#SIF_MAF2022
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku mākslinieciskā padome ir apstiprinājusi visu koprepertuāra nozaru virsdiriģentus un virsvadītājus. Koru lielkoncerta virsdiriģentu saimē būs arī Madonas koru apriņķa virsvadītājs Ārijs Šķepasts, bet par pūtēju orķestru svētku virsdiriģentu pirmo reizi kļūs Madonas pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs Andrejs Cepītis.
– Tas zināmā mērā ir mūsu orķestra nopelns un atzinība visam kolektīvam – šo godu mēs kopīgi esam nopelnījuši, – saka Madonas orķestra mākslinieciskais vadītājs Andrejs Cepītis. – Jau kopš 2010. gada visos konkursos esam ieguvuši pirmās vietas, pie tam augstākās grūtības pakāpes grupā kopā ar galvaspilsētas orķestriem. Vienmēr sev esam izvirzījuši visaugstākās prasības, gadiem ejot, tās esam īstenojuši, un tā ir atzinība orķestra līdzšinējam darbam. Novērtējums manam darbam ir arī tas, ka pūtēju orķestru dižkoncerts "Laiks iet pāri", kas skanēs Dziesmu svētku ietvaros, iesāksies ar Jurjānu Andreja "Dziesmusvētku maršu" manā aranžējumā. Savukārt Dziesmu svētku noslēguma koncertā no četriem pūtēju orķestru skaņdarbiem, kas izskanēs Mežaparka estrādē, Jurjānu Andreja "Ačkops" arī skanēs manā apdarē. Ikvienam aranžētājam tas ir augstākais punkts, ja skaņdarbs skan svētku Lielajā estrādē. Tas ir milzu gandarījums, ka par velti neesi dzīvojis un notis rakstījis. Šos aranžējumus, cita starpā, spēlē arī Polijā, Vācijā, Čehijā un citviet.
Pirms Dziesmu svētkiem 1. aprīlī Valmierā notiks Vidzemes novada pūtēju orķestru skate, savukārt finālskate plānota 3. jūnijā Ogres kultūras centrā. – Uzskatu, ka finālam bija jābūt Dziesmu svētku laikā, tad būtu cita noskaņa un plašs klausītāju loks, – komentē diriģents. – Jūnija sākumā Ogrē – tur paši spēlēsim un paši klausīsimies, bet klausītāju atbalsts ir tik būtisks. Ja klausītājs orķestri uzņem un novērtē, kā to ar stāvovācijām nesen piedzīvojām Rīgā, Vecās Ģertrūdes baznīcā, kas mūziķim var būt lielāka laime?
– Dziesmu svētku laikā mūsu orķestrim būs svarīgs arī koncerts baznīcā, – turpina virsvadītājs.
– Bez tam Madonas orķestrim būs jāspēlē Lielajā ģildē, kur uzstāsies Latvijas pieci labākie orķestri, un tur skanēs latviešu pūtēju oriģinālmūzika. Mēs spēlēsim Jāņa Vītoliņa "Latvju rapsodiju Nr. 2" un vēl kādu skaņdarbu. Tas būs ļoti atbildīgs pasākums, arī pagājušajos svētkos šai izlases koncertā spēlējām, un zāle bija pārpilna ar komponistiem, mūzikas prominencēm.
Šobrīd orķestris brīvdienās nāk kopā un azartiski strādā. – Ceram, ka kovida ierobežojumu nebūs, varēsim slīpēt repertuāru, – pauž vadītājs. – Pateicība Dievam, ka mūs pandēmija tikpat kā neskāra. Pēc ierobežojumiem kolektīvs atkal sanāca kopā, jo ir iekšēji stiprs. Daudziem situācija ir smagāka, jo cilvēki pa to laiku atrada citas nodarbes. Mums daži muzikanti arī atkrita. Viena meitene, piemēram, sāka skriet "Stirnu bukā" un to turpina, orķestris viņai vairs nav svarīgs.
Jautāts, kuri Dziesmu svētki nākamvasar būs pašam, Andrejs Cepītis atbild, ka Dziesmu svētkos piedalās kopš 1973. gada: – Kā puika toreiz simtgades svētkos pirmo reizi spēlēju orķestrī. Tas bija neaizmirstams pacēlums, tumšie laiki, Mežaparks apjozts ar ķēdēm, bet tāda vienotība tautā – klausītājos un dalībniekos! Arī Atmodas laika svētki 1990. gadā, kad izskanēja padomju gados aizliegtās dziesmas, bija neaizmirstami. Es pats vienmēr esmu bijis orķestra rindās, vienīgi mūzikas vidusskolas laikā reiz vēlējos izjust atmosfēru kopkorī un biju starp dziedātājiem. Tā sajūta tiešām bija vienreizēja. Orķestrī ir citādi, tur augšā, kopkorī, var piedzīvot tādu kā nedēļu ideālajā Latvijā. Tas ir kaut kas vienreizējs, milzu pacēlums.
Tā kā Madonas orķestris mūsu novada dalībniekiem vienmēr apmešanās vietā ir uzspēlējis balli, jautāju, kā būs šogad. – Redzēs, –
atbild Andrejs Cepītis. – Visi vakari kolektīvam ir aizņemti, ir trīs koncerti, un tā ir prestiža lieta – parādīt, ka ne gramu neesam sliktāki par Rīgas orķestriem. Paredzēti mēģinājumi, svētdien – gājiens, būs fiziska pārslodze, bet kādu vakaru visus izkustināt gan vajadzētu.
Ierunājoties par svētku repertuāru, Andrejs Cepītis teic, ka būtu vairāk jādomā par jaunajiem cilvēkiem, tiem, kas nesīs karogu tālāk: – Žēl, ka programmā nav iekļauts Jura Jurjāna "Svētku maršs", kas ir pirmais latviešu oriģināldarbs pūtēju orķestrim, pirmo reizi skanējis 1895. gada Dziesmu svētkos. Svarīga vispār ir cilvēku izglītošana, īpaši bērnu un jauniešu. Dziesmu svētki ir mūsu kultūras augstākais punkts, mūsu tautas identitātes apliecinājums. Vai mūsdienu bērni prot dziedāt tautas dziesmas? Vai zina Ziemassvētku dziesmas? Ir stingri jādomā, lai nepazaudējam kulturālas tautas identitāti, lai šodienas izglītības sistēma to neiznīcina.
16.12.2022.