#SIF_MAF2022
Šajā gadsimtā esam piedzīvojuši jau divas administratīvi teritoriālās reformas – gan 2009. gadā, kad bijušie rajoni tika sadalīti novados, gan 2021. gadā, kad tie gandrīz tādās pašās robežās atkal tika apvienoti.
Abās reizēs, bet jo īpaši pirms Latvijas kartes pirmās sadalīšanas 119 administratīvajās vienībās, cesvainieši kopā ar pieredzējušo pašvaldības vadītāju VILNI ŠPATU stāvēja kā klints – novads ar centru Cesvaine ar vai bez kaimiņu teritorijām, uzskatot, ka arī mazā novadā var daudz izdarīt un īstenot arī ES struktūrfondu līdzfinansētus projektus.
Lielā mērā tas Cesvaines novadam, šādā statusā darbojoties līdz pat reformai 2021. gadā, arī izdevās. Taču kā ir tagad – vai, apvienojoties Madonas novadā, cesvainieši ir ieguvēji vai tomēr zaudētāji?
– Manā skatījumā, Cesvaine pusotru gadu pēc īstenotās reformas un darbības jaunajā Madonas novadā sūdzēties nevar. Pirmais pusgads vēl pagāja, strādājot pēc iepriekš apstiprinātā budžeta katrā novadā, – uzsver Madonas novada Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Špats. – Jāatzīst, ka sākumā bija ļoti saspringts darba periods, jo vienlaikus notika jaunā novada formēšana un jaunu struktūru veidošana. Lai nonāktu pie kopsaucēja, notika spraigas diskusijas, bet spējām vienoties, un pirmais pusgads jaunajā novadā noslēdzās veiksmīgi.
Šajā gadā darbs tika turpināts jau ar pirmo apstiprināto kopīgo novada budžetu. Lielākais projekts, ko šogad īstenojam, ir vidusskolas stadiona izbūve, kas atšķirībā no citiem projektiem sagādāja atkal citādākas grūtības. Paldies jāsaka arī Madonas novada domes priekšsēdētājam par iesaistīšanos stadiona projekta realizācijā.
– Raksturojiet, lūdzu, kāds kopumā šis gads ir bijis Cesvaines apvienībā!
– Pamazām pierodam pie jaunā statusa. Pozitīvi, ka ir saglabātas visas iestādes – Cesvaines vidusskola, kurā mācās vairāk nekā 280 skolēnu, bērnudārzs, kuru apmeklē vairāk nekā 100 bērnu, bibliotēkas, kultūras nams.
Ir plānots centralizēt ūdenssaimniecību. Ūdens un kanalizācijas pakalpojumus Cesvaines pilsētā sniegs SIA „Madonas ūdens", bet SIA „Cesvaines siltums" turpina darbu, nodrošinot siltumapgādes pakalpojumu. Atkritumus ir sācis apsaimniekot SIA „Madonas namsaimnieks".
Pilnīgi jauna struktūra ir izveidota, lai varētu funkcionēt Cesvaines pils, kur gandrīz piecus gadus notika remonts. Tā sadarbībā ar tūrisma speciālistiem šogad ir darbojusies ļoti veiksmīgi. Šis gads tūrisma jomā Cesvainē kopumā bijis pat ļoti labs. No Cesvaines pils vien ieņēmumi budžetā ir ap 80 000 eiro, spējam pili uzturēt pašai ar saviem ieņēmumiem. Apmeklētāju skaits ir pārsniedzis 30 000,
un tas ir daudz. Katrā ziņā pils ir tā, kas daudzina gan Cesvaines, gan tagad arī Madonas novada vārdu.
Šogad esam veikuši telpu remontu bijušajā SIA „Cesvaines komunālie pakalpojumi" ēkā, lai uz turieni varētu pārcelties Cesvainē atrodošies sociālie darbinieki, turpinot sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem.
Ļoti ceram, ka pēc jaunās valdības izveidošanas nemainīsies plāni uz bijušās Cesvaines internātskolas ēku pārcelt Zemessardzes 26. kājnieku bataljonu, kas apvieno Madonas un Gulbenes zemessargus. Cesvaine ir tāds kā viduspunkts, un esam ieinteresēti, lai šī ēka tiktu izmantota. Ar zemessargiem dzīvīgums Cesvainē tikai palielinātos.
Lielākā problēma, kas mums patlaban jārisina, ir jauna ģimenes ārsta piesaiste. Iesākumā ir iespēja nomāt iepriekšējās ģimenes ārstes prakses telpas, bet arī pašvaldībai ir savas telpas, kurās gan nepieciešams remonts.
Ģimenes ārstu piesaistīt ir problemātiski valsts pozīcijas dēļ, jo nepastāv sistēma, ka pēc augstskolas jaunajiem speciālistiem būtu kāds laiks jānostrādā pēc nosūtījuma. Tagad katrs pats izvēlas sev tīkamo vietu, bet lielās slimnīcas vēl cenšas jaunos speciālistus „pārpirkt".
