#SIF_MAF2022
Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdz 2024. gada 1. janvārim viens no vietvaru pienākumiem ir izveidot un finansēt pašvaldības policiju. Daudzus iepriekšējos gadus (un arī vēl šobrīd) kontrole par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Madonas novadā nodota pašvaldības kārtībniekiem, taču nu uzsākts darbs pie pašvaldības policijas (PP) izveides.
– Savas kompetences ietvaros kārtībnieki darbu turpina, bet skaitām dienas un gaidām, kad uzsāks strādāt pašvaldības policija, tās jaunais priekšnieks, – atzīst ilggadējais kārtībnieks GATIS KUŠĶIS. Madonas novada pašvaldībā noskaidrojām, ka amata konkursa ietvaros izvēlētais pašvaldības policijas priekšnieka kandidāts apstiprināšanai tiks virzīts 30. marta domes sēdē.
– Šobrīd esam trīs kārtībnieki – Iveta Vāvere, Jānis Gļauda un es. Strādājam uz pusslodzi, darba pietiek. Jaunajam PP priekšniekam noteikti būs sava vīzija, redzējums par prioritātēm šai jomā, varbūt kaut ko varēsim ieteikt arī no līdzšinējās darba pieredzes. Tas vienkārši būs ar citu vērienu. PP būs vieglāk strādāt, jo šobrīd (kopš 2020. gada 1. jūlijā ir stājušās spēkā izmaiņas Administratīvās atbildības likumā. – Aut.) ir daudzas tādas jomas, kur kārtībniekiem ir mazliet sasietas rokas. Savas kompetences ietvaros, protams, cenšamies un darām, – pauž Gatis Kušķis.
– Kādi ir izplatītākie pārkāpumi, pie kuru prevencijas un kontroles strādājat?
– Strādājam pie pašvaldības saistošo noteikumu kontroles par reklāmām, ūdensapgādi un ūdenssaimniecības pakalpojumiem, piemēram, ka nopludina notekūdeņus ne tur, kur vajadzētu. Šobrīd ļoti aktuāls jautājums – ielu tirdzniecība, braucam, kontrolējam, tā kā tagad spēkā stājušies jaunie noteikumi – ka tirgošanās atļauju var saņemt tikai pēc pašvaldības nodevas samaksāšanas. Apsekojam arī nesakoptās teritorijas, divreiz gadā tās tomēr jāappļauj, jāsakopj. Sūtam brīdinājumus, ja nenopļauj, tad seko protokols un administratīvā lietvedība, tālāk administratīvā komisija lietu izskata, un tiek nospriests soda mērs.
Visbiežākie tomēr ir signāli no iedzīvotājiem par mājdzīvnieku turēšanas un atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem. Atkritumu tēma ir uzlabojusies, šobrīd tikai paretam vairs ziņo par neatļautās vietās izmestiem atkritumiem, bet uz pavasari, sniegam kūstot, viss kas vēl var atklāties. Šobrīd un ik pavasari aktuāla problēma ir suņu ekskrementi. Esam rīkojuši reidus, un atklājas, ka lielākajai daļai saimnieku maisiņi ekskrementu savākšanai ir līdzi un var mums tos uzrādīt. Vai tie katru reizi tiek izmantoti? Vai varbūt reidos netrāpām tieši uz neapzinīgajiem suņu saimniekiem? Bet katru gadu šīs problēmas ar suņu ekskrementiem tomēr atkārtojas. Pašvaldība ir uzstādījusi arī speciālos konteinerus, lai cilvēkiem nebūtu jānes suņu ekskrementi rokās. Jāteic, ka gadu gaitā situācija nedaudz arī ir uzlabojusies, bet pa kādam gadījumam tomēr ir. Ja cits iedzīvotājs redz šādus vai citus pārkāpumus, var droši fotografēt un iesūtīt mums, var aizrādīt paši.
