#SIF_MAF2022
Kādreizējā Vestienas pamatskolas absolvente AGNESE ĢĒRĶE pēdējos piecus gadus šai skolā aizvadīja kā sociālo zinību, teātra mākslas skolotāja, pastrādāja arī par direktores vietnieci mācību darbā. Pašvaldībai pieņemot lēmumu par skolas slēgšanu, jauns mācību gads šai skolā vairs netiks uzsākts, par ko viņa teic: – No vienas puses – skumji, no otras – pilnīgi visi pedagogi, kas bijām, sapratām, ka cita varianta jau nav. Ja nav skolēnu, skolai nav nākotnes.
Iepriekšējā mācību gadā skolā mācījušies vien 28 audzēkņi, no kuriem daļa pat nebijuši vietējie vestēnieši, bet gan Madonas, Sarkaņu, Bērzaunes iedzīvotāji. Savukārt ap 20 skolēnu no Vestienas vesti uz citām mācību iestādēm. Agnese Ģērķe pieļauj – daudzi vecāki jau laikus nolēmuši savu bērnu laist skolā, par kuras tālāko pastāvēšanu šaubu nav.
Tomēr bērnu reālais skaits un demogrāfiskā situācija, darbs apvienotās klasēs – šādam mācību procesam nebūtu ilgas nākotnes pat tad, ja visi šā brīža skolas vecuma bērni, Vestienas iedzīvotāji, mācītos vietējā mācību iestādē.
– Brālim dēls ies 1. klasē, tad gan ir mazliet skumji par viņu, ka pirmklasniekam agrāk būs jāceļas no rīta, jābrauc kaut kur uz skolu. Es savā laikā pamodos, divas minūtes – un biju skolā. Vēlāk, kad mācījos Ērgļu vidusskolā, bija tik grūti pamosties un braukāt. Bet bērni jau ātri pie visa pierod, domāju, ka pašvaldība arī nāks pretī ar skolēnu vadāšanu, ir sabiedriskais transports. Tāpat daudzi vecāki jau šobrīd bērnus ved uz Madonu – kustība jau notiek, – novērojumos dalās Agnese Ģērķe. Esot arī kāda pozitīva tendence – vairākas jaunās ģimenes pārceļas uz Vestienas pagastu, jo dzīve pilsētā kļūstot arvien dārgāka.
– Laukos tomēr ir lētāk, foršāk, drošāk un tīrāk – 100 iemeslu var nosaukt. Varbūt pēc kādiem gadiem skola būs tomēr jāver vaļā, ja cilvēku izvēle par labu pārnākšanai uz dzīvi laukos turpināsies, – vestēniete pieļauj.
Viņa pati noteikti vēlas palikt Vestienā, bet ar darba meklējumiem pagaidām nesteidzas. – Skolotāja darbu gan jau tūlīt kaut kur atrastu, jo pedagogu trūkst. Man ir vairākas profesijas un arī daudzas intereses, tādēļ šobrīd vēlos mazliet iepauzēt un saprast, ko pati vēlos, varbūt pat kaut ko klāt pamācīties, – teic Agnese Ģērķe. Līdzīgi arī kolēģi – bez darba īsti neviens neesot palicis. Daļai Vestienas pamatskola jau tās pastāvēšanas laikā nebija vienīgā darbavieta, viņi paralēli strādāja arī citās skolās, vēl daļa pedagogu bijuši pensijas vecumā.
30. jūlijā Vestienas pamatskola vēl nosvinējusi salidojumu, savukārt 1. septembrī te uzstāsies Haralds Sīmanis – „lai vēl skola skan", piebilst Agnese.
– Domāju, ka nākotnē būs nometnes, tas nekur nepazudīs. Ja ienāks pagasta pārvalde, bibliotēka un bāriņtiesa, sociālais dienests, domāju, ēka būs apdzīvota. Skola ir kopš Ulmaņlaikiem, iesākumā bija lauksaimniecības skola, pēc tam – pamatskola, savulaik bija arī padomju saimniecības „Vestiena" kantoris, kas apdzīvoja pusi ēkas, tikai otra puse bija skola. Tā arī tagad – viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Ir grupa aktīvu vestēniešu, kas nākotnē varētu ko ēkā izveidot. Pirms laika negribas ar plāniem lielīties, bet ir iecere mēģināt izveidot Vestienas skolas un pagasta muzeju vienā no telpām, kur būtu pieejami dažādi vēstures materiāli. Cilvēki piesakās uz ekskursijām, un pirmais, kur brauc, – uz Vestienas muižu. Kamēr bija skola, īsti nelaidām, jo paralēli notiek mācību process, bet tagad vienu telpu tam varētu atvēlēt. Tāpēc nākotnē neskatos drūmi. Pastāv tas, kas mainās. Ļoti iespējams, ka būs citādāk, bet varbūt ne sliktāk, – optimistiski noskaņota ir Agnese Ģērķe.
26.08.2022.