– Visus šos gadus jūs esat bijis diezgan skeptiski noskaņots pret pārmaiņām Latvijas administratīvajā kartē. Vai pēc pirmās pieredzes jaunizveidotajā Madonas novadā varbūt domas ir mainījušās?
– Šai ziņā es arī tagad neesmu optimists un savus uzskatus neesmu mainījis. Pērn pirms pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotajā Madonas novadā daudz runājām, ka jāiet decentralizācijas virzienā, bet, iepazīstoties ar jauno Pašvaldību likumu, kas spēkā stāsies ar 1. janvāri, nākas secināt, ka tajā daudz kas ir uzrakstīts konkrēti un pareizi, taču diemžēl kopumā to caurvij centralizācijas gars. Teritorijās, kuras ietilpst kāda liela novada sastāvā, teikšana ir maza. Uz vietas paliek izpildvaras realizācijas punkti, bet pazūd vietējās kopienas pašiniciatīva.
Manā skatījumā, būtu jāveido divu līmeņu pašvaldības. Jaunizveidotais Madonas novads, līdzīgi kā kādreiz Madonas rajons, varētu būt otrā līmeņa pašvaldība, bet pirmā līmeņa pašvaldības – pilsētas un pagasti ar 500, 1000, 2000 vai vairāk iedzīvotājiem. Būtu vienīgi jāvienojas par funkciju un finansējuma sadali.
Ir daudz kas, ko nenoliedzami var un vajag darīt kopīgi. Ir jomas, kur centralizācijai ir pozitīvs pienesums, kā, piemēram, plānošanas dokumenti, metodiskais darbs dažādās nozarēs, civilā aizsardzība, veicot kopīgus lielākus iepirkumus u. c.
– Kā ar darba apjomu – vai, optimizējot darbinieku skaitu apvienībās, tas ir samazinājies?
– Tā, protams, nav. Piemēram, es kā apvienības pārvaldes vadītājs daru to pašu, ko pirms tam kā Cesvaines novada domes priekšsēdētājs, izņemot domes lēmumu sagatavošanu. Bet klāt nākuši dažādi jauni pienākumi.
Protams, ir jautājumi, kas nu ir Madonas novada centrālās administrācijas kompetencē, kur tiešām strādā ļoti atsaucīgi, zinoši speciālisti.
Daudz laika paņem komunikācija gan ar iedzīvotājiem, gan darbiniekiem, bet tā jau ir pašvaldības darbinieku ikdiena.
Reizēm izbrīna, ka daudziem joprojām nav izpratnes par izmaiņām pēc īstenotās administratīvi teritoriālās reformas. Ir iedzīvotāji, kuri jauno struktūru stipri pielīdzina vecajam Madonas rajonam, pat ar domu, ka ir kopīgais un vēl katram atsevišķais naudas maks. Pašreizējais Madonas novads ar bijušo Madonas rajonu ir līdzīgi tikai pēc robežām, ne pēc būtības.
Ja par reformām – tās ir bijušas, gājušas un atkal nākušas, daudz kas ir mainījies. Cesvaine ir bijusi apdzīvota vieta jau sen, beidzamā gadsimta laikā te bijis gan Cesvaines rajons, gan pilsēta ar lauku teritoriju, gan pilsēta un pagasts, gan patstāvīgs novads. Allaž tai ir bijusi sava teikšana un savi lēmēji.
Tagad tā vairs nav, bet domāju, ka gan jau pie tā atgriezīsies. Attīstība jau notiek pa spirāli. Valsts izveido lielus veidojumus un tad saprot, ka tas īsti nefunkcionē. Un tad atkal veic izmaiņas. Es ļoti ceru, ka kādreiz notiks decentralizācija un ka arī es to savā darba mūžā piedzīvošu.
Pretējā gadījumā tas var novest pie tā, ka kādā brīdī cilvēki pārstās doties uz vēlēšanām, ja visa dzīve pārcelsies uz novadu centriem, bet pārējā teritorija pamazām pārvērtīsies par nomalēm.
– Jaunizveidotajā Madonas novadā Cesvaine gan ir plaši pārstāvēta, pie tam gan lēmējvarā, gan izpildvarā.
– Pagaidām – jā, un tas priekš mums ir labi, bet nav nekādas garantijas, ka tā būs arī turpmāk. Tagadējā Madonas novada domes deputātu vidū ir trīs cesvainieši, tai skaitā arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, un arī par Madonas novada pašvaldības izpilddirektoru tika apstiprināts bijušais Cesvaines novada izpilddirektors. Ja tā var teikt, mums ir „savs lobijs". Pie tam novada vadība ir ļoti atsaucīga mūsu plāniem un centieniem.
Galvenais vēlējums ir, lai, neraugoties uz visām pārmaiņām, Cesvaine turpinātu attīstīties un lai cilvēkiem būtu vēlēšanās šeit dzīvot!
30.12.2022.