Lupīnu lauki, kas vasarā iekrāso ceļmalas un pļavas zilganvioletās joslās, daudzos raisa sajūsmu un vēlmi piestāt pie krāšņajiem augiem uz kādu foto mirkli. Tomēr aiz šī skaistuma slēpjas nopietna problēma — lupīnas ir invazīva suga, kas strauji izplatās un apdraud Latvijas dabas daudzveidību. Tās ne vien izkonkurē vietējās sugas, bet arī maina augsnes sastāvu, padarot to nederīgu daudzām pļavu un ceļmalu puķēm, kas te aug gadsimtiem ilgi. Dabas aizsardzības pārvalde, „ LifeIP LatViaNature” invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre (attēlā) skaidro:
– To, cik plašas teritorijas skaitliski aizņem lupīnas, nav iespējams pateikt, bet, braucot pa Latviju to ziedēšanas laikā, ļoti labi var redzēt lielās un krāšņās audzes. Lupīnas ir svešzemju suga, nevis mūsu vietējā, to dzimtene ir Ziemeļamerika. Savā izcelsmes vietā sugas var būt ekspansīvas, gluži kā pie mums gārsa vai vārpata, kas arī labi izplatās, tikai nav invazīvas. Lupīnas jau 19. gadsimtā ieveda kā dekoratīvo augu; tām ir dažādas skaistas krāsas, lupīnas ir arī selekcionētas, izveidojot dažādas šķirnes. Otrs iemesls, kāpēc lupīnas tika ievestas, – tās izmantoja kā augsnes ielabotāju un lopbarību. Lupīnas ir tauriņziežu dzimtas puķes, piesaista gumiņbaktērijas un tādējādi uzlabo augsnes kvalitāti, to bagātinot. Bet tai pašā laikā šī suga ļoti izplatās un spēj īsā laikā aizņemt ļoti lielas platības.
Tā kā Latvija un Ziemeļamerika atrodas gandrīz vienā klimata joslā, lupīnām ir ļoti piemēroti apstākļi – tās lieliski jūtas un lieliski aug. Lupīnu izplatība jāierobežo, jo tās, strauji izplatoties nomāc citus augus. Lupīnu it kā labā īpašība – piesaistīt gumiņbakrētijas – tai pašā laikā var iznīcināt daudz vietējo sugu, kurām nepieciešama nabadzīga augsne. Apdraudēti vienmēr būs dabiski biotopi, vietas, kur aug retas, aizsargājamas sugas. Vairāk lupīnas aug ceļmalās, tās labprāt ieviešas arī parastākos zālājos.
– Katrs zemes īpašnieks ir atbildīgs par to, kas atrodas viņa teritorijā, ko viņš audzē. Nevajag apzināti stādīt lupīnas, bet, ja tomēr ir liela vēlme, tad šī suga noteikti jānovēro, jākontrolē augšanas apstākļi. Ja zālājā ieviesies lupīnu cers, to jāmēģina izrakt. Ar vienu reizi, protams, nekas neizdosies, jo lupīnām ir spēcīga sakņu sistēma. Var intensīvi pļaut; tas neļaus puķēm izziedēt un saražot sēklas, taču cerus neiznīcinās. Droši var plūkt lielos daudzumos, taču svarīgi pēc lupīnu novīšanas ziedus nekur neizmest, bet vislabāk sadedzināt, – norāda Aiva Bojāre.
04.07.2025.