Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

“Būt mūzikā ir mana identitāte”

INESE ELSIŅA

Autors • 14.07.2022.

“Būt mūzikā ir mana identitāte”
Burtu lielums

#SIF_MAF2022

Joprojām dzīvoju savā izsapņotajā profesijā, kas bijusi diezgan organiska, ņemot vērā iesaisti Madonas kultūras dzīvē jau kopš bērnības un pēc tam mācības dažādās mūzikas skolās gan Latvijā, gan ārpus tās, – "Staram" saka vijolniece Rasa Pole. – Šai vidē jūtos dabiski un piepildīti, tā ir mana identitāte.

Šobrīd esmu Liepājas simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas mūziķe, uz pusslodzi strādāju arī Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestrī. Nu jau gandrīz gadu spēlēju apvienībā "JUUK", kas ir folkroka un kantrī grupa, un šo apvienību Madonas pusē varēs iepazīt 6. augustā, kad uzstāsimies Haralda Medņa kultūrizglītības centrā "Dziesmu svētku skola", Praulienas pagasta "Dzintaros", ikgadējās Arta dienas ietvaros.
Rasa neslēpj, ka sava tēva – Arta Kumsāra – aizmuguri jutusi vienmēr: – Tā radīja manī piederības izjūtu, bet tagad man ir cits uzvārds. Ar vīru salaulājāmies pirms gada, un varu teikt, ka ir labi sevi piepildīt profesionālajā laukā, bet ģimene ir nākamais svarīgais solis. Vīra pamatnodarbošanās saistīta ar IT un spēļu izstrādi. Viņš pasniedz arī latīņu dejas. Kad sākās "Covid-19" un manā profesionālajā darbā iestājās klusums, vīra lauciņš zēla un plauka. Tad nedaudz pastrādāju viņa uzņēmumā. Vīrs tobrīd darbojās pie jauna projekta, un man vajadzēja meklēt pasaules mēroga medijus un sūtīt tiem preses relīzes. Bija labi palīdzēt, bet sapratu, ka tas galīgi nav mans.
Atceroties vēl "Covid-19" laikus, Rasa uzsver, ka tobrīd bija "Sinfonietta Rīga" mūziķe: – Pāris mēnešus nenotika nekas. Pēc laika sākās video koncerti, ieraksti. Valsts orķestriem ir noteikts skaits koncertu, kas jāizpilda, uz lauriem gulēt nevar. Bija jāmeklē citas izpausmes formas. Mūziķiem tas bija noderīgi, jo palīdzēja turēties formā. Noliekot instrumentu uz ilgāku laiku, būtu sarežģīti atgriezties un būt kvalitatīviem savā profesijā. Pēc koncertiem, kas notika digitālā veidā, bija izdarīta darba sajūta, bet piepildījumu gan bija grūti rast. Video formāts un tas, ka nav publikas, savā veidā radīja lielāku paša kolektīva saliedētību. Nebija citu, kam spēlēt, tad spēlējam viens otram. Emocijas virpuļoja starp mūziķiem, savukārt tad, kad spēlējam skatītājiem, virzība un emocionālā atdeve ir uz publiku. Ļoti priecājos, ka atkal esam atgriezušies klasiskajā formātā: ir izpildītājs un ir skatītājs.
Jautāta par dejas mīlestību, Rasa atklāj: – Pateicoties dejai, iepazinos ar savu vīru. Deja tuvina mūsu atšķirību, jo nākam no dažādām vidēm. Dejā savijas gan mūzika, gan ritms, un mans vīrs ļoti labi izjūt latīņu deju muzikālos akcentus, kas šajās dejās ir ļoti būtiski. Viņš māca šīs dejas arī citiem, pacietīgi prot izskaidrot visas detaļas. Un vēl – viņš ir dīdžejs latīņu deju pasākumos. Šajā jomā tāpat nepieciešams radošums un improvizācija.

Kad ievaicājos par mūziķes gaitām operas orķestrī, Rasa komentē: – Operai ir pilnīgi cita specifika. Ir orķestra bedre, nav tieša kontakta ar skatītājiem, un mūzikas repertuārs ir atšķirīgs no simfoniskā orķestra partitūrām. Tās nav simfonijas vai pavadījumi solo koncertiem, bet mūzika baletam un operai. Izpildot šo mūziku, jābūt ļoti elastīgam, jābūt ciešā kontaktā ar diriģentu, jo mēģinājumu ir maz un var gadīties, ka izrāde jāspēlē pa taisno. Nepieciešama pielāgošanās, zibenīga reakcija un ļoti ātra materiāla apgūšana, noder arī lapas lasīšanas prasmes. Operas un baleta nošu materiāls bieži vien ir vairāk nekā simt lappuses. Katru vakaru sagatavoties jaunai izrādei ir izaicinājums. Operas mūziķi stāsta, ka pēc diviem gadiem iestāsies sajūta, ka tagad repertuāru beidzot esi apguvis. Sākuma periodā ir normāli, ka pamazām pierodi pie jaunajiem spēles noteikumiem. Tiek dots laiks un ērta augsne tam, lai varētu tikt līdzi un apgūt nepieciešamo.
Kad taujāju, vai Rasa ieteiktu bērniem, jauniešiem izvēlēties mūziķa ceļu, saņemu apstiprinošu atbildi: – Šis ceļš ir tā vērts! Nav viegli, un to katrs mūziķis pateiks, ka ir lūzuma punkti visās vecuma kategorijās, bet reizēm, satiekot kādu izbijušu skolasbiedru, kurš nav aizgājis mūziķa ceļu, man nedaudz ir žēl. Viņš taču nepiedzīvo debesis, ko spēj iedot tikai mūzika.

15.07.2022.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px