#SIF_MAF2022
Reemigrācijas koordinatori palīdz aizbraukušajiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām – atgūt savus iedzīvotājus. Kopš pagājušā gada novembra Vidzemes plānošanas reģionā šo darbu veic INGA MADŽULE, kura pati 20 gadu dzīvojusi un strādājusi ārzemēs, bet nu jau 9. gadu atkal dzīvo Latvijā, dzimtajā Cēsu pusē.
Kādēļ nepieciešams remigrācijas koordinators? Inga min piemēru – nupat viņa sazinājusies ar sievieti, kuras vīrs ir vācietis, ģimenē ir divi bērni, visi plāno pārcelties uz Latviju, bet jau vairāk nekā 20 gadu sieviete te nav dzīvojusi. "Ar ko lai sāk?" viņai jautāts. Koordinators to arī palīdz sākt šķetināt – vai ir dzīvesvieta Latvijā, vai tā jāmeklē? Kurā novadā, pagastā ģimene plāno atgriezties? Kādā mācību iestādē ies bērni? Vai nepieciešams meklēt darbu, vai varbūt ir iespējams strādāt attālināti savā esošajā darbavietā? Varbūt vīrs, lai ātrāk iejustos Latvijā, jau var sākt apgūt latviešu valodas kursus tiešsaistē?
– Uzreiz emociju iespaidā nevajadzētu skriet – vismaz gadu iepriekš jāsāk sakārtot šos dažādos jautājumus. Visu nepieciešamo informāciju viņiem pa plauktiņiem saliekam, jo informācijas ir ļoti daudz. Ja cilvēks pats sāk to meklēt, viņš apjūk. Nereti informācija specifiskākos jautājumos ir aprakstīta "gudrā" valodā, terminos, kad viņiem vajag vienkārši saprotamā valodā izstāstīt, – novērojumos dalās Inga Madžule.
Viņa atklāj, ka mājokļu pieejamība reģionos ir problēma numur viens, ja dzīvesvieta nav jau iegādāta vai mantota. Īres tirgus daudzviet ir neliels, līdz ar to cenas –
augstas.
– Ģimenīte no Īrijas atgriezās, nebija iekrājuši naudu un par to padomājuši, mēnesi intensīvi meklēja dzīvesvietu, nebija arī pareizi sakārtojuši dokumentus – iepriekš bija dzīvojuši Rīgas pašvaldībā, tagad pārcēlās uz Cēsu novadu; pašvaldība nevarēja piešķirt dzīvokli, jo viņi nebija šeit iepriekš deklarējušies. Ja pašiem jāatrod, kur īrēt, ar maziem bērniem daudzi privātie arī negrib izīrēt, ir grūti. Tādēļ šādas nianses iepriekš tiešām rūpīgi jāapdomā, – ieteic koordinatore.
Darbspējīgā vecumā reemigrantiem svarīgi ir arī nodarbinātības jautājumi. Attālinātā darba izplatība daudziem ļāviusi izlemt par labu tam, lai atgrieztos uz dzīvi Latvijā, turpinot strādāt ārzemju uzņēmumā. Citi svešumā guvuši darba pieredzi kā nodarbinātie un ir gatavi uz Latviju to atnest kā biznesa ideju jau savā uzņēmējdarbībā.
– Ja grib kļūt pašnodarbinātais, plāno atvērt lauku tūrismu, arī tad viss jau laikus jāsakārto oficiāli. Jaunajiem uzņēmējiem Latvijā ir izaugsmes iespējas un pieejams atbalsts, biznesa inkubatoros, LIAA, notiek PINK apmācību programmas par to, kā uzsākt biznesu, saprast, vai biznesa ideja būs dzīvotspējīga, – atbalsta iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai min Inga Madžule.
Katrā pašvaldībā koordinatori mēģina sadarboties ar kādu, kurš labāk pārzina vietējo situāciju un var pieslēgties dažādu jautājumu risināšanai jau konkrētajā teritorijā. Madonas novadā ar Ingu Madžuli sadarbojas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora; bijuši konkrēti piemēri ar palīdzību meklēt darbavietu, dzīvesvietu un tamlīdzīgi.
Inga Madžule novērojusi, ka par atgriešanos dzimtenē latvieši visbiežāk aizdomājas, kad bērniem jāsāk iet bērnudārzā vai skolā, kā arī pienākot pensijas vecumam. Tomēr gadījumu esot daudz un dažādi. Tāpat notikumi pasaulē, kā, piemēram "Covid-19" pandēmija, karš Ukrainā un dzīves dārdzības līmeņa paaugstināšanās, brīžiem varbūt sabremzējusi kāda jau uzsākto remigrācijas procesu.
– Protams, ir, kas konsultēšanās procesa laikā tomēr pārdomā un Latvijā neatgriežas, varbūt to ietekmē šie ārējie faktori. Tomēr tie, kuri ļoti grib, atradīs variantu, – spriež remigrācijas koordinatore.
Tiem, kas apsver iespēju atgriezties Latvijā, viņa ieteic sekot līdzi aktualitātēm facebook lapā "Vidzeme aicina", nva.gov.lv mājaslapas sadaļā "EURES" un paps.lv.
21.02.2023.