#SIF_MAF2022
Pirms nepilniem diviem gadiem Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas klavierspēles skolotāja un nodaļas vadītāja, ērģelniece Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, skolēnu un pieaugušo koru koncertmeistare Ilze Tomsone no Madonas pārcēlās uz dzīvi Liepājā.
Pēc aizvadītajiem 40 darba gadiem Madonā viņa kļuva par Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģelnieci un pamazām sāka apgūt ekskluzīvu mūzikas instrumentu (kā pati saka "boeingu") – pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles. Ilzei tas vienlaikus bija izaicinājums, iespēja un savā ziņā dāvana.
– Protams, ka tā to uztvēru, jo ērģeles dēvē par karalieni mūzikas instrumentu vidū un, ja esi mācījies tās spēlēt, gribas iemācīto arī pielietot, – apgalvojumam piekrīt Ilze Tomsone. – Pie Lazdonas baznīcas ērģelēm nokalpoju 19 gadus. Vienā brīdī sapratu: lai cik mazas ir Madonas luterāņu draudzes ērģeles, pašmācības ceļā tās apgūt nevarēšu. Savā būtībā esmu perfekcioniste, un man likās briesmīgi, ja cilvēks sēž pie instrumenta, ko līdz galam nepārvalda. Tolaik draudzē kalpoja mācītājs Hanss Jensons, viņš rosināja iestāties Lutera Akadēmijā un studiju programmas „Baznīcas mūzika" ietvaros apgūt ērģeļspēli. Sadūšojos un Lutera Akadēmijā iestājos. Mani ļoti atbalstīja draudze, un studiju laikā divus gadus pie ērģelēm nokalpoju vēl kopā ar mācītāju Hansu Jensonu. Pēc tam viņš tika pārcelts uz Liepāju. Jau būdams bīskaps, vairākkārt aicināja uz Liepāju arī mani. Uz mazām ērģelēm muzicēšnas iespējas ir pieticīgas, tāpēc varu teikt, ka Li2epājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles, kas ir pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles, spēlēt ir bauda. Mans rīts sākas ar lūgšanu, pēc tam baznīcā palieku spēlēt vēl apmēram 2,5 stundas, tad seko pusdienu lūgšana.
– Mūzika manā dzīvē bijusi vienmēr, kā profesiju to izvēlējušies arī mani bērni, – turpina Ilze Tomsone. – Varu teikt, ka viegls šis darbs nav. Lai gan tas ir balts darbs, tomēr viegls nepavisam ne. Mūziķiem nav brīvdienu, nav brīvu vakaru, tomēr gandarījums spēlējot ir milzīgs. Ja bijis brīnišķīgs koncerts vai dievkalpojums, kurā izdevies skaisti muzicēt, gandarījums ir neaprakstāms. Tas iekšēji piepilda un spārno.
Vai es nenožēloju, ka aizgāju no Madonas, no ierastās vietas un vides? Protams, ka nenožēloju, jo arī Liepājā bieži atsakos, piemēram, no pilsētas apskates (joprojām visu šai pilsētā neesmu paguvusi izpētīt), priekšroku dodot spēlēšanai. Ērģelnieku Latvijā nav maz, bet katrā draudzē ērģelnieka tomēr nav. Ir daudzi, kas vēlas būt koncertējoši un pazīstami ērģelnieki, un tas nav nekas nosodāms, bet draudzēs kalpojošu profesionāļu trūkst. Daudzās vietās ērģeles spēlē pianisti, kas arī ir labi, salīdzinot ar to, ka kalpotāja pie ērģelēm nav vispār. Un instrumenti jau arī ir atšķirīgi. Daudzās baznīcās ir sintezatori, harmonijas vai pat klavieres. Madonas novadā lieliskas ērģeles ir Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā, labas ērģeles ir Stirnienes katoļu baznīcā un Barkavas katoļu baznīcā. Lazdonas baznīcā ērģelītes dievkalpojumiem ir labas, bet koncertēt uz tām ir pagrūti.
Svētās Trīsvienības katedrālē Liepājā ik pa laikam ir ērģeļu prezentācijas, kad cilvēki speciāli pasūta 3-4 skaņdarbu koncertu un tad nāk augšā pie ērģelēm, lai es pastāstu par šo īpašo mūzikas instrumentu. Nesen ērģeļmūzikas koncertu nospēlēju arī valsts arhīva darbiniekiem, un tas bija starptautisks pasākums. Šogad Liepājas ostā sāk ienākt kruīza kuģi, kuru pasažieri vēlas noklausīties ērģeļmūzikas koncertus. Tad piemeklēju repertuāru un iepriecinu atbraukušos cilvēkus. Man programmā ir zelta repertuārs, ar ko cenšos pārsteigt ikvienu.
15.07.2022.