Latvijā jau ir beigusies 2025./2026. gada vilku medību sezona, kuras laikā nomedīti 370 vilki, kas ir maksimālais pieļaujamais nomedīšanas apmērs.
Šajā medību sezonā visvairāk vilku nomedīts Madonas novadā – 39 dzīvnieki, Valmieras novadā – 31 vilks, kā arī Gulbenes novadā – 23 vilki.
Katrs izbadējies vilks tomēr ir potenciāls drauds zemnieku saimniecībām, kur tur lopus. Ošupes pagastā ZS "Zīles" ir šķirnes aitu saimniecība, kurā mīt ‘Latvijas tumšgalves'. Te audzē arī šķirnes krustojumus.
Uz vaicājumu par plēsēju dzīvnieku apdraudējumu aitu ganāmpulkam ZS "Zīles" saimnieks Armands Kozulis atsauc atmiņā: – Mūsu aitām lielais vilku uzbrukums notika 2019. gada 9. jūlijā, kad vilki nokoda un savainoja kopā 76 aitas. Vilku medības sākas no 15. jūlija, līdz ar to mednieku rīcību ierobežo likums, un toreiz mednieki nevarēja neko aizsargāt. Līdz ar to ir jautājums ne tikai par limitiem, bet arī par kompensācijām. Eiropā zemniekiem ar vilkiem nav problēmu, tos pat nešauj. Ja tā būtu pie mums, tad vilku būtu krietni par daudz.
Aitu audzētāji kopsapulcē ir runājuši, kā pasargāt aitu ganāmpulku no plēsēju uzbrukuma, vēlas, lai palielina licenču skaitu vilku medībām. Valdes pārstāvji tiekas arī ar ministriju atbildīgajām personām. Viss tiek darīts, bet saistībā ar Zaļā kursa virzienu ir diezgan grūti pārliecināt, ko mainīt. Te ir runa par kompensācijām, jo viens būtu tas, ka atļautu nomedīt vairāk vilku, bet nav jau tā, ka vilkus var medīt jebkurā laikā. Uzbrukumi lopiem notiek kā ziemā, tā vasarā.
Vilki jau mums blakus nedzīvo, ir caurstaigātāji, noiet garus gabalus, apstaigā lielas platības. Nāk no Lubānas mitrāja, no Teiču purva, nāk no Cesvaines mežu masīva. Ir audzētāji, kas vilku dēļ aitas vairs neaudzē. Vasarā jau ir viegli izdzīt aitu ganāmpulku ganībās, ir nojume, ūdens blakus. Rītā izlaiž, vakarā sadzen kūtī. Mēs ganām tādās vietās, kas, šķiet, vilkiem nav saistošas. Ja ganītu tur, kur gribētu, tad vilki aitās tiktu un kādu apēstu katru gadu.
Vaicājot, kā vēl var nodrošināties pret plēsēju postījumiem, Armands zina: – Jāceļ milzīgi žogi, kam nevar izlīst arī pa apakšu, bet lauksaimnieki uzsver – tas nav ekonomiski izdevīgi, žogi un to ierīkošana maksā daudz. Citi mēģina nodrošināties ar suņiem, bet suns arī ir jāuztur un jāapmāca. Suņi rej, saceļ troksni, bet nepasargā. Ir bijis tā, ka pašiem suns ir saplēsts, un ir jāved uz veterināro ambulanci. Domāju, ka, skrienot gar meža malu, uzklupa lūsis, saplēsās ar suni. Beidzamo gadu laikā arī lūšu skaits ir palielinājies.
Ar ko atšķiras lūša uzbrukums? Tas sēž kokā, noskata upuri no augšas, seko lēciens un asie zobi. Vilku postījumi ir bīstamāki tāpēc, ka tad, kad tie uzbrūk barā, nokož vairāk dzīvnieku, nekā var apēst vienā reizē. Aitu ganāmpulkā tiekot, tas nozīmē sakostas 10-20 aitas. Vienas zelta receptes nav. Lai gan pašlaik vilki Eiropas Savienībā ir aizsargājami, to skaits pamazām pieaug, tāpēc ar līdzīgām problēmām saskaras aitkopji arī Vācijā un Francijā, kur vilkus medīt aizliegts. Zinu, ka pie mums tā nav, bet ārzemēs ir fermas, kur aitas dzīvo tikai iekšā, tās pat ārā nelaiž. Ja nebūtu vilku, dzīvnieki Latvijā varētu ganīties ārā cauru gadu.
Lai kaut ko mēģinātu panākt, visiem dzīvnieku audzētājiem jāapvienojas. Arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijā par plēsēju postījumiem esam runājuši katru gadu, – secina Armands Kozulis.
Viņš piebilst: – Arī apdrošināšana kaut daļēji ļautu kompensēt zaudējumus, taču pilnībā problēmu nerisinātu. Jo biežāki būtu vilku uzbrukumi, jo dārgāki būtu apdrošināšanas maksājumi.
Kā saimnieks uzskatu, ka man ierīkot 100 tūkstošu eiro vērtu žogu ir daudz lielāks ieguldījums nekā dažu vilku izšaušana, ko mednieki varētu izdarīt laikus, savlaicīgi saņemot atļaujas un izšaujot tajā brīdī, kad vilki ir pieejami.
Lai gan "Zīļu" saimnieks ar vietējiem medniekiem, saņemot atļaujas, arī ir gājis medībās, tās neesot bijušas veiksmīgas. Iemesls – speciālo medību atļauju teritorija bija ierobežota, turklāt nakts tumšajā laikā vilkus šaut nedrīkst. Tāpat nedrīkst izmantot nakts redzamības tēmekļus.
10.03.2026.