Murmastienes pagasta zemnieku saimniecības „Vālodzītes” īpašnieks JĀNIS MOZGA šeit saimnieko jau kopš tehnikuma absolvēšanas. Te bijušas viņa vecmammas mājas, un kādam no Jāņa brāļiem un māsām šajā vietā bija jāpaliek. Laimīgā loze krita viņam, nācās visu sākt no nulles, atjaunojot gan ēku, gan apsaimniekojot tās teritoriju. Abiem ar sievu bija katram sava gotiņa, kuru doto pienu ik rītu nesuši nolikt uz piena galdiņa. Pamazām sākusies interese par graudkopības nozari. Tepat pāri ceļam ar roku tika apsēts lauks, jo tolaik moderno tehnoloģu, piemēram, sējmašīnas, nebija. Jāņa tētis ierādīja, kā notiek sēšana ar roku. Laikam ejot, saimniecībās ienāca arī tehnika, un tagad lauku darbi tajās rit krietni vieglāk.
– Apsaimniekojam vairāk nekā 200 hektāru, dēlam pieder neliela bioloģiskā saimniecība. Ir veiksmīgi pārvarēts posms, kad mūsu zināšanas šajā jomā bija nepilnīgas, kad daudz ko nezinājām vai nepratām darīt pareizi. Tagad esam zinošāki un regulāri mācāmies, pateicoties citiem padomdevējiem. Sējam tauriņziežus – zirņus, ziemas un vasaras rapsi, kviešus, auzas, arī pupas – tā, lai viss būtu pareizi, nomainot augu seku. Rudzus neaudzējam, jo nav noieta. Lielākoties visi lielie darbi ir mana dēla pārziņā, viņš ļoti daudz palīdz gan sēšanā, gan miglošanā. Pēc izglītības mans dēls ir auto elektriķis, bet viņam patīk zemes darbi, labības audzēšana un viss ar to saistītais. Ražas novākšana un kulšana ir darbiņš, kas man ļoti patīk. Un pēc tam sākas visi palīgdarbi, – mūs sagaidot savā sētā, stāsta Jānis Mozga.
Diemžēl saimniecībā izaugušo ražu šogad būtiski ietekmēja stiprās lietavas. Ziemas kvieši pārziemoja ļoti labi, un viss tika darīts tā, lai vasaras beigās graudi rezultētos pārtikā lietojamos. Tomēr lietavas izdarīja savu un graudu kvalitāti pamatīgi sabojāja. Pārtikas graudos „aizgāja" tikai neliela daļa ražas, pārējam paliekot lopbarībā. Likumsakarīgi, ka tas samazināja ienākumus un palielināja izdevumus, jo nācās kult mitrākus graudus, segt kaltēšanas izdevumus. Ziemas kvieši nesuši 6 tonnas lielu ražu no hektāra, bet ne pārtikas klases. Ziemas rapsis – vidēji 2,5 tonnas no hektāra, bet no zirņiem un miežiem palikusi vien sēklas tiesa. Graudus Jānis nodod arī PKS „LATRAPS" pieņemšanas punktā Barkavas „Arodos".
– Cerējām, ka Eiropas tirgos un biržās situācija mainīsies, tomēr līdz pat šim brīdim nekas pozitīvs nav noticis. Par tikšanos ar zemkopības ministru varu teikt tos labākos vārdus. No valdības puses tiešām sajutām atbalstu, Zemkopības ministrija reaģēja ļoti ātri, kā arī Madonas LLKC, Madonas lauksaimnieku apvienība un vietējie speciālisti ieradās uz vietas un novērtēja situāciju. Pretī nāca arī Lauku atbalsta dienests ar dažādiem atvieglojumiem, samazinot kontroles prasības. Arī valdība operatīvi rīkojās, kredītprocentu atmaksu nedalot divās daļās. Operatīvi tika izmaksāta sējumu apdrošināšanas procentu atmaksa, arī apdrošināšanas maksa (bet ne par lietavām), neko sliktu nevaru teikt. Arī Madonas novada pašvaldība iet pretī lauksaimniekiem, uz iesnieguma pamata var atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņu par 2025. gada 3. un 4. ceturksni, kā arī 2026. gada 1., 2. ceturksni.
Zemnieks ir lielākais lauku darbu „azartspēļu" spēlētājs no sēklas ielikšanas zemē līdz ražas novākšanai. Un visa šī posma garumā saglabājas azarts – gaidīt, domāt, kā būs. Būt zemniekam ir atkarība, kas nes arī augļus un prieku, un šis prieks sākas tajā brīdī, kad no sēkliņas izaug dīgsti, kad vasarā čivina putni, kad zelmenis aug. Rudenī vārpās līgojas zelts, bet pa ceļam no sēklas iesēšanas līdz ražai kāds augšā sadara to, ko nu sadara, un atliek vien pieņemt rezultātu. Jāsaprot, ka nekad viss nebūs ideāli. Pēdējie trīs gadi bijuši smagi, bet arī tas ir mācījis lauksaimniekiem vairāk izvērtēt un pārdomāt, ko sēt, kā sēt un audzēt, kādus lēmumus pieņemt, lai noturētos pie savas zemītes. Slikts ražas gads nav gals visam, cerams būs arī labāki laiki, kādi jau ir bijuši, – apņēmīgi teic Jānis.
Zemkopības ministrijai priekšā izvērtēšanas noteikumu izstrāde Eiropas piešķirto lietavu kompensāciju sadalīšanai. Arī Jānis iesūtījis fotogrāfijas no savas saimniecības – bojā aizgāja vairāk nekā 35 hektāri vasaras rapša, kas tikko bija iesēts – stādījums vienkārši aizpeldēja. Madonas novadā lietavas radījušas viskritiskāko stāvokli. Pārrunājot ar agronomiem un citiem zemniekiem, situācija valstī nav bijusi vienāda.
21.10.2025.