Dzelzavietes Mārītes Kanteles (attēlā) ģimenē ir trīs bērni. Viens jau ir pilngadīgs, vidējam — 16 gadi, jaunākajam — 6.
Jautājot par zobārsta apmeklējumu, Mārīte stāsta, ka gadā reizi pie speciālista bērni noteikti dodas: – Zobārsts mums ir Cesvainē, gadā reizi to bērni apmeklē. Jāpiesakās iepriekš, un rinda ir apmēram nepilnu mēnesi. Par pakalpojumu nav jāmaksā, vienīgi meitai, kas nu jau ir pilngadīga, tas tagad ir maksas pakalpojums. Nosacījums ir tāds – ja par zobiem nerūpēsies, par pakalpojumu vecākiem būs jāatver maciņš. Pieļauju, ka daktere to saka, lai bērnus motivētu zobus tīrīt, un tas patiešām darbojas. Katrā ziņā maniem bērniem pie zobārstes Alises Kalniņas doties patīk. Daudz atkarīgs arī no paša bērna – ja aiziesi un muti vaļā nevērsi, protams, dakteris priecīgs nebūs. Ir gan zobārsti, no kuriem bērni baidās, mana meita jau gadus iepriekš pie cita zobārsta reiz nevēra muti, un mūs no kabineta izraidīja. "Netaisos lūgties" – bija speciālistes pamatojums. Viņa ar klientiem neauklējas. Mēs mājās pirms ārstu apmeklējuma ar bērniem vienmēr gan izrunājamies. Esmu cilvēks, kas bērniem, ejot pie jebkura ārsta, izstāstu, ko speciālists varētu darīt, šai vizītei bērnu sagatavoju. Pasaku, vai varēšu roku paturēt, vai mamma tuvumā tomēr nevarēs būt. Skaidrība nomierina. Mazajiem bērniem zobārsts vienmēr iedod arī kādu balviņu, pēdējo reizi, kad bijām, bērns saņēma uzlīmīti.
– Gadā reizi bērni dodas arī pie zobu higiēnista, – turpina Mārīte. – Tikko nesen bijām pie higiēnista Madonā, arī šis pakalpojums bērniem ir bez maksas. Cesvainē pie higiēnista ir garākas rindas, mūsu zobārste ieteica braukt uz Madonu, ko arī izdarījām.
Ikdienā bērni par zobiem rūpējas, tos regulāri tīrot. Burkānus grauzt nelieku. Kādreiz nopērku košļājamo gumiju.
Vaicāta par zobārsta pieejamību skolā, Mārīte atzīst: – Pamatskolā zobārsta nebija, bet bija zobu higiēnists. Maniem bērniem higiēnists lūdza doties pie ortodonta. Aizbraucām uz Madonu un speciālists brīnījās, kāpēc esam pie viņa ieradušies – viss ir kārtībā, ko vispār te darām? Tāpat radās pārpratums par zemmēles saitīti. Vairākus gadus neko par to bērnam neteica, tad pēkšņi 6. klasē viņu sūtīja pie speciālista, kas to izlabotu. Pakonsultējos ar logopēdu. Bērnam logopēds bija arī bērnudārzā un teica – ja vārdi runājot neķeras, šai problēmai nav jāpievērš uzmanība. Tagad dēls jau mācīsies tehnikumā, un viss ir kārtībā.
– Katrā profesijās ir cilvēki, kas strādā pēc aicinājuma un tādi, kas to dara tikai darba pēc. Ja var, izvēlos tos, kas joprojām darbu dara ar aizrautību un interesi, – atzīst Mārīte.
12.08.2025.