#SIF_MAF2022
Lauksaimniecība vienmēr bijusi atkarīga no laikapstākļiem, turklāt ne
tikai konkrētā vietā, svarīgi pat apstākļi zemnieka atsevišķā laukā, gan
arī no klimata citās pasaules vietās. Ja kādā labības lielvalstī nav
padevusies raža, ietekmi jūt ļoti plašā reģionā. Tagad tam ir
pievienojies arī karš Ukrainā, kas no pasaules labības klēts ir izolējis
Ukrainā un Krievijā izaudzētos graudus.
Uz sarunu aicināju Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Barkavas arodi" valdes priekšsēdētāju ANDRI ĢĒRMANU.
– Kā labības audzētāji šosezon izjūt uz viņiem likto cerību – nodrošināt pārtikai graudu ražu?
– Nesen bija Lauka dienas, kur to visu pārrunājām. Lauksaimnieks vienmēr cenšas darīt visu, kas un kā pienākas, – ja jāar, tad ar, ja jāsēj, tad sēj. Jo cita varianta nav – ja neiesēsi šopavasar, tad šogad uz ražu var necerēt, jo tas ir cikls. Mūsu pusē zemnieki pārsvarā ir graudu un rapša audzētāji, šajos gados to ir iemācījušies, graudkopības līmeni cēluši. Protams, vēl ir, kur augt. Pavasarī Barkavas pusē apsētas visas iespējamās platības, pat papuves, varbūt ziemāju sējai atstāti lauki, kas papildus jāielabo. Tas viss – atsaucoties uz to, ka labību vajadzēs, pārtikas graudi būs pieprasīti.
Protams, viss maksā naudu, un šopavasar graudaudzēšanas izmaksas ir krietni sadārdzinājušās. Taču zemnieks ir rēķinātājs – gudrs saimnieks rēķina, vai iziet uz maksimālo un pa dārgo, vai strādāt piesardzīgāk, taupīgāk un lietot dārgos minerālmēslus mazāk. Rudens rādīs, kurš būs ieguvējs – tas, kurš riskēja, vai tas, kurš uz mēslojuma rēķina iztērēja mazāk. Pagājušajā sezonā lietu nevarēja vien izlūgties, taču nu jūnijā jau nolijusi mēneša norma.
– Kas joprojām ir svarīgi, strādājot lauksaimniecībā?
– Zemniekam svarīgas trīs lietas – laikapstākļi, raža un cena. Ja visas trīs lietas sakrīt, tad ir veiksmīgs gads, taču visas lietas sakrīt labi ja reizi desmit gados. Divu vienādu gadu nav. Piemēram, pērngad bija cena, bet nebija ražas un nebija laikapstākļu. Šogad izskatās citādi – ir cena, ražai jābūt, bet par to spriedīsim, kad graudi būs nokulti bunkurā. Arī labi laikapstākļi nav mūsu ziņā, tos varam tikai vērot.|
– Kā laukos izjūt resursu sadārdzinājumu, minerālmēslu pieejamību?
– Varētu domāt, ka kāds caur zemnieka rokām vēl naudu izgrūž. Cena graudiem ir, bet, ja matemātiski parēķina slāpekļa, degvielas izmaksas, atrodamies turpat, kur vienmēr. Kāds varbūt pelna, bet šajā gadījumā ne jau zemnieki. Minerālmēslu piegādei atveras jauni tīkli, caur Lietuvu mašīnas tos ved no Rumānijas. Protams, jāmaksā dārgāk, nav uzreiz viss klāt pievests, kā gribētos, bet būs, kas piedāvā, un būs, kas pērk; protams, ja varēs atļauties. Ja arī minerālmēslojumu šogad maz uzbēra, vēl jau barības vielas augsnē ir uzkrājušās no iepriekšējiem gadiem. Nākamgad, ja nemēslos, tad gan raža var būt mazāka. Ir ekonomiskais, riska variants un bioloģiskais. Neesmu pret bioloģiskās labības audzēšanu, bet ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm vien nevaram nodrošināt to, ko pasaulei vajag. Cepuri nost tiem, kas to dara, un cilvēkiem ir iespēja izvēlēties bioloģisko pārtiku, bet, lai globāli pasauli nodrošinātu ar izejvielām, ir konvencionālā lauksaimniecība. Turklāt mēslojumu Latvijā lieto saprātīgi, jo mēs neesam tik bagāti. Gudrs zemnieks rēķina, ko darīs vai nedarīs, jo nav miljonārs. Latvijas lauksaimniekiem joprojām ir mazākie platībmaksājumi starp ES valstīm.
– Ja labības laukos ieguldītais atmaksātos ar ražu, pavērtos arī lielākas eksporta iespējas?
– Eksporta iespējas sadarbībā ar LPKS "LATRAPS" mums ir bijušas labas vienmēr. Nekas no izaudzētā un "Barkavas arodos" iepirktā klētī pāri nepaliek – daļa paliek Latvijā, daļa aiziet tālāk eksportā. Nekad nav bijis tā, ka arodi ir pilni un nav, kur likt. Zinot, ka Latvijā tagad nav vagonu, jautājumu, kā graudus aizvedīs, risina kooperatīvs "LATRAPS".
– Latvijā labību izaudzēja un izaudzēs.
– Jautājums ir tikai – par kādu cenu. Cena palielinājās par iepriekšējā gadā izaudzētajiem graudaugiem, arī par miltiem, kas gatavoti vēl no vecās ražas. Taču ne jau zemnieks gūst visus labumus, ir citi posmi, kas veiksmīgi izmanto situāciju un cenu pieregulē, kā vajag. Kā būs ar graudu cenu, ko saņems zemnieks? Graudaudzētājam cena ir atkarīga no situācijas pasaules tirgū, no tā, kas notiek Indijā, Ķīnā, Ukrainā. Pašiem cena ir jāfiksē, un var gan iegūt, gan zaudēt. Kas šaubās, tas uzticas kooperatīvam. To sapratām, kad sanācām kopā un dibinājām "Barkavas arodus". Tas ir izdevīgi, jo zināms, kur dabūs mēslošanas līdzekļus, kur realizēs izaudzēto, un iegūs adekvātu cenu.
22.06.2022.