#SIF_MAF2022
Kad pagājušajā gadā daudzviet Latvijā sākās gandrīz vai saules paneļu uzstādīšanas bums, arī Bleideļu ģimene Bērzaunes pagastā izšķīrās par šādu soli.
Voldis un Janīna Bleideļi laikrakstam atklāj, ka viņus uz to rosinājis straujais energoresursu cenu kāpums, jo maksa par elektroenerģiju ģimenes budžetā veido lielu daļu. Mājsaimniecībā viss balstās uz elektrību – gan sadzīves tehnika, gan apkures sistēma.
Pirmais solis, izvēloties efektīvāku, mūsdienīgāku un – galvenais – ļoti ērtu apkures sistēmu, tika sperts 2012. gadā, kad viņi nolēma iesaistīties valsts atbalsta programmā, lai pārietu uz siltumsūkņa apkuri. Pusi no izdevumiem finansēja valsts, bet otra puse bija jāsedz pašiem.
– Mēs izvēlējāmies zemes siltumsūkņa apkuri, kas pēc speciālistu atzinuma ir labākais risinājums Latvijas klimatā. Tā darbības princips ir vienkāršs – izmantojot saldēšanas procesa enerģiju, tā no zemes tiek pārvietota uz mājas apkures sistēmu. Augsnē uzkrāto enerģiju var viegli izmantot mājas apsildei, tāpat karstā ūdens sagatavošanai. Apkures sezonā siltumsūknis saņem zemas temperatūras enerģiju no zemes, ar kompresoru to paaugstina, un iegūtais siltums tiek novadīts uz ēkas apkures sistēmu. Šis apkures veids ir ļoti ērts un arī ieguvumu daudz. Vienīgais mīnuss ir dārgā šādas sistēmas ierīkošana – pirms desmit gadiem tas izmaksāja 11 000 latu. Pie tam sākumā tas bija jādara par saviem līdzekļiem, jo valsts pusi atmaksāja tikai pēc visu darbu pabeigšanas, – uzsver Voldis un Janīna.
Zemes siltumsūkņa ierīkošanai ir trīs veidi – zemes siltuma kolektors (kontūrs), ģeotermālais dziļurbums un ūdenstilpes siltuma kolektors.
Tā kā teritorija līdz galam vēl nebija iekopta (sastādīti augļu koki, košumkrūmi u. c.), tika izvēlēts kontūrs. Tas nozīmē, ka bija nepieciešama apmēram 600 m2 platība, kurā 1,2 m dziļumā bija jāierok caurules ar kopējo garumu 600 m. Arī mājas iekšējā apkures sistēma bija jāpārbūvē – jānomaina čuguna radiatori pret energoefektīvākiem radiatoriem.
Daloties pieredzē, Voldis un Janīna atzīst: – Toties tad, kad siltumsūkņa apkure ierīkota, ieguvums ir acīmredzams. Nav vairs jāgādā un jāved malka telpu apsildei, māja ir tīra, un arī siltuma nodrošināšana ir ļoti vienkārša – nospiežot pogu, rudenī ieslēdz apkuri, bet pavasarī – izslēdz, atstājot vienīgi ieslēgtu siltumsūkņa darbību karstā ūdens sagatavošanai. Temperatūra visās telpās ir vienmērīga, dzīvojam
21-22 grādu siltumā. Arī no finansiāliem apsvērumiem visus šos gadus, kamēr par 1 kWh maksājām vidēji 16 centu, bija izdevīgi, jo kurināt ar malku arī nav nekāds lētais prieks. Tas gan ir atkarīgs arī no tā, vai pašam ir mežs vai malka ir jāpērk, jo tādā gadījumā malkas apkure neko daudz lētāka nav. Malkas cena taču arī ir būtiski palielinājusies, it īpaši kvalitatīvai malkai. Turklāt tad mājās ir jābūt vienam cilvēkam, kas ar to nodarbojas, bet ne vienmēr tas ir iespējams.
Ļoti svarīgi bija izvēlēties nepieciešamo siltumsūkņa jaudu. Tai noteikti ir jābūt optimālai, jo pretējā gadījumā, ja tā būs par lielu vai par mazu, lielākas būs arī elektroenerģijas izmaksas.
Diemžēl situācija mainījās pagājušajā gadā, kad elektrības cena tik ļoti palielinājās, ka būtiski pieauga arī izmaksas, nodrošinot šķidruma cirkulāciju sistēmā. Līdz ar to bija jāmeklē risinājums izmaksu samazinājumam ilgtermiņā. Saules paneļi ir viens no labākajiem veidiem, kā pašpatēriņam saražot lētu elektroenerģiju.
Izvērtējot izmaksas, iespējamo ieguldījumu atmaksāšanās laiku, nepieciešamo kWh daudzumu, kas būtu nepieciešams gada patēriņam, un citas tehniskas lietas, uz saimniecības ēkas jumta izvietojām 22 saules paneļus. Izmantojot saules paneļus, elektroenerģiju ražojam kopš pagājušā gada 6. jūlija. Līdz 31. decembrim tika saražotas 3000 kilovatstundu, naudas izteiksmē tas ir aptuveni 1100 eiro (aprēķinot pēc tā brīža elektroenerģijas cenām). Izmantojam neto uzskaites sistēmu – vasarā saražoto elektroenerģiju patērējam ziemā. Plānojam, ka gada laikā saražosim ap 7000-7500 kWh, kas būtu pietiekami kopējam mājas gada patēriņam.
Cik ilgā laikā šis ieguldījums atmaksāsies, gan vēl grūti spriest, jo pieredze ir pārāk maza, pagājis tikai pirmais pusgads. Secinājumus varēsim izdarīt rudenī, kad būs zināms, cik daudz enerģijas iegūts gada laikā un saulainajos mēnešos – aprīlī, maijā, jūnijā, kad enerģiju ir iespējams saražot vairāk. Saulainajās dienās ļoti labi enerģija tiek saražota arī ziemā. Vienīgi tagad dienas ir īsas, un jautājums jau ir arī par to, cik bieži vispār spīd saule.
Veiktie aprēķini liecina, ka ieguldījums varētu atmaksāties četru līdz piecu gadu laikā, bet to būtiski ietekmēs tā brīža elektroenerģijas cena, kas pašlaik ir ļoti mainīga.
28.02.2023.