārt jau jāņem vērā, ka tiek samazināts siltumenerģijas patēriņš, mazāki ir siltuma rēķini, lai arī tie varbūt pilnībā nenosedz kredītmaksājumu. Un tā nav tikai mājas siltināšana, tā ir iespēja sakārtot mājas inženiertehniskos tīklus, pastiprināt pamatus utt. Līdz ar to pēc tam nav tik daudz vairs jāiegulda remontos, jo katrs remonts jau maksā noteiktu naudas summu. Bez tam, nosiltinot māju, pieaug arī nekustamā īpašuma vērtība, un, protams, arī estētiski māja kļūst pievilcīgāka.
Arī mēs gatavojamies savu māju siltināt. Ir veikts energoaudits, cenu aptauja par projektētāja izvēli, ar kuru iepazīstināsim mājas iedzīvotājus, lai izvēlētos optimālāko variantu. Tad sekos pārējā procedūra. Katrā ziņā tas prasīs laiku.
ŽEŅA KOZLOVA un
BAIBA MIGLONE