Vēl aizvakar tika ziņots par to, ka daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs no 5. stāva brīvi palaiž suni pa kāpņu telpu. Kamēr līdz 1. stāvam tiek, visi kaimiņi ir aprieti, nobiedēti un tamlīdzīgi. "Mans suns nevienu nav sakodis," visbiežāk tiek dzirdēts šāds arguments no saimniekiem, kuri suņus palaiž bez pieskatīšanas. Bet tikpat daudz ir dzirdēts un lasīts, ka pašu suns sakodis bērnus vai pat saimniekus pašus, un tad teic – "nekad nebiju gaidījis, ka tā notiks". Tas tomēr ir dzīvnieks, ir situācijas, kad viņa rīcību neviens nevar paredzēt. Tādēļ ne velti likums noteic, ka sunim jāiet pavadā.
Sadarbojamies arī ar citām institūcijām – sociālo dienestu, bāriņtiesu, īpašumu uzturēšanas dienestu, "Madonas namsaimnieku" un citiem. Kas prasa palīdzību, tur arī palīdzam; tāpat pieskatām sabiedrisko kārtību publiskajos, sporta pasākumos. Pārbaudām un apsekojam arī pašvaldības dzīvokļus, kad tiek saņemti kādi signāli, piemēram, par alkohola lietošanu vai citu īres līguma nosacījumu pārkāpšanu. Par to informējam dzīvokļu jautājumu komisiju, arī sociālo dienestu.
– Ko, jūsuprāt, veiksmīgāk risinās PP?
– Tos pašus jautājumus, kas skar atkritumus, suņus, kaķus – principā visu. Jo diezgan daudz speciālajos likumos noteikts, kam ir kompetence konkrēto jautājumu izskatīt, un lielākā daļa ir pašvaldības policijas kompetencē. Mēs kā kārtībnieki strādājam ar saistošajiem noteikumiem, protams, nepaejam un nepabraucam garām arī, teiksim, nepilngadīgajiem smēķētājiem. Tur gan skrien tā, ka uzreiz varētu ielikt teicamu atzīmi sportā (smejas), bet, ja izdodas pieķert, šādus gadījumus tālāk nododam policijai, pedagogiem. Liela daļa sabiedriskās kārtības jautājumu šobrīd vairs nav kārtībnieku pārziņā, piemēram, par automašīnu neatļautu stāvēšanu. Tāpēc ļoti gaidām PP, lai varētu ar pilnu jaudu atkal strādāt, lai visa sistēma veiksmīgāk darbotos.
– Kā notiek komunikācija un darbs ar iedzīvotājiem?
– Savas kompetences ietvaros izskatām iedzīvotāju vai citu dienestu pārsūtītos iesniegumus, sniedzam atbildes. Madonas novada teritorija gan ir liela, esam tikai trīs, bet cenšamies saplānot arī preventīvus braucienus pa pagastiem, apvienību pārvaldēm. Ir pieņemšanas laiki, e-pasts un tālruņa numuri, kas atrodami pašvaldības mājaslapā www.madona.lv. Liela daļa iedzīvotāju zvana, grib palikt anonīmi. Jebkurā gadījumā noziņoto situāciju pārbaudām, taču, caur iesniegumu risinot, lietas apstākļi ir konkrētāki.
Iespējamā pārkāpēja pirmais visbiežākais jautājums ir: "Kurš par mani sūdzējās?" Vai arī – uz kāda pamata viņš nonācis mūsu redzeslokā? Es vienmēr esmu uzsvēris un tā arī strādājam, ka kārtībniekiem pirmā vienmēr ir saruna – mēs neesam tendēti uz sodīšanu. Gribam vienkārši panākt, lai pārkāpums vai problēmas neatkārtotos. Liela daļa cilvēku to arī saprot, paldies viņiem par to, viss kārtībā, jo reizēm par iemeslu pārkāpumam ir nezināšana, neaizdomāšanās. Protams, ir arī klaji kārtības ignorēšanas gadījumi, kad ar runāšanos vien nepietiek.
– Kas sniedz gandarījumu šai darbā?
– Ja izdodas cilvēkam palīdzēt atrisināt kādas problēmsituācijas. Un ka kāds tomēr pasaka "paldies!". Reti, bet tā mēdz notikt (smejas). Un tas ir daudz.
28.03.2023.