Jau vairāk nekā trīs gadus Latvijā darbojas vienota dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kas būtiski veicina resursu atkārtotu izmantošanu un vides aizsardzību. Tās mērķis ir nodrošināt efektīvu iepakojuma savākšanu, samazināt piesārņojumu un veidot ilgtspējīgāku aprites ekonomiku. Depozīta nodošana ir kļuvusi par stabilu ikdienas praksi, kas sniedz iedzīvotājiem skaidru un viegli īstenojamu veidu, kā piedalīties atbildīgā rīcībā un veicināt kvalitatīvāku dzīves vidi.
Lai padziļināti izprastu depozīta sistēmas darbību, attīstības tendences un izaicinājumus, uz sarunu aicinājām SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti. Sarunas laikā skaidrosim, kā sistēma ir attīstījusies šajos gados, kādi uzlabojumi ieviesti un kāds ir tās nākotnes redzējums Latvijā.
– Kā jūs vērtējat Latvijas depozīta sistēmas darbību kopš tās ieviešanas?
– Manā skatījumā, lielākais izaicinājums Latvijai bija tikt pie depozīta sistēmas un pieņemt saistošo likumdošanu. Tas ir veiksmīgi izdarīts, un jāsaka, ka šajos vairāk nekā trīs darbības gados sistēma ir ļoti labi attīstījusies. Protams, nepārtraukti sistēma tiek pilnveidota un uzlabota. Daļā no materiālu veidiem esam pietuvojušies 90 % slieksnim, tāpat ir iepakojumu veidi, kur ir pārsniegti 90 % atgriešanas slieksnim. Proti, tas ir procents no tā, kas ir pārdots un atgriežas. Kamēr sistēma vēl nebija ieviesta, atminamies, ka 82 % iedzīvotāju uzskatīja, ka depozīta sistēma Latvijā ir nepieciešama. Pirms mēneša noslēdzās pētījums iedzīvotāju vidū par depozīta sistēmu. Šobrīd 92 % iedzīvotāju atbalsta, ka šī sistēma ir ieviesta. Tas ir augsts atbalsta rādītājs.
90 % iedzīvotāju ir apmierināti ar depozīta sistēmas darbību. Protams, vienmēr gadās kāda nebūšana, bet kopumā viss ir kārtībā.
– Kādi ir galvenie ieguvumi no depozīta sistēmas ieviešanas un darbības?
– Galvenais ieguvums, un to arī norāda pētījums, – mazāk atkritumu nonāk dabā. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc šī sistēma tika ieviesta. Taujājot iedzīvotājiem, vai depozīta sistēma nodrošina atkritumu samazināšanos dabā, 82 % iedzīvotāju uzskata, ka vide kļuvusi daudz tīrāka. Tas bija patīkams pārsteigums arī mums pašiem. Izvirzītie mērķi nepārprotami ir sasniegti. Piemēram, pirms depozīta sistēmas ieviešanas, dzērienu PET iepakojumu pārstrādes rādītāji bija zem 50 %, tad šobrīd ap 88 % iepakojumu tiek pārstrādāts.
– Sabiedrībā joprojām valda diskusijas, kāpēc nav iespējams nodot visus iepakojumus, tostarp stipro alkoholisko dzērienu un piena pudeles.
– Tie dzērienu veidi vai produkti, kurus cilvēki sistemātiski patērē mājās, piemēram, vīni, šampanietis, konjaki utt., nav iekļauti depozīta sistēmā, turpretī kokteiļi līdz 15 %, dzērieni mazos iepakojumos, kurus cilvēki vairāk ņem līdzi, atpūšoties dabā, dodoties ekskursijās, ir iekļauti, jo šie iepakojumi vairāk var nonākt dabā.
Nereti arī mēs saņemam jautājumu, kāpēc nav iespējams nodot piena produktu iepakojumus. Šiem produktiem ir būtiska nianse – iepakojumus ir grūti izskalot, tāpat tie strauji bojājas un izraisa baktēriju veidošanos, pastiprina smakas. Ir skaidrs, ka liela daļa šos iepakojumus nemaz neskalo. Tāpat – piena produkti tomēr lielākoties tiek patērēti mājās. Veicot monitoringu dabā, protams, pa kādai piena pudelei var atrast, bet tas ir niecīgs procents. Savulaik ūdens, alus un citi iepakojumi veidoja pat 70 % no visa piesārņojuma, kas bija atrodams dabā – ceļmalās, atpūtas vietās, arī pilsētas ielās.
Savukārt, runājot par lielajiem ūdens iepakojumiem, jāsaka tā, ka viena no problēmām ir šo iepakojumu dimensijas un iekārtas būtu jāražo ļoti lielas, lai 5 l vai pat vēl lielāku pudeli, varētu nodot taromātā. Savukārt vērtējot pret mazo iepakojumu skaitu, šis sastāda niecīgu skaitu. Šajā sakarā labākais veids, kā utilizēt šo iepakojumu, ievietot to tieši šķirojamo atkritumu konteinerā. Tas pats attiecas arī uz citiem stikla iepakojumiem.
