#SIF_MAF2022
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders:
– Skatoties kopumā uz visu „Covid-19" periodu, varam izdalīt divus posmus. Viens no tiem ir pats sākums, 2020. gada pavasaris, kad bija pirmā ārkārtējā situācija valstī. Attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu radās pirmā pieredze. Savukārt atlikušajā kovida periodā jau bija pavisam cita pieredze. 2020. gada martā, kad tika fiksēti pirmie gadījumi un bija sākusies pandēmija, ņemot vērā nepietiekamo individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu, tika lemts par ļoti būtisku veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu uz laiku. Bija aptuveni trīs nedēļu ilgs periods, kad praktiski tika nodrošināts pavisam neliels skaits pakalpojumu, kas ikdienā pieejams pacientiem. Šajos jaunajos apstākļos bija ne tikai jāiemanās organizēt cilvēku plūsmas, bet arī sākotnēji jaunajiem apstākļiem nepietiekams specifiskais nodrošinājums. Savukārt situācijai stabilizējoties, valstī sakārtojoties individuālajai aizsardzības līdzekļu sistēmai, pakāpeniski tika atjaunotas ambulatorās konsultācijas, dienas stacionāra pakalpojumi un plānveida stacionārā palīdzība. Nākamajos kovida uzliesmojuma periodos pieeja medicīniskās aprūpes sniegšanai bija mainīta, pakalpojumi pilnā apmērā vai daļēji tika sniegti. Protams, visā valsts teritorijā situācija nav bijusi vienāda, tomēr šis laiks medicīnas aprūpē bijis izaicinājumiem pilns, bet ir nākušas klāt zināšanas gan attiecībā uz pacientu plūsmas organizēšanu, gan plašāku tehnoloģiju izmantošanu, kas savā reizē pacientam ir ērtāk, piemēram, videoformāta vizīte.
Kovida laikā tika novērots, ka cilvēki, ja nav akūta nepieciešamība, nemaz nemeklē ārstu palīdzību, to atliekot uz vēlāku laiku. Līdz ar to daudziem ir saasinājušās veselības problēmas, veselības stāvoklis ir pasliktinājies, kā arī tādējādi papildus tiek noslogoti medicīnas darbinieki.
17.01.2023.