#SIF_MAF2022
Pirms administratīvi teritoriālās reformas dienas aprūpes centra (DAC) pakalpojumu Lubānā sniedza Lubānas novada sociālais dienests. Pēc apvienošanās ar Madonas novadu Lubānas sociālais dienests, tai skaitā tā struktūrvienība „Lubānas dienas aprūpes centrs „Eglāji", tika reorganizēts.
Madonas novada dome 2021. gada 20. aprīlī pieņēma lēmumu „Par sociālā atbalsta pakalpojuma deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu „Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs", uzskatot, ka ir lietderīgi slēgt šādu līgumu par pārvaldes uzdevuma – nodrošināt sociālās aprūpes, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem dienas aprūpes centrā – deleģēšanu, jo tādējādi ir iespējams nodrošināt Lubānā gan šo pakalpojumu, gan projekta „Vidzeme iekļauj" realizēšanas nepārtrauktību. Savulaik, pateicoties Lubānas novada pašvaldības līdzfinansējumam, tika īstenots deinstitucionalizācijas projekts „Vidzeme iekļauj". Tā ietvaros īstenota iecere par dienas aprūpes centra personām ar garīga rakstura traucējumiem izveidi Lubānas novadā, veicot Indrānu pagasta „Eglāji 1" ēkas renovāciju.
– Nu jau vairāk kā gadu esam „Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centra" kopienas centra „Baltā ūdensroze" filiāle, kuru veiksmīgi vada Kristīna Gribonika, – atzīst DAC „Eglāji" sociālā darbiniece Dace Valaine. – Durvis pirmajam klientam vērām pagājušā gada 15. aprīlī. Patlaban centru apmeklē sešpadsmit klienti: divpadsmit ir Lubānas apkārtnes iedzīvotāji, bet četri ir no Varakļāniem. Visaktīvākie ir lubānieši. Daļa pie mums nāk katru dienu, savukārt citi – retāk. Visgrūtāk nokļūt ir varakļāniešiem, kuri, protams, izbraukāt katru dienu nevar, tāpēc pārsvarā ierodas divas reizes nedēļā.
Dace Valaine uzsver, ka centrā tiek piedāvāti dažādi pakalpojumi, pašaprūpe, nodarbības atbilstoši katra klienta spējām, vēlmēm un vecumam, ievērojot Ministru kabineta noteikumos izvirzītās prasības. DAC „Eglāji" pakalpojumus sniedz klientiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ir veikts katra izvērtējums un atbilstīgi noteikti līmeņi. Tie ir četri, līdz ar to daļai klientu ir nepieciešama arī aprūpe. Lai to nodrošinātu, darbā ir pieņemta aprūpētāja; iepriekš tā nebija.
Centrā noteiktajā darba laikā var uzturēties visu dienu vai dažas stundas un izvēlēties tikai konkrētu nodarbību – tas viss ir katra klienta paša ziņā.
– Ir klienti, kas centrā ierodas paši, bet dažus atved vecāki vai tuvinieki un vakarā aizved mājās. Priecē, ka viņi savā starpā ļoti labi komunicē un sarunājas par dažādām tēmām. Viņiem pat vairāk patīk aktivitātes, kas notiek vienā telpā, jo tad cits no cita var apgūt jaunas prasmes un iemaņas, arī tās, kas pirmajā brīdī šķiet neinteresantas, bet redzot, kā citi to dara, rodas vēlēšanās arī pašam pamēģināt, un tad, kad izdodas, ir liels gandarījums, – ikdienu raksturo Dace Valaine.
Viņa piebilst, ka daži uz centru nāk arī ar domu kļūt patstāvīgākiem un viņi te, iespējams, jūtoties pat brīvāk nekā mājās. Savukārt citiem patīk pārmaiņas, iespēja izrauties no ierastās vides. Daudziem esot nepieciešamas ne tikai sarunas savā starpā, bet arī ar centra darbiniekiem, jo grib dalīties ar notikumiem, kurus piedzīvojuši, pastāstīt par to, kas satrauc. Viņiem tiek vienmēr sniegts atbalsts arī grūtos dzīves brīžos, ko ļoti novērtē.
Vaicāta, kuras no centrā rīkotajām nodarbībām vai aktivitātēm parasti gūst lielāko atsaucību, Dace Valaine atklāj, ka to ir samērā daudz. Piemēram, šajās dienās, kad uzsniga pirmais sniegs, visi ar lielu sajūsmu baudījuši ziemas priekus. Visiem, neraugoties uz to, vai ir 20 vai 60 gadu, ļoti paticis braukt no kalna ar ragutiņām. Savukārt vasarā daudziem patīk strādāt dārzā. Protams, arī dažādi pasākumi, ekskursijas gūst atsaucību, bet izbraukumi ārpus centra gan nenotiek pārāk bieži. Pamatā tā ir došanās pastaigās uz mežiem Lubānas pusē, kur ir izveidotas pastaigu takas.
Tāpat labprāt iesaistās koncertu gatavošanā. Arī kovida laikā katra uzstāšanās tika nofilmēta, lai vēlāk to varētu noskatīties arī vecāki un citi interesenti, jo klātienē rīkot pasākumus tobrīd liedza noteiktie ierobežojumi.
Lielu daļu, jo īpaši meitenes, aizrauj rokdarbi. Daudz noadīto zeķu pāru tika aizsūtīti uz Ukrainu jau tad, kad citi to vēl nedarīja. Ļoti skaisti tiek izšūti arī spilveni. Turklāt lielākā daļa šīs prasmes apguva tieši centrā, nelielas iemaņas bijušas tikai dažiem, bet vairāki adāmadatas rokās pirmoreiz paņēmuši tikai šeit. Viena meitene ir iemācījusies skaistus adījumus veidot ar adāmmašīnu. Un kur nu vēl darbošanās virtuvē! Tā patīkot visiem – gan dārzeņu burciņas ziemas krājumiem sarūpēt, gan pusdienām zupas, gan kaltēt ābolus.
Dace neslēpj, ka sākumā arī pašiem centra darbiniekiem bijušas bažas, vai cilvēki gribēs uz centru nākt, bet šajā laikā esot pārliecinājušies, ka šādi pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir vajadzīgi. Sākums gan visiem ir grūts, daudziem šie pakalpojumi ir sveši, tāpēc ir bikli, sēž maliņā, bet tad pakāpeniski atraisās un kļūst ļoti atvērti. Arī Lubānas sabiedrība ir atsaucīga un ļoti labi izprot situāciju.
25.11.2022.