– Rūpējoties par vidi, iedzīvotājiem aktīvi jāizmanto arī iepakojumu šķirošana.
– Jā, depozīta sistēmas ieviešana neatceļ esošo atkritumu šķirošanas sistēmu, tā tikai dod papildus iespējas. Tas nozīmē, ka jāturpina attīstīt arī konteineru sistēma. Joprojām ir mājsaimniecības, kurās nav sadzīves atkritumu konteineru. Jauna iespēja ir bioloģisko atkritumu šķirošanas iespēja. Kā zināms, šķirojamo atkritumu izvešana Latvijā tiek nodrošināta bez maksas. Saprotams, ka ir kāda sabiedrības daļa, kuru nemaz neinteresē šķirošanas iespējas, tomēr uzskatu, ka nepieciešams sabiedrību nepārtraukti izglītot. Gribas teikt, ka, ieviešot depozīta sistēmu, kopējā šķirošanas kultūra Latvijā uzlabojas. Cilvēki aktīvāk sāka šķirot atkritumus, jo bija jānošķiro dzēriena iepakojumi. Sperot šo pirmo soli, pieļauju, ka tiek sperti arī nākamie atkritumu šķirošanā.
– Tirgotāju dalība depozīta sistēmā ir ļoti būtiska, jo tieši tirgotāji nodrošina depozīta iepakojuma efektīvu apriti?
– Jāteic, ka visā Latvijas teritorijā ir pieejami taromāti. Likumdošanā ir noteiktas prasības veikaliem. Ja veikala platība ir 60 un vairāk kvadrātmetru lauku teritorijās un pilsētās vai 300 m² 10 valsts nozīmes pilsētās, dalība depozīta sistēmā ir obligāta. Savukārt citi veikali var pievienoties brīvprātīgi.
Latvijā iepakojumi tiek savākti aptuveni 1400 punktos. Aptuveni 350 ir manuālās vietas, savukārt pārējās – taromātos. Arī daudzos mazajos veikalos jau ir uzstādīti taromāti. Tie ir mazāki un lēnāki, paredzēti mazam iepakojuma apjomam. Ja cilvēki ir iekrājuši lielāku skaitu pudeļu, tad rekomendējam doties uz vietām, kur ir uzstādīti lielāki taromāti.
– Depozīta sistēma turpina attīstīties.
– Paralēli sistēmas darbības nodrošināšanai, skatāmies veidus, kā sistēmu padarīt ērtāku un ieviest papildu iespējas sistēmas lietotājiem, piemēram, depozīta maksas atgriešanā. Šajā gadījumā cenšamies nodrošināt, lai kupons ir izmantojams ne tikai preču iegādei veikalā, bet varētu arī ziedot vai pārskaitīt uz savu bankas kontu. Protams, kā jau katra jauna tehnoloģija vai ieradumu maiņa prasa laiku, tā arī šajā gadījumā naudas pārskaitīšana uz savu kontu. Domāju, ka ne pārāk tālā nākotnē šis kļūs par vienu no galvenajiem depozīta maksas atpakaļ saņemšanas veidiem.
– Kāds ir depozīta iepakojuma ceļš no nopirkšanas līdz pārstrādei?
– Tiklīdz tirgotājs ir savācis noteiktu skaitu iepakojuma, organizējam transportēšanu. Latvijā mums ir viens kopīgais šķirošanas un uzskaites centrs. Tas atrodas Salaspils novadā. Iepakojums nonāk tur, un atkarībā no iepakojuma tipa tas tiek saskaitīts un sašķirots pa materiālu veidiem. Piemēram, stikls tiek sašķirots pa krāsām, tāpat arī PET iepakojums tiek šķirots pa frakcijām. Tālāk ir pārstrādei saķīpots materiāls, kas tālāk dodas uz pārstrādes vietām.
Plastmasas iepakojums tiek pārstrādāts Olainē, savukārt stiklu sūtam uz Lietuvu un Poliju, dažkārt arī uz Igauniju, bet alumīnijs tiek pārstrādāts Francijā.
Tāpat ir iepakojums, kas netiek nodots pārstrādei, bet gan izmazgāts un atgriezts ražotājam atkārtotai izmantošanai. Atkārtoti uzpildāmais iepakojums veido aptuveni 15 %. To, vai šis iepakojums ir atkārtoti uzpildāms, norāda zīme AU. Ir ļoti nozīmīgi šo iepakojumu neizmest, bet nodot taromātā.
– Cik aktīvi taromātu izmantošanā ir Madonas novada iedzīvotāji?
– Ja neskaita Rīgu, Vidzeme ir aktīvākais reģions. 2024. gadā visā Madonas novada teritorijā tika savākti 5,3 miljoni iepakojuma. Savukārt vairāk nekā puse no šī daudzuma ir atgriezta pašā pilsētā. Savukārt visaktīvākais bijis Ērgļu pagasts. Iedzīvotāji aktīvi izmanto šo iespēju, un tas ir prieks.
25.11.2025.